Ražotāju cenu kāpums liecina, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas palielinās ne tikai vietējā tirgū, kur pakāpeniski uzlabojas ekonomiskā situācija, bet saglabājas augsts arī ārējos tirgos, neskatoties uz vājo ekonomisko izaugsmi galvenajās partnervalstīs, norāda eksperti.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Laura Stelmaka uzsver, ka šī gada sešos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas sešos mēnešos pieauga par 1,8%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos. Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad sešos mēnešos ir pieaugušas par 0,5%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada, saka eksperte.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/26/2a2d23da-1139-4c68-b935-da03b1bcfb82.jpg

Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste

Aprīļa dati par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā nav nesuši pārsteigumus, joprojām skaidri iezīmējot deflācijas tendenci. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, cenas turpināja pazemināties un aprīlis bija jau sestais mēnesis pēc kārtas, kad cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājušās. Aprīlī ražotāju cenu kritums Latvijā bijis straujāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur mēneša laikā cenas pazeminājušās attiecīgi par 0.2% un 0.3%, kamēr Latvijā fiksēts 0.9% kritums, apstiprinot, ka ekonomikas lejupslīde un deflācijas procesi šeit ir spēcīgāki. Gada laikā ražotāju cenas Latvijā samazinājušās par 2.6%, kamēr Igaunijā tās nav mainījušās, bet Lietuvā kritušās par 13.4% - galvenokārt saistībā ar naftas produktu cenu straujo kritumu pasaules tirgū.

Līdzsvarotā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām ir labvēlīga ražotāju cenu stabilitātei, norāda eksperti.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere uzsver, ka šī gada septiņos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas septiņos mēnešos pieauga par 1,3%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos.

Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad septiņos mēnešos ir pieaugušas par 0,8%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un kopumā būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%, cenām pieaugot gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,3%, gan eksportētajai produkcijai par 0,4 %, informē Ekonomikas ministrija.

Šī gada septembrī ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā bija straujākais pieaugums mēneša laikā kopš 2015.gada marta.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinoties par 0,1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,8%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš februāra kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija apģērbu ražošanā – par 4% un koksnes izstrādājumu ražošanā – par 0,3%.Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1 %, bet cenām eksportētajai produkcijai saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada piecos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,3 %, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Pēc straujā krituma aprīlī, maijā cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai bija vērojams neliels kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī - maijā noteica noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada piecos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 10,8 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 3,7 %. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

Šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ražotāju cenas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs palielinājās par 3,8%, eirozonā par 3,3%, savukārt lielākais ražotāju cenu pieaugums gada griezumā ES vērojams Latvijā, kur tās palielnājušās par 10%, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Vienīgā valsts, kurā ražotāju cenas gada laikā samazinājušās, ir Zviedrija – tur ražotāju cenas sarukušas 0,5% apmērā, bet visās pārējās valstīs, par kurām pieejama informācija, palielinājās.

Kā jau minēts, lielākais pieaugums gada salīdzinājumā fiksēts Latvijā - par 10%, tāpat ievērojams ražotāju cenu kāpums gada griezumā vērojams Kiprā (+8,8%) un Ungārijā (+7,4%). Lietuvā ražotāju cenas gada salīdzinājumā palielinājās par 7,3%, bet Igaunijā par 4,4%.

Ražotāju cenas Latvijā šā gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0,1%, kas, savukārt, ir mazākais pieaugums no visām ES dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija.

2015.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,4%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,7%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3 %.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Kopš gada sākuma cenas vietējā tirgū realizētai produkcijai pakāpeniski palielinājās, taču aprīlī piedzīvoja straujāko kritumu kopš iepriekšējā gada septembra. Eksporta produkcijas ražotāju cenu straujāku kritumu aprīlī ierobežoja noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,8% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 2%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenām pieaugot par 0,4% un samazinoties eksportētajai produkcijai par 0,1 %, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai samazinājās par 1,4%. Pēc krituma februārī - martā, cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai aprīlī bija vērojams kāpums. Eksporta produkcijas ražotāju cenas samazinājās visos četros mēnešos, ko noteica zemās cenas izejvielām un vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija papīra, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā – attiecīgi par 5,3%, 2,4% un 1,2%. Ražotāju cenu pieaugumu papīra ražošanas nozarē noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā cenas pieauga gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai.

