Pazīstamā britu Formula 1 komanda McLaren ir gatava iesaistīties auto biznesā, solot, ka McLaren Automotive 2011. gadā saražos aptuveni tūkstots jauno MP4-12C sērijveida sporta modeļu, vēsta Automotive news.

McLaren vadītājs Rons Dennis apstiprināja McLaren Automotive ambīcijas pievienoties Ferrari, Lamborghi, Porsche un citu sporta auto ražotāju pulciņam. Pirmais McLaren divvietīgais sporta modelis MP4-12C tiks ražots jaunajā McLaren ražošanas centrā, kura izveidē investēti 40 milj. sterliņu mārciņu. Paredzams, ka nonākot tirdzniecībā MP4-12C cena būs no 125 līdz 150 tūkst. sterliņu mārciņām. Pēc kompānijas aplēsēm lielākais vairums jauno MP4-12C jeb aptuveni 40 % tiks pārdoti Ziemeļamerikā.

Jāpiebilst, ka liela daļa autoekspertu visnotaļ skeptiski raugās uz McLaren plāniem, norādot uz milzīgo konkurenci tīrasiņu sporta auto ražotāju vidū, kā arī neskaidro MP4-12C izplatīšanas stratēģiju.

Drīzumā tirgū būs pieejams "OnePlus" viedtālrunis ar elektrohromatiskā stikla tehnoloģiju, kas ļauj tam mainīt caurspīdīgumu un piešķir "neredzamu" kameru.

Starptautiskā mobilo tehnoloģiju kompānija "OnePlus" tehnoloģiju izstādē "CES 2020" prezentējusi pirmo konceptviedtālruni "OnePlus Concept One".

"OnePlus" konceptviedtālruņa dizaina izstrādē sadarbojies ar luksusa sacīkšu automašīnu un superauto ražotāju "McLaren".

"Šis konceptviedtālrunis ir nozīmīgs viedtālruņu nākotnes formas eksperiments. "Neredzamā" kamera ir jauns kameras dizains. Aizmugurējās kameras objektīvus slēpj elektrohromiskais stikls, un tie kļūst redzami tikai tad, kad kamera tiek izmantota. Šis ir tikai sākums, un mēs turpinām pētīt papildu iespējas," stāsta "OnePlus" dibinātājs un izpilddirektors Pīts Lau (Pete Lau).

Stikls, kas izmantots viedtālrunī "OnePlus Concept One", satur organiskas daļiņas, kuras pakļaujot elektriskajam laukam, rodas dažādas krāsu nianses. Lietojot atšķirīgu spriegumu, mainās gaismas caurlaidības īpašības, ļaujot stiklam mainīties no pavisam melna uz caurspīdīgu. Stikla virsma piedāvā arī praktisku ieguvumu, kalpojot kā iebūvēts polarizācijas filtrs un ļaujot lietotājiem iegūt asākas, detalizētākas bildes spēcīgā apgaismojumā.

Pazīstamā britu Formula 1 komanda McLaren kura 2011. gada pavasarī ar savu jauno lolojumu MP4-12C gatava iesaistīties autobiznesā ziņo, ka savu jauno sporta modeli tirgot sākšot Ziemeļamerikā, vēsta Automotive news.

McLaren Automotive 2011. gadā saražos aptuveni tūkstots jauno MP4-12C sērijveida sporta modeļu, no tiem aptuveni 400 nonākšot Ziemeļamerikā. Ņujorkā, Čikāga, Losandželosa un Toronto 2011. gada pavasarī būs pirmās pilsētas, kur atvērs MP4-12C tirdzniecības vietas.

Pēcāk tirdzniecības vietas tiks atvērtas arī Londonā, Monako, Parīzē, Frankfurtē, Kuveitā un Johanesburgā. Atgādināsim, ka pirmais McLaren divvietīgais sporta modelis MP4-12C tiks ražots jaunajā McLaren ražošanas centrā, kura izveidē investēti 40 milj. sterliņu mārciņu. Paredzams, ka nonākot tirdzniecībā MP4-12C cena būs no 125 līdz 150 tūkst. sterliņu mārciņām. Jāpiebilst, ka liela daļa autoekspertu visnotaļ skeptiski raugās uz McLaren plāniem, norādot uz milzīgo konkurenci tīrasiņu sporta auto ražotāju vidū.

