Rīt, 7. aprīlī, ir Pasaules veselības diena, un tieši šajā datumā 1948. gadā arī izveidota Pasaules Veselības organizācija. Veselība ir kas tāds, kas skar ikvienu un ļoti personīgi, tieši tādēļ viens no tradicionāliem vēlējumiem dažādos svētkos ir saistīts ar labas veselības piesaukšanu.
Veselība gan nav tikai individuāla un personiska lieta, tai ir izmērāmi ekonomiskie parametri. Lai cik ciniski tas neizklausītos, taču ir visā pasaulē pieņemta aprēķina metodoloģija, kas noteic, cik, piemēram, tautsaimniecībai izmaksā darbspējīga cilvēka pāragra nāve. XXI gadsimta Eiropā veselības aprūpe ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa – no vienas puses, un svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa – no otras puses.
Diemžēl šķiet, ka Latvijā nereti tiek aizmirsts gan par cilvēktiesībām, gan ekonomiku. Citādi ir grūti izskaidrojams jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas liedz pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemt cilvēkiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji un par kuriem tās neveic valsts. Grūti izprast, kādu ekonomisko vai citu labumu valstij varētu dot tas, ka lielākā daļa veselības aprūpes pakalpojumu par valsts naudu tiks liegti, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem vai pašnodarbinātajiem, kas maksā patentmaksu.
Veselība nav tikai individuāla un personiska lieta, tai ir izmērāmi ekonomiskie parametri.
Šajā gadījumā aizmirsīsim par cilvēktiesībām, par kurām, šķiet, likumdevēji nav aizdomājušies, runāsim par ekonomiku. Skaidrs, ka liela daļa cilvēku, kuriem turpmāk kādi izmeklējumi vai vizītes pie speciālistiem būs tikai par maksu, to darīs tikai tad, kad kaite būs tiktāl ielaista, ka bez palīdzības neiztikt. Šādos gadījumos ārstēšana draud kļūt akūta, pāriet uz dārgo neatliekamās medicīniskās palīdzības jomu, kas galu galā valstij – visiem mums – izmaksās daudz dārgāk.
Tajā pašā laikā, nenoveļot no valsts pleciem atbildību par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības sašaurināšanu, sagaidot Pasaules veselības dienu, ir jāakcentē arī katra paša atbildība par savu veselību. Ne velti ārsti apgalvo, ka 80% cilvēka veselības stāvokļa nosaka tā dzīvesveids un paradumi. Un ar to Latvijā nemaz tik spoži neiet – mums ir augsts smēķētāju īpatsvars, daudziem cilvēkiem ir liekais svars, fiziskas aktivitātes tiek aizstātas ar zilo ekrānu vērošanu.Tāpat slikta liecība par sabiedrības izpratni par veselības profilaksi ir tas, ka valsts atvēlētais finansējums skrīningam vēža agrīnai diagnosticēšanai tā arī paliek pilnībā neizmantots. Jo daudzi no aicinātajiem uz skrīningu vienkārši neierodas.
Tāpēc, rītdienu, Pasaules veselības dienu, aicinām sagaidīt ar mazām, bet tik nozīmīgām rūpēm par savu veselību – patīkamām fiziskām aktivitātēm, veselīgām maltītēm, mazāku izsmēķēto cigarešu skaitu un varbūt arī apņemšanos aiziet uz profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta.
