Vienīgais, ko uzņēmēji vēlas no valdības, ir – novērsiet Moneyval ziņojumā minētos trūkumus, jo to paši uzņēmēji izdarīt nevar. Tāda ir Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa atbilde uz jautājumu, kādu atbalstu eksportētāji vēlas no valdības.
Tas ir simptomātiski, ka vienas no eksportētspējīgākajām nozarēm vadītājs neprasa nedz nodokļu likmju pazemināšanu, nedz darbaspēka pieejamības nodrošināšanu, nedz kādus citus bonusus. Jo ar nodokļiem un sev nepieciešamā darbaspēka piesaisti uzņēmēji paši tiks galā, tostarp par saviem līdzekļiem apmācot darbiniekus. Tas, ko vēlas bizness, ir skaidrs tiesiskais ietvars, kurā strādāt, un uzticams finanšu sektors, kuram, un tas ir ļoti svarīgi, uzticas arī ārvalstu investori.
Jāatgādina, ka Moneyval savā ziņojumā Latvijai noteikusi pastiprinātu kontroles režīmu, jo mūsu valsts rīcība atzīta par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Negatīvais vērtējums var atbaidīt ārvalstu investīcijas, kas ir ļoti būtiskas daudzām nozarēm. Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs ir paudis, – ja Latvija tai atvēlētajā laikā nenovērsīs ziņojumā uzrādītos trūkumus, tad sagaidāma negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku, eksporta nozarēm, piekļuvi ārvalstu banku sistēmām.
Tas, protams, satrauc Latvijas eksportētājus. Tieši tādēļ darbam pie Latvijas finanšu sistēmas uzticamības atjaunošanas vajadzētu būt vienai no jaunās valdības svarīgākajām prioritātēm. Turklāt tā nebūtu tikai politiķu pačalošana starmešu gaismā, cik svarīgi ir būt baltiem un pūkainiem, un vispār – politiskā griba noteikt patiesos labuma guvējus ir, uhh, kāda. Ziņojumā ir konkrēti norādīts, ka Moneyval īsā laika posmā sagaida labākus rezultātus, kas nozīmē vairāk veiktu izmeklēšanu, vairāk celtu apsūdzību, vairāk iesniegtu lietu tiesās. Tas jau prasa konkrētu darbu un politiķu atbalstu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Jāsaprot, ka šīs iestādes, kurai ir jauna vadītāja Ilze Znotiņa, darbs vairs nevarēs būt tāds, kāds tas bija iepriekšējā vadītāja Viestura Burkāna laikā, kad nebija faktiski nevienas tiesas prāvas vai pat izmeklēšanas, lai gan čaulas kompāniju, kur bija pilnībā neskaidri patiesā labuma guvēji, konti bankās bija savairojušies kā nezāles aizlaistās dobēs.
Tāpat jaunais finanšu ministrs nevarēs atļauties kā Dana Reizniece-Ozola reaģēt tikai tad, kad nepatikšanas būs izgājušas starptautiskā arēnā. Jaunajai valdībai un Saeimai ir jāsaprot, ka uzņēmējus, īpaši eksportētājus, mazāk satrauc lielā vērība, kuru vairāki politiķi pievērš nodokļu likmēm, ieskaitot to diferenciāciju nozarēm un reģioniem, bizness daudz vairāk satraucas par cīņu ar naudas atmazgāšanu un ēnu ekonomiku. Ja Latvijas uzņēmējiem būs apgrūtināta piekļuve ārvalstu banku sistēmām, tad par pāris procentiem zemāka nodokļu likme neko daudz nelīdzēs.