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,5%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4% un eksportētajai produkcijai – par 0,5%, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šā gada divos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,9%. Pēc kāpuma janvārī, februārī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenām bija vērojams kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī-februārī noteica vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada divos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija vērojams tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā – attiecīgi par 1,6% un 1%. Ražotāju cenu pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē noteica straujāks cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu ražošanā cenu pieaugumu noteica straujāks cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai.

Sagaidāms, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs zemākas nekā 2014. gadā, paredz Ekonomikas ministrija.

To ietekmēs kopējais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju, uzskata EM.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,6%, cenām samazinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,7%.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,2%. Šogad augustā vērojams straujākais cenu kritums kopš krīzes (2009. gada beigas).

Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.

2015.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,2%, cenām palielinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Mēneša laikā ietekmīgākais cenu pieaugums bija papīra ražošanā un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet samazinājums – pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Lai arī Latvijas ražotāju cenu deflācija pēdējo mēnešu laikā mazinājusies, ražotāju cenas pērn Latvijā samazinājušās straujāk nekā tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi turpinot uzlabot ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Tā secinājusi Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa, atzīmējot, ka ražotāju cenu līmenis šogad janvārī bija par 6,6% zemāks nekā pirms gada. Vēl 2009. gada decembrī ražotāju cenu kritums gada griezumā bija 8 %.

Pēc viņas skaidrotā, galvenokārt deflācijas apmērus mazinājusi piedāvājuma jeb izmaksu faktoru ietekme. Proti, palēnām atkopjoties ārējam pieprasījumam, kā arī pieaugot pasaules cenām gan metāliem, gan arī energoresursiem, ražotāju cenu kritums mazinājās, īpaši eksportētajai produkcijai.

Tomēr tas nenozīmē, ka ražotāju cenu kritums ir noslēdzies. «Šobrīd vēl ļoti zemais iekšzemes pieprasījums rada nozīmīgu lejupvērstu spiedienu gan uz patēriņa, gan arī uz ražotāju cenām, turklāt, turpinoties darbaspēka izmaksu kritumam iekšzemē, spiediens uz cenu mazināšanos saglabāsies arī turpmāk, īpaši vietējā tirgū,» tā K. Kalnbērziņa.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs tuvas pagājušā gada līmenim, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika.

2016.gada janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,2%, cenām pieaugot vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai samazinoties par 0,4 %.

Šī gada pirmajā mēnesī nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%, papīra ražošanā – par 1,7% un ķīmisko vielu ražošanā – par 0,8%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas ražošanas nozarē noteica cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai (par 0,6%), bet papīra un ķīmisko vielu ražošanā cenu pieaugumu noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai.

Ražotāju cenu spiediens uz inflāciju patlaban nedaudz sarūk, norāda eksperti.

Šā brīža globālo pārtikas un enerģijas cenu dinamika ir labvēlīga un tuvākajos mēnešos sekmēs inflācijas samazināšanos Latvijā gan tiešā veidā – caur importa cenām gala patēriņa precēm, gan arī netiešā veidā – mazinot spiedienu uz izmaksu kāpumu ražošanā caur importēto resursu cenām, paredz Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenu kāpumā aprīlī dominēja koksnes un metālu apstrādes ietekme, turklāt galvenokārt – ārējam tirgum ražoto izstrādājumu. Koksnes ražošanas devums daļēji varētu atspoguļot atsevišķu koksnes produktu cenu kāpumu pasaules tirgū, tomēr metālu ražošanas gadījumā redzamas īslaicīgas pretējas svārstības (martā un aprīlī), kas, iespējams, varētu būt saistītas ar atsevišķu produktu lielākiem pasūtījumiem un atšķirīga sortimenta ražošanu abos mēnešos ārējam tirgum (uz to norāda pieejamie dati par būtisku cenu kāpumu nozarē kopumā un visai mērenu tās cenu dinamiku iekšzemes tirgū). Tikmēr citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kā arī enerģijas ražošanā cenu kāpums nebija tik būtisks.

Patlaban viens no riskiem ražotāju un ar to saistītajai patēriņa cenu dinamikai pašlaik ir pārtikas cenu attīstība pasaules tirgū, saka eksperti.

