Ieguldījumi zinātnē un izglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā (P&A) ir atslēga tam, lai izkļūtu no zemu ienākumu slazda. Tā vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Muižnieks un Uldis Rutkaste.
Viņi norāda, ka, veicot reformas un palielinot ieguldījumus P&A, šī brīža jaundzimušie varētu uzsākt darba gaitas ar vidējās algas līmeni 50–60% robežās no Vācijas atbilstošā rādītāja, un viņu bērni jau varētu rēķināties ar 80–90%. Ja reformas netiek veiktas un ieguldījumi netiek palielināti, Vācijas ienākumu līmeni, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt nekad, apgalvo ekonomisti.
Tieši no ieguldījumu līmeņa P&A ir atkarīgs tas, cik augsta būs mūsu ekonomikas produktivitāte, vai tautsaimniecības struktūrā dominēs nozares ar augstu pievienoto vērtību, kas nozīmē labi apmaksātas darba vietas un kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanos. Pašlaik, pirms vēlēšanām, klausoties gan Saeimā pārstāvēto, gan nepārstāvēto politiķu runās un solījumos, diemžēl jāsecina, ka Latvijā politiskā līmenī nav stipru lobistu, kas būtu gatavi iestāties par finansējuma palielinājumu P&A.
Politiķi ir izvirzījuši demogrāfijas ultimātus, prasot novirzīt papildu līdzekļus apšaubāmiem un ne visai efektīviem instrumentiem dzimstības paaugstināšanai, jau tradicionāli tiek prasīta nauda veselībai, pensiju paaugstināšanai utt., diemžēl tikpat kvēla iestāšanās par zinātni nav vērojama. Iemesli ir gana triviāli.
Pašlaik Latvijā politiskā līmenī nav stipru lobistu, kas būtu gatavi iestāties par finansējuma palielinājumu pētniecībai un attīstībai.
Lielai daļai vēlētāju jēdziens «pētniecība un attīstība» izklausās gana abstrakti un ļoti tālu no ikdienas dzīves vajadzībām. Līdz ar to pārdot ideju par lielāku līdzekļu novirzīšanu šim mērķim ir gana grūti, tāpat šādas idejas virzīšana nav efektīvākais veids, kā krāt sev vēlētāju piešķirtos plus punktus. Galu galā, ja paaugstina pensijas vai pabalstus, vai minimālo algu, cilvēki uzreiz to jūt savos maciņos un saka paldies skaļākajiem pielikumu advokātiem. Taču papildu līdzekļu novirzīšanu P&A cilvēki savos maciņos neizjutīs, vismaz ne īstermiņā. Līdz ar to arī paldies izpaliks.
Tajā pašā laikā īstermiņa investīcijas, kas domātas «apēšanai», nav tās, kas varētu veicināt tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju. Tāpēc jācer, ka pa vidu sacensībai, kurš sasolīs vēlētājiem lielākus taustāmus labumus, būs arī kāds politiskais spēks, vēlams, ne margināls, kurš tiks pāri 5% barjerai un iestāsies arī par finansējuma palielinājumu P&A. Latvijas Bankas ekonomisti uzsver, ka svarīgi, lai līdzekļus P&A ieguldītu ne tikai sabiedriskais, bet arī privātais sektors. To iespējams panākt gan ar nodokļu atlaidēm, gan lielāku ieguldījumu no valsts puses, kas proporcionāli veicina privātā finansējuma pieaugumu.
Rakstā minēts: jo tālāk valsts atrodas no inovāciju pirm- rindniekiem, jo augstāks darba ražīguma pieaugums, veicot investīcijas P&A. Tas ir tieši Latvijas gadījums, un tas tik ļoti būtu nepieciešams mūsu ekonomikai. Tāpēc mums, vēlētājiem, līdztekus dienišķajai desai būtu jāspiež politiķi iestāties arī par zinātni.
