Latvijas student, tev nebūs izglītoties pie ārvalstu pasniedzējiem, kas ir vēlēti augstskolas mācībspēki. Augstākais, uz ko tu vari cerēt, ir vieslektoru nolasīti kursi pāris mēnešu garumā.
Tāds acīmredzami ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vēstījums jaunajiem censoņiem, jo tieši ministrs 17. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosināja no Augstskolu likumprojekta izslēgt normu, kas ļautu vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteikt divu gadu pārejas periodu. Jāteic, ka minēto normu pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmajā lasījumā. Taču tad sekoja Šadurska uznāciens, kā rezultātā, ja tas tiks akceptēts, ārvalstu mācībspēki Latvijas augstskolās faktiski varēs būt tikai vieslektoru statusā.
Vietējam augstākās izglības istablišmentam vajadzētu saprast, ka Latvijas augstskolas pagaidām nav nedz Oksforda, nedz Kembridža, kurās par iespējām strādāt sīvi cīnās pasaules labākie prāti.
Tas nodarīs lielu kaitējumu jau tā ne pārāk spožajai augstākās izglītības konkurētspējai un studentu iespējām klausīties iespējami labākos mācībspēkus. Toties no konkurences būs pasargāti vietējie bāleliņi, kurus neapdraudēs visādi svešzemnieki. Nedod Dievs, vēl šādu ārvalstu profesoru ievēlēs par katedras vadītāju vai fakultātes dekānu, tādējādi siltās vietas liedzot savējiem. Ja atmet ironiju, tad skumjākais šajā stāstā ir tas, ka mēs paši savām rokām īsti neizprotamu iemeslu dēļ liedzam internacionalizēt studiju vidi, padarot to atvērtāku un konkurētspējīgāku. Labs piemērs ārvalstu lektoru piesaistei ir Rīgas Ekonomikas augstskola, kuras profesors Mortens Hansens, kurš ir dzimis dānis, jau kopš 1993. gada dzīvo un strādā Rīgā un ir viens no iecienītākajiem studentu pasniedzējiem. Turklāt viņš ir arī Saeimas apstiprināts Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, kurš sniedz savu ieguldījumu visas valsts attīstībā. Pie Šadurska iecerētā scenārija, ka vēlētam akadēmiskajam personālam uzreiz ir jārunā valsts valodā bez kāda pārejas perioda, mēs jaunus mortenus hansenus neredzēsim kā savas ausis.
Vietējam augstākās izglības istablišmentam vajadzētu saprast, ka Latvijas augstskolas pagaidām nav nedz Oksforda, nedz Kembridža, kurās par iespējām strādāt sīvi cīnās pasaules labākie prāti. Mums ir apgriezta situācija – ir sīvi jācīnās, lai pie mums brauktu strādāt. Tādēļ akadēmiskajam personālam, kuram darba tirgus ir faktiski visa pasaule, mums būtu jārada pēc iespējas pievilcīgi apstākļi, lai starp Latvijas un, piemēram, Čehijas augstskolām izvēlētos tieši mūs.
Norma, ka vēlētam akadēmiskajam mācībspēkam, kas ir ārzemnieks, tiek dots divu gadu pārejas periods valsts valodas apguvei, būtu ļoti palīdzoša. Neviens jau nenoliedz, ka Latvijas augstskolu mācībspēkiem ir jāzina valsts valoda, taču pārejas periods divu gadu garumā tās apguvei nudien nav nekas pretdabisks. Šādas iespējas nedošana nebūtu izdevīga nedz studentiem, nedz augstākajai izglītībai kopumā, izņemot vietējo «profesūru », kas ārvalstu konkurentus turētu drošā un nevienu neapdraudošā vieslektoru statusā.
?http://www.db.lv/diskusija/vai-latvijai-jaieved-darbaspeks-no-citam-valstim
