DB jau rakstīja (10.03.2017.), ka darba ņēmēju skaita izmaiņas, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, 2016. gada otrajā pusē sāka demonstrēt nepatīkamu «atkāpi no normas». Darbinieku skaits pērn decembrī sasniedza vien 783,8 tūkst. darbinieku pret 785,4 tūkst. 2015. gadā un pat 789,1 tūkst. pirms diviem gadiem.
Zaudētais darbaspēks (5,3 tūkst. divos gados) liek domāt par to, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžeta «pašsajūta» liks politiķiem meklēt jaunus veidus, kā nodokļos paņemt vairāk. Šos datus papildina Lursoft pētījums (par to plašāk DB 23.05.2017.), kas izgaismo aktuālo situāciju, kurā mazo un vidējo uzņēmumu neto apgrozījums brauc uz leju, toties pieaug peļņa un – olalā – samaksāto nodokļu apjoms. Neskatoties uz pēdējo, situācija drīzāk saucama par brīdinošu ledus nokrakšķēšanu. Lai gan statistikā iekšzemes kopprodukts aug, pētījumā apskatītie 30 tūkst. uzņēmumu uzrāda apgrozījuma sarukumu aptuveni par pusmiljardu eiro gadā nu jau gadus piecus – kopš tika atgūta elpa pēc krīzes. Pašlaik Lursoft pētījumā apskatīto uzņēmumu kopējais apgrozījums ir starp 2010. gada un 2011. gada līmeni. Šajā situācijā optimisti rāda eirofondu sagaidāmo pozitīvo efektu uz uzņēmējdarbības rādītājiem, kamēr pesimisti izgaiņā rožaino noskaņu, atcērtot, ka bez Eiropas Savienības fondiem pašlaik mūsu ekonomika drāztos nākamās krīzes rīklē.
Zīmīgi, ka peļņas rādītāji savā ziņā ir upurēti uz darbaspēka altāra. Pētījums rāda, ka nodarbināto skaits sarūk, bet peļņa kāpj, un no tā var izdarīt dažādus secinājumus. Var runāt par produktivitāti, bet var arī iezīmēt uzņēmēju nostādīšanu fakta priekšā – tiec galā ar nodokļu slogu, kā nu spēj. Turklāt ņemot vērā, ka, pirmkārt, divos gados kopš 2014. gada panākts 13% liels samaksāto nodokļu pieaugums. Otrkārt, katru gadu pa procentuālam pilienam palielinās arī nodokļu maksājumu īpatsvars no uzņēmumu neto apgrozījuma. Ārēji IKP smuki briest, bet šis fakts īsti nelīmējas kopā ar mazo un vidējo uzņēmumu pašsajūtu, ko raksturo apgrozījuma kritums.
Sevišķi smagi problēmas skar uzņēmējus perifērijā, kas tukšojas no iedzīvotājiem un līdz ar to arī uzņēmējdarbības (arī nodokļu sloga pieauguma un darbaspēka izmaksu palielinājuma rezultātā). Mazie un vidējie uzņēmumi šādas izmaiņas uztver sevišķi sāpīgi. Kā minēju, DB par to raksta ne pirmo reizi. Tā kā mazais un vidējais bizness ir ārkārtīgi būtisks valsts ekonomikas balsts, politiķi nevar izlikties šo situāciju neredzam vai turpināt skatīt to tikai no gaišākās puses.