Pret Ķīnu vērstie ASV protekcionisma pasākumi, sākot ar tērauda un alumīnija ievedmuitas tarifiem, kas tika izsludināti martā un beidzot ar vēl plānotajiem plašam preču spektram, iezīmē taktikas maiņu Vašingtonas jau ilgstošajā cīņā par savu līderes pozīciju noturēšanu iepretī Ķīnas pieteikumam globālajā konkurencē.
Līdz šim, neatkarīgi no tā, kurai partijai piederēja ASV prezidents, administrācijas taktika bija multilaterāla starptautiskās tirdzniecības un komerctiesību vides radīšana, spiežot uz ASV un Rietumiem raksturīgiem globālajiem standartiem. Pašreizējā administrācija tā vietā ir ķērusies pie vienpusējas taktikas, nemeklējot alianses un neatsaucoties uz kādiem vispārējiem principiem, bet vienkārši «uzbraucot», ja kaut kas nepatīk. Itin kā sadzīvisko «uzbraucienu» gadījumā, tā arī šādā starptautiskā uzvedībā ir risks, ka pretējā puse atbildēs tāpat un tad nu ies vaļā. Tas tad arī ir pamatā pēdējā pusotra mēneša bažām par briestošu tirdzniecības karu.
Viens no scenārijiem Pekinas atriebībai ir pieņēmums, ka Ķīna kā lielākā ASV valdības parādzīmju turētāja varētu tirgū palaist lielu daudzumu šo obligāciju, tā ceļot cenu naudai, kas pieejama no aizņēmumiem atkarīgajai Amerikai. Tādēļ mierinoša ir ziņa, ka ir noticis pat pretējais – februārī, kad soda tarifu paredzējumi jau bija gaisā, Ķīna ir vairojusi savus ASV parādzīmju uzkrājumus par 8,5 miljardiem USD, sasniedzot 1,18 triljonu USD apjomu. Tas nozīmē, ka tūlītēja un asa konfrontācija nav Pekinas dienaskārtībā.
Šā gadsimta izaicinājums ir, kā uzturēt pretenciozās Ķīnas un vēl ilgi valdošās Amerikas duetu.
Tomēr ir skaidrs, ka ASV un Ķīnas kā esošas un uzlecošas globālās lielvaras pretstāve un spriedze turpināsies, un visas pasaules interesēs ir, lai tas būtu kaut vai cik kaislīgs, bet tango, kas vienmēr prasa divus dejotājus. Ja katra no abām lielvarām uz globālās deju grīdas mētāsies ar rokām un kājām savā ritmā, tas būs apgrūtinoši un bīstami visiem pārējiem dejotājiem.
Vienvārdsakot, šā gadsimta izaicinājums ir, kā uzturēt pretenciozās Ķīnas un vēl ilgi valdošās Amerikas duetu. Variantu tam nav daudz, tāpēc nākas vien cerēt, ka pašreizējais ASV protekcionisms un vienpusējā politika ir tikai disonējošs iestarpinājums, ko varbūt amortizēs jau šā gada ASV Kongresa vēlēšanas.
Mēs, pārējie, tur gan neko daudz nevaram darīt, tomēr situācija nav fatāla. Pirmām kārtām ir jāapzinās, ka ASV varenība ir tieši tās vērtību varenībā, un tās ir Rietumiem kopējas vērtības, sākot ar tirgus, personas, vārda un akadēmisko brīvību un tiesiskumu. Šīs vērtības ir padarījušas rietumniekus par globālās konkurences čempioniem, nevis otrādi.
Nav tā, ka pasaules Rietumu daļai būtu vienkārši paveicies un nu tā uzspiež citiem savas kaprīzes. Nē, vērtības ir mūsu sekmīguma pamatā. Ja Ķīnas kapitālisma paveids ir paņēmis un lieto šo vērtību vienu daļu, mūsu spēks aizvien paliek visā kopumā. Tur ir arī mūsu nākotnes konkurētspēja – turpat, kur pagātnes veiksmīgums. Tam ir jāpaliek uzticīgiem.
