To, ka konkurence ir visai efektīvs dzenulis biznesa attīstībai, DB auditorijai jāstāsta nav. Taču ne jau vienmēr uzņēmumi uz šo izaicinājumu reaģē adekvāti.
Piemēram, par to, ka valsts kapitālsabiedrības reizēm mēdz rīkoties visai nekorekti, sūdzējušies gan pasta, gan dzelzceļa pārvadājumu privātie komersanti. Iespējamo šķērssubsīdiju jautājums arvien mēdz uzpeldēt privāto kurjerpasta kompāniju komentāros par valsts kapitālsabiedrības piedāvātajiem tarifiem peļņu nesošajā paku piegādes segmentā, lai arī iepriekš bijusi tiesvedība par konkurences kropļošanu vēstuļu piegādes jomā. Nesen konkurences spēku un savu varēšanu tiesas priekšā līdz galam neaprēķināja Rīgas lidosta un Satiksmes ministrija, kā rezultātā tika iešauts kājā gan lidostai, gan tās pasažieriem – taksometru pakalpojumu kvalitātes sarukuma izskatā. Taču šoreiz gan vairāk par pozitīvo, tostarp valstij piederošo uzņēmumu lauciņā. Kad Latvijas Pasts tika pie vadības nepolitizētā procesā, šīs valsts kapitālsabiedrības valdei pēkšņi atradās laiks un vēlme nevis pakalpīgi izpildīt katru amatā iebīdītāju iegribu, bet paskatīties, ko apkārt dara konkurenti. Tā rezultātā cīņa ar igauņiem par e-komercijas giganta Alibaba tranzīta pakām beigu beigās var arī nosvērties par labu Latvijai.
Kad Starptautiskajā lidostā Rīga cilvēki saprata, ka Lietuva ar savu lidostu salikšanu zem viena jumta un iekšējas cīņas par pasažieriem izslēgšanu sāk mums mīt uz papēžiem, tika izveidota Latvijas Aviācijas asociācija, lai apvienotu dažādo nozares spēlētāju spēkus pieaugošās konkurences cīņā. Kaut arī lidosta kopā ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic ir teju puse no visas Latvijas aviācijas jomas, asociācija, piesaistot ārvalstu ekspertus, pamatoti vēlas izstrādāt visas nozares stratēģiju, lai Latvija centrālo vietu Baltijas valstīs šajā ziņā nezaudētu. Cerams, ka arī Satiksmes ministrijai būs interese aktīvi iesaistīsies šādas stratēģijas izstrādē. Protams, šādi pozitīvi piemēri ir ne tikai valsts sektorā. Kad instrumentu tirgotājs Kraftool meklēja, kur izveidot noliktavu preču uzglabāšanai pirms tālākas piegādes uz Krieviju, kompānijas ilggadējam sadarbības partnerim TFS Trans izdevās savu klientu pārliecināt, ka tas jādara Rīgas brīvostā, nevis ar to konkurējošajās Klaipēdā, Tallinā vai Kotkā (Somijā). Nozares politiskajai un brīvostas vadībai atlika, tā sakot, vien pārgriezt lentīti loģistikas centra atklāšanas dienā. Tas tikai liecina, ka Latvijas tranzīta nozarē aizvien ir uzņēmumi, kuriem ir kas vairāk, ko piedāvāt nekā maz kādu interesējošo stāstu par to, cik labā ģeogrāfiskā vietā mēs atrodamies un cik mums izcila ostu un dzelzceļa infrastruktūra. Ja ar pavisam konkrētiem piedāvājumiem klajā nāktu valsts sektora tranzīta uzņēmumi, tad interese kaut ko nopietnāku pasākt arvien esot arī ķīniešiem.
LASI:
FOTO: DB viesojas 36 miljonus vērtajā Kraftool centrā Kundziņsalā