Tehnoloģiju kompānija Apple vēlas iegādāties McLaren Technology Group, britu superauto ražotāju un Formula 1 komandas īpašnieci, vēsta Financial Times. Tā ir līdz šim manāmākā zīme, ka viedtālruņu iPhone ražotājs vēlas pārveidot autobūves nozari.

Kalifornijas tehnoloģiju grupa, kas jau vairāk nekā divus gadus izstrādā pašbraucošu elektroauto, apsver iespēju pilnībā pārņemt McLaren vai veikt stratēģiskas investīcijas. Sarunas uzsāktas pirms vairākiem mēnešiem. Apvienošanās ar McLaren varētu dot papildu spēku Apple noslēpumainajam auto projektam.

Apple un McLaren atteikušās komentēt izskanējušo informāciju, kuru medijiem sniegušas darījumam pietuvinātas personas.

Mediji lēš, ka McLaren vērtība varētu būt līdz 1,80 miljardiem eiro. Līdz ar to tas būtu Apple lielākais iegādes darījums kopš

Lielbritānijas ekskluzīvo automašīnu ražotājs McLaren paziņojis, ka neveic pārrunas ar ASV informācijas tehnoloģiju gigantu Apple Inc., kas izteicis piedāvājumu kompānijas pārņemšanai.

Tādējādi McLaren noliedzis iepriekš laikrakstā Financial Times pausto informāciju.

«Mēs varam apstiprināt, ka McLaren neveic pārrunas ar Apple saistībā ar jebkādām potenciālām investīcijām,» norādīja uzņēmuma preses pārstāvis.

Laikraksts ziņo, ka Apple apsver iespējas īstenot McLaren pārņemšanu vai veikt investīcijas uzņēmumā, kas to novērtētu līdz pat 1,5 miljardu sterliņu mārciņu (1,7 miljardu eiro) apmērā.

Tikmēr Apple preses pārstāvis paskaidrojis, ka kompānija baumas vai spekulācijas nekomentēs.

Šis darījums varētu tikt uztverts kā Apple pūliņi iesaistīties konkurences cīņā ar ASV elektrisko automašīnu ražošanas uzņēmumu Tesla Motors.

Vācu autogigants Mercedes pārņems vairākuma akciju Formula 1 sacīkšu komandā Brawn GP, tāpēc nākamgad Brawn GP komandas nosaukums tiks mainīts pret Mercedes GP, vēsta Daimler vadītājs Dīters Zetče (Dieter Zetsche).

Kopā ar saviem investoriem Daimler AG pārņems 75,1 procentu Brawn GP akcijas. Komandas vadītāja amatā palikšot Ross Brauns (Ross Brawn). Jaatgādina, ka 2009. gadā Brawn GP, kurai dzinējus piegādāja Mercedes, spīdošā debija vainagojās ar tās pilota Džensona Batona pirmo čempiontitulu un Brawn GP uzvaru Konstruktoru kausā.

Mercedes apsolījis turpināt ilgtermiņa sadarbību ar McLaren komandu, apgādājot to ar Mercedes dzinējiem, vismaz līdz 2015. gadam. Pagaidām Mercedes vēl nekomentē jaunās Formula 1 komandas Mercedes GP pilotu sarakstu. Aizkulisēs tiek minēts, ka par Džensona Batona komandas biedru varētu kļūt viņa tautietis Luiss Hamiltons, kurš 2009.gadā pārstāvēja McLaren komandas krāsas vai arī somu pilots Kimi Raikonens, kurš iepriekšējo sezonu startēja Ferrari komandā.

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) apstiprināja 2010. gada F-1 sezonas dalībkomandas. To skaitā ir visas pašreizējās 10 komandas, kā arī jau iepriekš izsludinātās trīs jaunās vienības - USF1, Campos un Manor.

Vienošanās tika panākta, kad FIA piekrita atcelt 2010. gada budžetu ierobežojumu, tā vietā apstiprinot F-1 Komandu Asociāciju (FOTA) ierosināto izmaksu samazināšanas plānu. Līdz ar to atrisināts ieilgušais strīds starp abām pusēm, kas gandrīz noveda pie alternatīva sacīkšu seriāla izveidošanas.

