Uzņēmēju iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim lielāko vēja elektrostaciju (VES) parku Latvijā vienlaikus aktualizējusi arī jautājumu par šādu projektu realizācijas ierobežojumiem un kopējo vēja enerģijas potenciālu.
Šobrīd VES būvniecībā jārēķinās ar virkni noteikumu, kas paredz, ka vēja turbīnas nedrīkst izvietot apdzīvotu vietu, kūrorta teritoriju un mikroliegumu tuvumā, tāpat pastāv arī dažādi citi administratīvie šķēršļi, kas būtiski ierobežo vēja parku attīstības iespējas. Nozares pārstāvji uzskata, ka šie aizliegumi ir novecojuši, jo citās Eiropas valstīs jau sen tiek vērtēta projektu reālā ietekme uz vidi un iedzīvotājiem.
Eiropas Vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda ir viena no zemākajām Eiropā, vēl mazāk vēju izmanto vien Slovākijā, Slovēnijā un Maltā. Šis fakts gan nebūtu uzskatāms par rādītāju vēja trūkumam - projekta attīstītāji apgalvo, ka, veicot regulārus mērījumus, secināts, ka vēja enerģijai Latvijā ir milzīgs potenciāls, tāpēc nav pamata domāt, ka šī resursa izmantošana varētu būt neefektīva. To apliecina arī tuvāko kaimiņvalstu, kurās klimats ir visai līdzīgs, pieredze. Ja raugāmies Lietuvas un Igaunijas virzienā, varam redzēt, ka viņi šo resursu izmanto ļoti aktīvi, un, iespējams, šajā ziņā mums jau kārtējo reizi vajadzētu sekot pārējo Baltijas valstu piemēram. 2017. gada beigās Lietuvas VES uzstādītā jauda bija 493 megavati (MW), savukārt Igaunijas - 310 MW, kas ir attiecīgi 7,4 un 4,6 reizes vairāk nekā Latvijā, kur pērnā gada beigās VES uzstādītā jauda sasniedza 66 MW.
Paredzams, ka tuvākajā desmitgadē Baltijā tiks slēgta teju puse no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām, kas apliecina - Latvijā un Baltijā sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts. Jau šobrīd liela daļa valstij nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta, kā rezultātā apmēram 80 miljoni eiro ik gadu nonāk citu valstu ekonomikā. Lai iespējamās pārmaiņas enerģētikas nozarē mūs nepārsteigtu nesagatavotus, par jaunu jaudu uzstādīšanu būtu jādomā jau šodien, un, iespējams, vēja parks Dobeles un Tukuma novadā būtu pirmais solis uz to. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Tas ļautu samazināt gan elektroenerģijas deficītu, gan palielinātu Latvijas energoneatkarību. Decembrī savu verdiktu par vēja parka iespējamo ietekmi uz vidi sniegs Vides pārraudzības valsts birojs. Jācer, ka pozitīva atzinuma gadījumā arī iesaistītās pašvaldības, kas šobrīd šajā jautājumā saglabā neitrālu pozīciju, projektam dos zaļo gaismu un tā valstiskie ieguvumi sabiedrībā tiks izgaismoti vairāk nekā tā trūkumi.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
