Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.

Vidi degradējošas un bīstamas ēkas joprojām ir nopietna problēma, t.s. graustu nodoklis ir gana efektīvs līdzeklis cīņai par īpašumu sakārtošanu, uzskata pašvaldības .

«Ja 2014.gadā, kad tika ieviests paaugstinātais nodoklis, piecpadsmit objektu īpašnieki bija jābrīdina par iespējamu tā piemērošanu, tad faktiski pēc brīdinājuma saņemšanas tikai trim objektiem šī nodokļu likme bija jāpiemēro. Pārējie īpašnieki pēc otrreizējas objektu apsekošanas pārkāpumus bija novērsuši,» norāda Mārupes novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kate Nītiņa. Nodokļa likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai drošību apdraudošām būvēm tiks saglabāta arī nākamgad. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ir deklarējuši kopīgu dzīvesvietu ar bērnu invalīdu, 1. vai 2. grupas invalīdu, kurš ir šīs personas vai tās laulātā bērns, mazbērns, brālis, māsa, laulātais, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, no nākamā gada paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi no 50% līdz 90%.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī, informē BVKB.

BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu.

Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis

427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.