Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.
«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.
«Latvijas tirgus uzņēmumi vairāk ir orientēti uz svaigas produkcijas ražošanu un pārdošanu, un tikai daži ražo un sasaldē izejvielas industriālajiem klientiem. Ražojot augļus un ogas šādiem klientiem, visā pasaulē ir gandrīz neierobežots realizācijas potenciāls, bet tam ir nepieciešamas investīcijas iekārtu automatizācijā un saldētavās, liels kapitāls saldēto ogu glabāšanai līdz pat divu gadu posmam,» skaidro A. Balodis. Visu laiku pasaulē ir kādi saldētu ogu krājumi, un visu gadu ir jauna raža kādam no ogu veidiem. Mainoties pieprasījumam, mainās arī piedāvājuma cena. «Arī laika apstākļi ļoti ietekmē cenu. Piemēram, salnas Polijā var samazināt ķiršu ražu par 80%, kas visā pasaulē radīs deficītu, un palielināsies to cena, kas ierobežos šīs izejvielas izmantošanas iespēju,» skaidro A. Balodis. Viņš piekrīt viedoklim, ka ne vienmēr Latvijas ražotāji spēj konkurēt ar pasaules ogu cenām. Problēma ir ierobežotais kapitāla daudzums, kas ir pieejams augļu un ogu ražotājiem. Tie nav gatavi nolikt produkciju noliktavā un sagaidīt piemērotāku tās realizācijas brīdi. Līdzīgās domās ir SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks, kurš ir pārliecināts, ka augļu un dārzeņu sektorā ar vietējo ražu nepietiek, jo mūsu zemnieki nav orientēti uz rūpniecisku pārstrādi, bet vairāk uz tirgu vai veikalu, kur izaudzēto var pārdot par augstāku cenu.
Visu rakstu Bez importa neiztikt lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
