Ņemšanās ap konfederātu «Aļošu» lieliskās Virdžīnijas pavalsts godājamajā Šarlotsvilas pilsētā ASV ir ar vēsturiskām atsaucēm, kompleksiem un emocijām tik pārbagāts pasākums, ka turienieši varētu pārfrazēt krietnos Lennenbergas ļaudis un teikt mūsējiem: sūtiet mums savu 16. martu, un mēs jums sūtīsim savu ģenerāli Robertu Lī. Tāpēc man šai komentārā nav pretenziju uz vēsturisko patiesību vai izšķiršanu, kuram tur ir vai nav taisnība. Izcelšu tikai vienu aspektu – lielu ASV kompāniju šefu atklanīšanos no sadarbības ar ASV prezidentu jeb aiziešanu no Ražotāju padomes (American Manufacturing Council) un Stratēģijas un rīcībpolitikas foruma (Strategic and Policy Forum).
Lai cik kārtās arī negruzdētu Šarlotsvilas nemieru tīrelis, šiem kompāniju vadītājiem plašā spektrā no sporta inventāra līdz IT un farmācijai ir nepatika pret Donalda Trampa pielaidīgumu attiecībā uz rasismu. Rasisms nepārprotami ir Šarlotsvilas nemieru un arī politiskā skandāla motīvu augšgalā, un tas savukārt sakņojas citā D. Trampa un acīmredzot arī viņa elektorāta ievērojamas daļas iezīmē – nepatikā pret citādo, pret svešo vispār. Tā tad pamatā arī ir lielo kompāniju šefu sāpe un nepatika pret D. Trampu, kas bija vērojama jau pirms Šarlotsvilas – rokas nost no citādības! Citādais ir mūsu biznesa sviests un maize. Un runa nav par bezjūtīgo kapitālu, kas izžmiedz sulu no etnisko minoritāšu taksistiem un aizvilina svešatnē pusplikus, bet talantīgus, programmētājus, tāpēc, piemēram, Uber un Intel nepatīk vēršanās pret imigrantiem.
Nē, runa ir par fundamentālākām lietām, kas ir svarīgas ne tikai resnajiem, bagātajiem runčiem, bet arī vietējam ciema Pēterītim. Uz to tad es arī vēlos šeit norādīt – uz citādības un svešā paradoksu jeb uz to, ka svešais ir ļoti svarīgs lokālā, savdabīgā un savējā pastāvēšanai. Paskrubinot baiļu un nepatikas pret citādo virskārtu, izrādās, ka ciema skūtgalvjiem ir iemesls saskandināt kādu craft beer ar lielpilsētas kosmopolītiskajiem hipsteriem, un tas ir ļoti lokāls iemesls – inovatīva, pasaules līmenī novērtēta uzņēmējdarbība, kas balstās unikālos vietējos risinājumos. Lai to apzīmētu, ir izveidots jaunvārds glokalizācija jeb globalizācijas un lokalizācijas hibrīds. Ar to mēdz apzīmēt arī vietējam tirgum un tā regulējumiem piemērotus produktus, bet šeit runa ir par citu – par glokalizāciju, kas ir vietējo zināšanu, prasmju un produktu potenciāla novērtēšana ar paredzamu globālu noietu. Un otrādi – par svešo pieredzi, kas vietējā kontekstā tiek izkopta līdz tādai pilnībai, ka kļūst par unikālu nacionālo iezīmi. Latvieši jau ir izkopuši līdz pilnībai svešas lietas, sākot ar UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautajiem Dziesmu svētkiem un beidzot ar frikadeļu zupu, un pasaulē ir aizgājis ne viens vien šeit dzimis talants un ideja. Tam pamatā ir princips – neklausi mammu! Runā ar svešiniekiem!