FIA (Foto: REUTERS/SCANPIX)paziņojumā teikts: «Vienošanās paredz, ka divu gadu laikā komandas samazinās savus tēriņus līdz 90.-to gadu sākuma līmenim.»

Komandu saraksts dalībai 2010. gada čempionātā

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi, visticamāk, varētu nebūt ievērojami augstāki kā šobrīd, taču izteikt konkrētas prognozes pagaidām vēl ir pāragri, norāda nozares eksperti.

Noslēdzoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, 28% teritoriju tie ir augstāki, bet 30% apdzīvotu vietu - nav mainījušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Augstākie tarifi joprojām saglabājas tajās teritorijās, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, savukārt zemākie tarifi novērojami vietās, kur kā galvenais resurss ražošanā tiek izmantota šķelda vai granulas, atzīmē SPRK. Šobrīd viszemākie siltumenerģijas tarifi ir Krāslavā, Preiļos, kā arī Vecstropu, Lociku, Naujenes un Kalkūnes ciemos, savukārt augstākie - Ķekavā, Saulkrastos un Rēzeknē.

Bez satricinājumiem

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) plāno palielināt līdzdalību 100% atkarīgajā SIA LDZ ritošā sastāva serviss, ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā 84 maģistrālās kravu lokomotīves 15,8 milj. latu vērtībā.

To nosaka ceturtdien, 1. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatītais informatīvais ziņojums par LDz līdzdalības palielināšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību LDZ ritošā sastāva serviss, liecina

Satiksmes ministrijas izplatītā informācija.

SIA LDZ ritošā sastāva serviss īpašumā esošo aktīvu (remontu bāzes, dīzeļdegvielu bāzes, lokomotīvju ekipēšanas saimniecības pamatlīdzekļi) un kravas lokomotīvju parka aktīvu konsolidācija veicinās kredītresursu piesaistīšanas iespējas uzņēmuma ritošā sastāva remontu bāzes attīstībai un modernizācijai. Tas, savukārt, pavērs plašākas iespējas atjaunot vilces līdzekļu parku, pārejot uz modernām mūsdienu tehnoloģijām, un uzturēt parka tehnisko stāvokli atbilstoši kustības drošības prasībām.

Drīzumā jānoslēdzas sarunām starp Latvijas nacionālā televīzijas (TV) tīkla dalībniecēm un hokeja kluba Dinamo Rīga vadību, lai vienotos, kura no TV nākamajā sezonā nodrošinās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēļu translāciju.

Raidstacijām laikus jāplāno programma un arī līdzekļi licences maksas segšanai, tomēr pagaidām lēmuma pieņemšana kavējas, raksta Neatkarīgā.

Šogad vēlmi translēt KHL spēles izteikusi Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas neatkarīgā televīzija (LNT) un TV3 Latvia. Pirms gada debates izraisīja fakts, ka spēļu pārraides tiesības ieguva LTV 7. kanāls, kas samaksāja vienu miljonu eiro. Naudu LTV ieguva no reklāmas ieņēmumiem.

«Pašreiz gaidām atbildi no kluba. Sarunas ir par līdzvērtīgām attiecībām un nosacījumiem. Meklējam tāda veida sadarbību, kā tas bija pagājušajā sezonā,» stāsta LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un atklāj, ka LTV reklāmas daļa atrada sponsorus un reklāmdevējus KHL spēļu nodrošināšanai un nešaubās, ka to izdarīs arī nākamajā sezonā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir vienādās domās par to, ka valstij jāsniedz mērķēts atbalsts iedzīvotājiem, pēc abu savstarpējās tikšanās pavēstīja Valsts kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka atbalsts jāsniedz tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Valsts kanceleja informē, ka tuvākajā laikā valdība skatīs Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto piedāvājumu mērķēta atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, ko plānots īstenot no septembra.

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem 

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk...

