DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Piestrādāt, nezaudējot pabalstu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,13.08.2018

Jaunākais izdevums

Labklājības ministrs Jānis Reirs ir izrādījis pretimnākšanu LTRK iniciatīvai, ka jaunie vecāki, kas saņem vecāku pabalstu, turpmāk varēs strādāt ceturtdaļu slodzes un saņemt pilnu pabalstu.

Pašlaik bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt, var saņemt vecāku pabalstu tikai 30% apjomā no aprēķinātās summas. Kā norāda LTRK, lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus.

Jāteic, ka šāda iniciatīva ir gana apsveicama, ja vien paliek pie nodarbinātības – viena ceturtā daļa slodzes, to nepaaugstinot. Pabalstu pūristi gan teiks, ka vecāku pabalsts, kuru maksā tikai sociāli apdrošinātām personām, ir domāts kā īslaicīgi zaudēto darba ienākumu atvietojums, tādēļ, ja ir ienākumi no darba, tad nav ko atvietot un pabalsts nepienākas.

Tajā pašā laikā nav runa par to, ka vecāku pabalsts būtu piešķirams pilna laika nodarbinātajiem, runa ir tikai par tiem, kas strādātu maksimāli ceturtdaļu slodzes. Un ienākumi, kas gūti no šāda darba laika, nav samērojami ar to, kas vecākam bija pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā, strādājot pilnu slodzi. Citādi iznāk absurdas situācijas, ka vecākam, kurš, piemēram, ir tulks, piedāvā vienu dienu pastrādāt konferencē un tulkot, taču tas nav iespējams, jo tad jāzaudē viss vecāku pabalsts. Tas nešķiet samērīgi.

Sociālās apdrošināšanas pabalsts nav valsts dāvana, to cilvēks pats ir nopelnījis ar savām iemaksām.

Faktiski valsts tādējādi finansiāli piespiež vecāku nestrādāt, pat tikai pāris dienas mēnesī nē. Un tad Labklājības ministrija vecākus, kam beidzies bērna kopšanas atvaļinājums, min pie riska grupām, kam grūti iekļauties darba tirgū. Vecāka pabalsta noņemšana sociāli apdrošinātām personām par to, ka tās ir guvušas kaut vai vienreizējus ienākumus, nešķiet pareiza un nekādā veidā nemotivē veikt sociālās iemaksas.

Sociālās apdrošināšanas pabalsts nav valsts dāvana, to cilvēks pats ir nopelnījis ar savām iemaksām. Gluži kā apdrošināšanas atlīdzība arī nav uzskatāma par dāvanu. Tajā pašā laikā, protams, nebūtu sociāli taisnīgi un pareizi, ja pabalsti tiktu maksāti pilna laika strādājošajiem. Tas būtu tikpat absurdi kā strādājošam cilvēkam maksāt bezdarbnieka pabalstu. Konkrētajā gadījumā gan ir pieņemams kompromiss, ka pilns pabalsts saglabājas, ja netiek strādāts vairāk par ceturtdaļu slodzes. Tas palīdz arī jaunajiem vecākiem saglabāt savas prasmes un neizkrist no darba tirgus aprites.

Tajā pašā laikā šo ideju nevajag padarīt komisku, skaļi paziņojot, ka tādējādi tiek risinātas darbaspēka trūkuma problēmas. Tās, protams, ir muļķības. Tas, ja vecāks, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, piestrādās ceturto daļu slodzes, fundamentāli darba spēka deficītu nerisinās, turklāt ne visās nozarēs un profesijās tas ir iespējams. Nevajadzētu pārspīlēt šīs idejas nozīmīgumu makroekonomiskā līmenī, tajā pašā laikā atzīstot, ka vairākās profesijās un specialitātēs strādājošajiem šāda iespēja, protams, būs bonuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības «airBaltic» ieņēmumi 2018. gada pirmajos sešos mēnešos veido 180,8 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

«airBaltic» 2018. gada pirmajā pusgadā pārvadājusi 1,9 miljonus pasažieru, kas ir 20% pieaugums, kā arī veikusi par 13% vairāk lidojumu nekā pirms gada.

Redakcijas komentārs: airBaltic sistemātiski nemaksā kompensācijas

«Šim gadam mēs prognozējam augstākus darbības rezultātus kā pērn. Taču mums jāņem vērā arī tādi makroekonomiskie faktori kā naftas cena vai ASV dolāra maiņas kurss, kas var ietekmēt kopējo situāciju,» norāda Martins Gauss (Martin Gauss) «airBaltic» izpilddirektors.

«airBaltic» 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies 30 «Airbus A220-300» lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 «A220-300» lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā «airBaltic» biznesa plāna «Destination 2025». Jaunais biznesa plāns turpina pašreizējo «Horizon 2021» plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai «airBaltic» attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atcelta OIK atļauja M7 Energy AER koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā

Lelde Petrāne,17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA,04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK nav tā reforma, kuras dēļ būtu nelaimīgs

LETA,20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne,01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jenzis: Ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums

Zane Atlāce - Bistere,28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Norādot uz hronisku darbaspēka trūkumu, kas nopietni apdraud restorānu pastāvēšanu un nozares konkurētspēju, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ekonomikas ministriju un atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā.

