Šodien stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas ir saistoša visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas apstrādā datus par ES pilsoņiem.
Par Regulas pārkāpumiem draud gana nopietns naudas sods. Tajā pašā laikā saskaņā ar Eiropas Savienības pētījumu 23% Latvijas uzņēmumu jeb teju ceturtā daļa norāda, ka par minēto Regulu neko nav pat dzirdējuši. Tas nozīmē, ka nav arī tās ieviešanai sagatavojušies. Pētījumā norādīts: lai ieviestu visas Regulas prasības, maziem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešamas investīcijas 8000 eiro apmērā. Tieslietu ministrija jau ir paziņojusi, ka sākotnēji par neapzinātiem Regulas pārkāpumiem, kas nav veikti ļaunprātīgi, nesodīs, vien konsultēs. Taču reiz pienāks arī sodīšanas brīdis. Un tad ceturtā daļa uzņēmumu būs sašutuši, kliegs par pēkšņām investīcijām, kurām nav naudas utt.
Tomēr jāuzsver, ka par minēto Regulu ir runāts nepārspīlējot ārkārtīgi daudz. To ir darījis gan DB, gan citi mediji. Datu valsts inspekcijas mājas lapā ir pieejami vairāki informatīvi materiāli, ES mājā uzņēmējiem ir notikuši bezmaksas (!) semināri. Ir grūti iedomāties, kādā informatīvā vakuumā ir jādzīvo uzņēmējam, lai nebūtu pat dzirdējis par Regulu. Vājš, bet tomēr mierinājums ir tas, ka Lietuvā nezinošo uzņēmēju īpatsvars ir 49%, bet, piemēram, Grieķijā – 69%, Norvēģijā – 51%. Tajā pašā laikā Dānijā par to nav informēti vien 2% uzņēmumu, Čehijā – 6%, bet Austrijā – 12% .
Ir grūti iedomāties, kādā informatīvā vakuumā ir jādzīvo uzņēmējam, lai nebūtu pat dzirdējis par Regulu.
Latvijas gadījumā uzņēmumu nezināšanā negribētos vainot valsti, jo atbildīgās institūcijas tiešām daudz ir informējušas par Regulu, rīkojot ne vienu vien semināru. Tāpat DB un citi mediji ir strādājuši vaiga sviedros, lai uzņēmējus informētu un izglītotu par tās prasībām. Taču te nu jāpārfrāzē vecais teiciens, ka zirgu jau var pievest pie ūdens, taču jādzer viņam pašam. Tāpat arī uzņēmējam, kurš strādā Latvijā, lai varētu veiksmīgi darboties, ir jāatver avīze, lai izlasītu aktualitātes, vai jāpastiepj roka, lai ieslēgtu un noklausītos ziņas.
Diemžēl arī par nodokļu reformu, par kuru biznesa prese rakstīja, zila palikdama, atsevišķi uzņēmumi izdzirdēja vien tad, kad tā jau reāli sāka darboties, un tad nu bija lielais šoks un pārsteigums. Kāds, iespējams, dusmīgi jautās, vai tad uzņēmēja pienākums ir lasīt avīzi un klausīties vai skatīties ziņas? Vai tad brīvajā laikā no tā visa nevar atslēgties? Droši vien, ka nav pienākums un var atslēgties, bet jārēķinās ar konsekvencēm, ka būs kādas izmaiņas darbībā, kas liksies kā šoks, būs pēkšņas un negaidītas, lai gan konkurents aiz stūra tām jau laikus būs sagatavojies, tādējādi iegūstot sev priekšrocības.
Jāsecina, ka ir gana liela plaisa starp uzņēmējiem. Vieni aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanas procesos, strādā kā lobisti, pauž savu viedokli, citi vispār pat nenojauš, ka par to tiek diskutēts un tas ir aktuāli. Izvēle katra paša rokās, tikai pēc tam nevajag žēloties.
