Mūsu nacionālās lidsabiedrības airBaltic apgrozījums un peļņa turpina kāpt, pasažieru skaits palielinās, floti papildina arvien jaunas modernās Airbus A220-300 lidmašīnas.
Kompānija saņem prestižas starptautiskas balvas, turpina izvērsties Baltijā, kaļ plānus par jaunu tirgu iekarošanu Eiropā, un tās vadītāja Martina Gausa vārdiem izsakoties ‒ ir īsta zvaigzne. Lai uzņēmuma biznesa plāna Destination 2025 ieceres īstenotu pilnībā, tostarp palielinātu gaisa kuģu skaitu līdz 80 vienībām, ar saviem ienākumiem un no bankām aizņemtiem līdzekļiem gan nepietiek.
Pēc tam, kad ar Krieviju saistīto investoru vācieti Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu (par 52 milj. eiro ieguva teju 20% airBaltic akciju) nomainīja dānis Larss Tūsens, politiķi daudz runāja par to, ka nākamais solis ir stratēģiskā investora atrašana. Kad ar vecākā brāļa – globālas lidsabiedrības izskatā – atrašanu nevedās, netika smādēts arī finanšu investors. Precinieka meklētāju – finanšu konsultantu Lazard Freres – nu ir nomainījusi Ņujorkā bāzētā investīciju banka Greenhill, bet airBaltic roku pagaidām neviens publiski nav lūdzis. Līdz ar to nākas domāt par citiem naudas piesaistes veidiem, jo tirgū potenciāls lidotgribētāju izskatā esot un tādēļ nebūtu prātīgi samazināt uzņēmuma izaugsmes tempus.
Viena iespēja nepieciešamo līdzekļu piesaistei ir īstenot sākotnējo – lielāko Baltijā ‒ publisko piedāvājumu (IPO), kotējot lidsabiedrību biržā. M. Gausa ieskatā, kompānija vairs nav tālu no tādiem rādītājiem, lai IPO būtu veiksmīgs. Taču ir vēl viena naudas piesaistes iespēja, par ko uzņēmuma vadītājs runā. Viņaprāt, naudu airBaltic vajadzētu ieguldīt ... valstij, jo tā būtu laba investīcija (varētu pelnīt kādus 6% gadā, turklāt vēl darbavietas, nodokļi). Cilvēkiem gan ir īsa atmiņa, bet ne tik ļoti, lai neatcerētos, ka gan politiķi, gan pats M. Gauss savulaik teica, ka valsts naudu lidsabiedrībai vairāk nevajadzēs.
Kādi šādai cilvēku kacināšanai varētu būt iemesli? Iespējams, viens ir no sērijas «paēdušais neēdušo nesaprot», un, cilvēks, esot šeit Latvijā laimīgs (jo ienākumi kompānijā virs miljona), nenolasa, ka valstij ir pietiekami daudz sfēru, kur akūti trūkst naudas. Otrs varētu būt tas, ka izaugsmes tempu saglabāšanai skaidrībā par to, būs vai nebūs investors/nauda, vajadzētu tikt vēl šogad. Tā kā airBaltic pircēji rindā nestāv un neko vairāk par balvām mūsu zvaigznei dot negrib, nākas naudu atkal diedelēt valstij. Tam gan – lai apietu satiksmes ministru un pārdotu šo lielisko iespēju iedzīvotājiem, varētu būt nepieciešami tikpat miglā tīti vingrinājumi kā ar iepriekšminēto privāto investoru piesaisti, par kuru naudas izcelsmi (un tās iepludināšanas cenu un veidu) publiskās annāles klusē. Līdz ar to pagaidām galvenais jautājums – kur tiks ņemta nauda kompānijas biznesa plāna īstenošanai – paliek neatbildēts.