Kariņš un Kazāks trešdien tikušies, lai pārrunātu tautsaimniecības aktualitātes, Krievijas īstenotā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu un tā ietekmi uz inflāciju, atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kā ziņots, LM iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 kilovatstundas - 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 kilovatstundas - 25% apmērā.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Jau rakstīts, ka Ministru prezidents bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš "līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai". Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Nākamā apkures sezona bez siltuma varētu aizsākties vairākos namos. Lai siltumu atjaunotu, namu apsaimniekotājiem būs jāvēršas bankās vai citur, lai saņemtu īstermiņa kredītus un varētu norēķināties ar A/s Rīgas siltums par patērēto siltumenerģiju, inttervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Vai šī apkures sezona, kas vēl laikam nav beigusies, ir ar kaut ko izcēlusies starp citiem gadiem?

Apkures sezona kopumā bija tāda pati kā parasti, bez sevišķiem starpgadījumiem. Vienīgais, ko var minēt, ir laika apstākļi. Lai arī pagājušo ziemu ārā bija diezgan pavēss, šajā apkures sezonā bija divi periodi decembrī un februārī, kad ilgstoši ārgaisa temperatūra bija zem 0 grādiem. Siltumtīkliem, protams, ir laba vienmērīga noslodze, taču aukstie laika apstākļi tieši atsaucās uz patērētāju rēķiniem, īpaši decembrī, kad rēķini bija gan augstāki nekā iepriekšējos mēnešos, arī nekā iepriekšējos gados šajā periodā. Līdz ar to iedzīvotājiem janvārī bija liels pārsteigums, saņemot decembra rēķinu, kas nebija tik daudz saistīts ar tarifu kāpumu, cik ar siltumenerģijas patēriņu, kas bija decembrim neraksturīgi augsts.

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Čehu leģenda Jaromīrs Jāgrs, kurš nākamo sezonu aizvadīs Kalgari «Flames» komandā, pašlaik par 99,9% uzskata, ka šis viņam būs pēdējais gads Nacionālajā hokeja līgā (NHL).

Par Jāgra un «Flames» panākto vienošanos tika vēstīts pirmdien un šajā dienā viņš vēl atradās Čehijā, atzīstot, ka mačus nav aizvadījis piecus mēnešus, tāpēc labu sezonas sākumu nevajag gaidīt. Jaunā NHL sezona sāksies jau trešdien.

Šī visu laiku otrajam rezultatīvākajam līgas spēlētājam būs 24. sezona NHL.«Kalgari interese bija jau no paša sākuma, bet Sentluisas »Blues« kļuva ieinteresēti vien tad, kad viņu spēlētāji guva traumas,» Čehijas medijiem atklāja Jāgrs. «Tāpēc pastāvēja iespēja, ka tur pēc traumēto spēlētāju atgriešanās tikšu izstumts no sastāva. Ticu, ka Kalgari viss būs atkarīgs no manis paša.»

Līgums noslēgts par vienu miljonu ASV dolāru (840 000 eiro), bet bonusos viņš varēs tikt pie vēl viena miljona. «Maz kas piedāvātu vairāk manā vecumā. Tomēr līdz ar to man nebūs spiediena - būt lētākajam spēlētājam komandā nav slikti,» Jāgrs pauda ar smaidu. «Neviens no manis negaidīs 50-60 punktu sezonu. Trešā, ceturtā maiņa būs labi.»

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Igaunijas pilsētā Tartu ļoti aktīvi izmanto atjaunojamos energoresursus, kas pilsētas iedzīvotājiem ļauj ietaupīt 10 milj. kronu gadā.

Tas izskanēja 9. Baltijas kūdras ražotāju forumā, kas šodien sācies Igaunijā Tartu. Kūdra ir viens no ekonomiskākajiem enerģijas ieguves veidiem un Igaunijā 80% no visas apkures tiek iegūta no kūdras, forumā teica Igaunijas Kūdras ražotāju asociācijas prezidents Erki Nītlāns (Erki Niitlaan).

Līdz ar to Tartu, kur nesen atklāta jauna kūdras termoelektrocentrāle, apkure ir viena no vislētākajām Igaunijā, iedzīvotājiem izmaksājot vairākus 10 miljonus kronu mazāk nekā citās valsts daļās, kur tiek izmantoti importētie energoresursi. Igaunijā attīsta arī citus atjaunojamos energoresursus, piemēram, biogāzes izmantošanu transportā. Drīzumā paredzēts, ka arī autobusi Tartu varētu braukt ar biogāzi nevis fosilo degvielu.