Tādēļ sagaidāms, ka arī kopumā šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamiku galvenokārt ietekmēs kopējā pieprasījuma izmaiņas vietējā un ārējos tirgos, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lai gan Latvijas graudu audzētāji vēl aprīlī bija skeptiski par šā gada ražu īsāka veģetācija perioda dēļ un apsvēra pat apsēto platību pārsēšanas nepieciešamību, no lielākajiem Eiropas graudu audzētāju, piemēram, Krievijas, ekspertu puses atskan daudz optimistiskākas prognozes šim gadam (Krievija nupat ir palielinājusi šā gada ražas prognozi) un nevedina uz prognozēm par cenu kāpumu plašākā tirgū, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Izejvielas turpina kāpināt ražotāju cenas, eksperti cer uz situācijas normalizēšanos.

Globālās konjunktūras pārmaiņas un izmaiņas ražotāju dinamikā seviški labi izjūt Latvijas smagās rūpniecības uzņēmumi. «Mūsu nozarē mēs cenas faktiski nevaram ietekmēt, tās nosaka pasaules tirgus,» komentējot pašreizējo ražotāju cenu kāpumu, norāda Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Tomēr arī vietējie apstākļi nav draudzīgi uzņēmumu attīstībai. Asociācijas vadītājs zina teikt, ka atsevišķiem uzņēmumiem elektroenerģijas izmaksas līdz ar jaunajiem tarifiem ir kāpušas pat par 20%. «Šajā sakarā gribas jautāt: kas valstij ir svarīgāk? Saņemt dividendes no elektroenerģijas monopoluzņēmuma, vai attīstīt valsts ekonomiku,» nobažījies par augošajām izmaksām, jautā V. Rantiņš.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz atbalsta piešķiršanas kārtību atzītām zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju organizācijām. Atbalsts paredzēts par ražošanas un tirdzniecības plānu izstrādi un īstenošanu, informē ZM.

Lai īstenotu ražotāju organizāciju mērķus un pasākumus, katra ražotāju organizācija izstrādā ikgadēju ražošanas un tirdzniecības plānu. Noteikumu projekts paredz, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) paredz ikgadēju finansiāla atbalsta sniegšanu atzītām zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju organizācijām par ražošanas un tirdzniecības plānu izstrādi un īstenošanu.

Ministrijā skaidro, ka noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu pasākumā Ražošanas un tirdzniecības plāni. Noteikumu projekts paredz atbalsta pretendentus un atbalstāmos pasākumus, kā arī attiecināmās izmaksas, atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus un atbalsta apmēru. Pasākumā atbalstu kompensācijas maksājuma veidā varēs saņemt atzītas ražotāju organizācijas par izdevumiem, kas radušies, izstrādājot ražošanas un tirdzniecības plānu un īstenojot tajā paredzētās darbības.

Uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas.

Par to liecina sabiedrisko attiecību un socioloģisko pētījumu kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot populārākos Latvijas pārtikas produktus ar senu vēsturi, kas tiek ražoti arī mūsdienās.

Kā liecina aptaujas rezultāti, visbiežāk zīmola nosaukums netiek saistīts ar konkrētu ražotāju vai arī tiek norādīts uz vāju zīmola attīstību atjaunotās neatkarīgās Latvijas mārketinga vidē.

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā. Savukārt konfekšu fabrikas Laima konfekte Serenāde, kas nesen svinēja 70.gadu jubileju, ierindojās ceturtajā vietā, sev priekšā palaižot vēl vienu alkoholisko dzērienu zīmolu Rīgas šampanietis. Kā atpazīstamākais graudu izstrādājumu zīmols tika minēts graudaugu pārslu zīmols Herkuless.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā gada laikā (salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju) pieauga par 17,7%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,3 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu (galvenokārt maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu, kūku, piena produktu, izņemot saldējuma) ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un elektroenerģijā, gāzes, tvaika, karstā ūdens apgādē (par 0,2 procentpunktiem katrā nozarē).

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 6,1 procentpunktu, atstāja cenu celšanās koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni palielināja par 2,5 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni palielināja par 2,1 procentpunktu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,5 procentpunktiem katrā nozarē.