LRB norāda, ka restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku. «Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā speciālistu sarakstā, kuru piesaistei no ārvalstīm iecerēts piemērot atvieglojumus, ir iekļautas tikai augsti kvalificētas profesijas, piemēram, inženieri, programmētāji un vadītāji. Šāda pieeja neatbilst Latvijas aktuālajai ekonomiskajai situācijai, jo vislielākais darbinieku trūkums ir vērojams tieši pakalpojumu jomā, bet jo īpaši viesmīlības un restorānu nozarē. Turklāt no valsts visvairāk aizbraukuši un turpina aizbraukt tieši zemi kvalificētie cilvēki, kas vēl vairāk samazina potenciālo darbinieku skaitu. Tāpēc ārvalstu darbaspēka piesaiste ir nevis filozofisks, bet izdzīvošanas jautājums,» teic LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA,28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nozares, kuras valsts budžetā samaksājušas vislielāko nodokļu kopsummu

Dienas Bizness,16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft aprēķinājis, ka 2017. gadā vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 1,46 miljardus eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības uzņēmumu nodokļu maksājumu apjoms audzis par 3,64%. Teju miljardu jeb 990,70 milj. eiro pērn nodokļos valsts budžetā samaksājusi arī skaitliski visplašāk pārstāvētā tautsaimniecības nozare – mazumtirdzniecība.

To, kuras nozares 2017. gadā valsts budžetā samaksājušas vislielāko nodokļu kopsummu, uzziniet galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Vairāki nodokļu balsti valstī varētu kļūt vājāki

LTRK atbalsta 50% piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs

Redakcijas komentārs: Radām jaunu krīzi paši savām rokām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 21. maijā uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Splitas lidostu Horvātijā.

Maršruts piedāvā jaunu vasaras brīvdienu galamērķi ceļotājiem no Baltijas, kā arī ceļošanas iespējas no Horvātijas uz Rīgu un tālākiem galamērķiem Skandināvijā, Baltijā un NVS.

«Mēs esam priecīgi airBaltic 2018. gada vasaras maršrutu kartei pievienot jau septīto jauno galamērķi no Rīgas. Splitas pilsētai ir vairāk nekā 2000 gadus sena vēsture – tā ir ne tikai pievilcīgs galamērķis, bet, pateicoties atrašanās vietai Dalmācijas centrā, tā ir arī ideāls sākuma punkts, no kura apceļot tādas Horvātijas salas kā Hvaru vai Braču,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents.

airBaltic lidos no Rīgas uz Splitu divas reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir divas stundas un 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Splitu ir no 75 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» 2018. gada 1. ceturksni ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 15%, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 3 mēnešu periodu līdz 2018. gada 31. martam.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu, lidostas neto apgrozījums ir palielinājies par 15% jeb 1,7 miljoniem eiro, sasniedzot 13 miljonus eiro. Pirmo ceturksni 2018. gadā lidosta ir noslēgusi ar 2,2 miljonu eiro lielu peļņu.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 8 miljoni eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie ir palielinājušies par 1,5%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no pakalpojumiem, kuru maksas nosaka normatīvie akti par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu un lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu.

Ienākumi no ne-aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 5,1 miljons eiro, un tie ir palielinājušies par 2% attiecībā pret 2017. gada attiecīgo periodu. Galvenie lidostas ne-aviācijas pakalpojumu virzieni ir telpu un zemes iznomāšana un citi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Bordo lidostu Francijā.

«Bordo ir airBaltic astotais šā gada jaunais vasaras galamērķis no Rīgas,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents.

airBaltic lido no Rīgas uz Bordo divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas un 30 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Bordo ir no 79 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft nesen paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» sākusi studentu uzņemšanas procesu aviokompānijas nesen izveidotās «airBalticTraining» Pilotu akadēmijas rudens grupai. Izvēlētie studenti pēc pilna laika programmas pabeigšanas aptuveni divu gadu laikā kļūs par «airBaltic» pilotiem.

«Pirmā studentu grupa mācās jau gandrīz divus mēnešus un drīzumā sāks praktiskos lidošanas treniņus, izmantojot mūsu jaunos Diamond lidaparātus,» norāda Vilmants Mažons, «airBalticTraining» izpilddirektors.

Pieteikšanās process «airBalticTraining» Pilotu akadēmijas rudens grupai ilgs līdz 2018. gada 9. jūlijam.

«airBaltic» meitas uzņēmums «airBalticTraining» Rīgā piedāvā aviācijas apmācību pakalpojumus. Uzņēmums izveidots 2010. gadā un kopš tā laika katru gadu apmāca aptuveni 3 tūkstošus profesionāļu no visas pasaules.

Tev varētu interesēt arī:

airBaltic un TAP Air Portugal noslēdz sadarbības līgumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības Balta (PZU grupa) izaugsme 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, mērāma 24,5% apmērā, bruto parakstīto prēmiju apjomam sasniedzot 26,9 miljonus eiro.

«2018. gads gan Balta uzņēmumam, gan apdrošināšanas nozarei kopumā iesākts ļoti sekmīgi. Tirgus straujo izaugsmi daļēji sekmējušas gan OCTA cenu izmaiņas, kas arī ļāvušas palielināt apdrošinātāju rentabilitāti, gan klientu un apdrošināmo objektu skaita pieaugums dažādos segmentos, jo īpaši būvniecībā. Pozitīvi vērtējams, ka arvien palielinās to cilvēku skaits, kuri apdrošināšanu iegādājas pirmo reizi, papildus tā dēvētajiem «obligātajiem» produktiem apdrošinot savu īpašumu, mantiskās vērtības un iegādājoties ceļojumu apdrošināšanu,» stāsta Īans Kenedijs (Iain Kennedy), Balta valdes priekšsēdētājs, norādot, ka šādas tendences lielā mērā liecina par ekonomiskās aktivitātes palielināšanos un pakāpenisku iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru