1. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika LNT rīkotais pasākums Gada Varonis 2006, kurā tika godināti nesavtīgākie operatīvo dienestu darbinieki un līdzcilvēki, kuri izglābuši kādam dzīvību, Db.lv informēja LNT.
Pasākumā Gada Varonis 2006 tika apbalvoti astoņi aizvadītā gada drosmīgākie cilvēki - dzīvības glābēji, ko LNT raidījuma Degpunktā veidotāji sastapuši aizvadītajā gadā.
Balvas - pateicības rakstu un bezdelīgas statueti, kas simbolizē pašaizliedzību un tiekšanos pēc labā un cēlā - nominantiem pasniedza un paldies par iespju dzīvot varoņiem teica paši izglābtie.
Pasākumu LNT ēterā varēs vērot 3. februārī plkst. 21.00.
Gada Varonis 2006 nominanti un viņu stāsti
Katastrofu medicīnas centra brigāde: bronhologs Juris Lejnieks, ķirurgs Ints Siliņš, reanimatoloģe Jeļena Šikora saņēma balvu par Raimonda Rudoviča dzīvības glābšanu, atrodot nestandarta problēmas risinājumu pat šķietamā bezizejas situācijā.
"Stāsta darbība norisinās Ludzā. Puisis vārdā Raimonds ar savu draugu, dienu pirms malkas sagādes uzsākšanas, dodas uz tuvāko mežu, lai izmēģinātu jauno motorzāģi. Nelaimīgā kārtā Raimondam uzkrīt koks, un viņa draugs sauc palīgā jaunieša tēvu, lai puisi atsvabinātu. Sākotnēji šķiet, ka puisim ir tikai savainota, iespējams, lauzta kāja, tāpēc Raimonds ar tēva un drauga palīdzību pats aizklibo uz mašīnu. Viņš tiek aizvests uz tuvāko Ludzas slimnīcu, kur tiešām tiek konstatēts lūzums, bet nekas vairāk. Ārsti sola drīzu izveseļošanos. Tomēr Raimonda tēvs ievēro, ka dēlam sāk strauji pietūkt kakls un krūšu kurvis, viņš uzstāj, lai no Rīgas tiktu izsaukti mediķi. No Rīgas uz Ludzu nekavējoties dodas Katastrofu medicīnas centra brigāde. Ierodoties notikuma vietā, mediķi steigšus veic puiša stāvokļa, it īpaši iekšējo orgānu, pārbaudi un konstatē, ka Raimondam ir pārrauta traheja un plaušas ir noslīdējušas dziļāk krūšu kurvī. Puisis jau sācis smakt. Parasti pie šādas diagnozes iznākums ir letāls, bet katastrofas medicīnas brigāde nav gatava padoties. Bronhologam Jurim Lejniekam rodas neordināra doma, ka puiša plaušas ir iespējams ventilēt, izmantojot šiem nolūkiem kuņģa zondes, kas ir pietiekami garas un šauras, lai tās ievadītu plaušās un turpinātu cietušā elpināšanu līdz pat Rīgai. Tā kā Raimonda pārvešana ir jāveic ļoti uzmanīgi, bez liekiem satricinājumiem un svārstībām, tiek pieņemts lēmums nelidot ar helikopteri, bet visu ceļu uz galvaspilsētu mērot ar mašīnu. Puisis tiek laimīgi nogādāts Rīgā, kur tiek nekavējoties veikta operācija un izglābta viņa dzīvība".
Arnim Lipšānam tika pasniegta balva par Roberta Stepkāna dzīvības glābšanu, pašaizliedzīgi riskējot ar savu dzīvību. Kopš nelaimes dienas Arnis un Roberts vēl nav tikušies, un šovakar tas notiks pirmo reizi, jo arī Roberta vecāki vēlas pateikt paldies sava dēla dzīvības glābējam.
"Notikumi norisinās Carnikāvā, pagājušā gada 23. augustā. 15 gadus vecais Roberts, kam vecāki noteikuši "mājas arestu" par slepenajām iepriekšējās nakts peldēm upē, aizmūk no mājām, lai kopā ar brāli un draugiem dotos makšķerēt uz tuvāko upi. Puišu ceļš uz upi ved gar Carnikavas dzelzceļa staciju un 6 m augsto dzelzceļa tiltu. Roberts, gribēdams padižoties, draugiem paziņo, ka viņš var tajā uzkāpt, un nedomājot sāk rāpties pa tilta konstrukcijām uz augšu. Vienlaikus no makšķerēšanas atgriežas Arnis Lipšāns, kas dodas uz staciju, lai ar vilcienu brauktu uz mājām Rīgā. Vērīgais kungs pamana pārgalvīgo puisi, kas lien pa tilta konstrukcijām, un ar saucieniem mēģina to vedināt kāpt lejā. Roberts vīra saucienus nedzird. Un tad notiek ļaunākais - puisis atlaiž rokas un krīt! Puisis, gaisā apmetot kūleni, uzkrīt uz dzelzceļa elektrības vadiem, kas sāk dzirksteļot. Tad tālāk ar galvu pa priekšu atduras pret zemi un saļimst starp dzelzceļa sliedēm un tilta margām. Roberta draugi ir apjukumā, bet Arnis Lipšāns, nometot makšķerēšanas piederumus, nedomājot steidzas puisim palīgā. Puisis, kam ir 15 gadi, ir gana smags nesamais, tomēr Arnis to paceļ uz rokām un grasās nonest no tilta, bet tajā pašā mirklī pamana, ka strauji tuvojas vilciens. Viņi abi atrodas dzelzceļa tilta vidū un sadursme ar vilcienu ir neizbēgama. Bet Arnis neapjūk, viņš ātri nogulda zēnu vienīgajā brīvajā spraugā starp sliedēm un tilta malu, bet pats iespiežas margās. Briesmīgs troksnis, sliežu dunoņa, vējš matos, un uz sekundēm aizturēta elpa, vilciens ir garām. Abi ir laimīgi izglābušies un lejā jau gaida ātrās palīdzības mašīna, kas Robertu nekavējoties transportē uz Rīgu. Arnis nepiekrīt mediķu piedāvājumam doties uz galvaspilsētu kopā, bet atgriežas mājās ar vilcienu. Visu nakti viņš nevar aizmigt un domās sarunājas ar izglābto puisi, liekot viņam turēties un dzīvot. Roberts ir izdzīvojis!"
Juris Blūzmanis saņēma balvu par dzīvību glābšanu un cilvēcību, pildot savus profesionālos darba pienākumus Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Aizvadītajā gadā Juris ne vien izglābis četrus slīkstošus cilvēkus, bet arī nelaimē nokļuvušu kaķi, kas bija iesprūdis mašīnas motortelpā.
"Darbība norisinās Pļavniekos, kur viens no autovadītājiem, braucot ar savu mašīnu, izdzird dīvainas skaņas, kas līdzinās kaķa ņaudēšanai. Vienlaikus šoferis konstatē, ka ir grūti pagriezt stūri, tāpēc apstājas. Atverot mašīnas motora pārsegu, viņš izbrīnīts konstatē, ka vietā starp motoru un riteni ir iesprūdis kaķis, kura galva ir sagriezusies par 180 grādiem, bet viņš vēl ir dzīvs. Viņš nekavējoties izsauc glābšanas dienestu un uz notikuma vietu ierodas Juris Blūzmanis, kas atsvabina nelaimē nonākušo kaķi un nogādā to uz dzīvnieku patversmi "Līči", kur tas tiek apkopts un dzīvo vēl šodien. Juris vienmēr saka, ka glābēji nekad nesteidzas mazāk un nebrauc lēnāk uz izsaukumu, ja nelaimē nonācis dzīvnieks, nevis cilvēks. Viņi vienmēr dara visu iespjamo, lai glābtu dzīvību!" Kaimiņi Inta Sargūne un Aigars Rumbergs saņēma pateicību par bērnu, māsas un brāļa Rūtas Grases un Rūdolfa Graša, dzīvību glābšanu, par drosmīgu rīcību, izglābjot viņus no ugunsgrēka.
"Tēvs Gints ar saviem mazajiem bērniem Rūtu (6 gadi) un Rūdolfu (1,5 gads) mājās vakarā bija vieni, mammas mājās nebija. Tēvs kā ierasti nolika bērnus gulēt un pats vēl nedaudz nolēma pastrādāt pie datora. Pirms gulētiešanas viņš vēl nolēma ielūkoties bērnu istabā un noguris arī turpat viņiem blakus aizmiga. Viņu pamodināja meitas kliedzieni, tēti, deg! Kad Gints pieleca kājās, jau viss dzīvoklis bija vienās liesmās, karstums bija neizturams un istabu strauji piepildīja smacējoši dūmi. No dzīvokļa, kas atradās 4. stāvā, vairs nebija iespējams izkļūt. Tad viņš atrāva vaļā logu un, lai pasargātu bērnus no sadegšanas un nosmakšanas, aiz rokām turēdams, izkarināja tos ārpusē. Arī pats izliecās cik vien iespējams, lai varētu paelpot. Tajā brīdī jau ugunsgrēku bija pamanījuši zemāk dzīvojošie kaimiņi - Inta un Aigars, kas nekavējoties steidzās Gintam palīgā. Sapratuši, ka dzīvoklī ieiet vairs nav iespējams, viņi sākumā piedāvāja nostiept zem loga segu, lai tēvs varētu nomest bērnus, bet ātri apķērās, ka tas var būt riskanti. Tad Inta, kundze pensijas vecumā, kas dzīvoja tieši zem Ginta, atvēra savu trešā stāva logu, izliecās ārā un izstiepa rokas. Un tajā brīdī Gintam jau no rokām ārā sāka slīdēt 6 gadus vecā meita Rūta... Meitene krita tieši lejup...Inta viņu cieši satvēra un pa logu ievilka savā dzīvoklī un tad pati saļima, viņai no lielā pārdzīvojuma palika slikti ar sirdi. Par laimi Intas dzīvoklī ieskrēja kaimiņš Aigars, kas, izkāpis uz loga malas, no Ginta rokām satvēra arī mazo Rūdolfu. Tikai tad, kad Gints juta jau degam muguru, pie mājas piebrauca ugunsdzēsji un nocēla viņu pašu."
Ārsts Arje Ferbers saņēma balvu par Jura Otikova dzīvības glābšanu. "Pagājušā gada 18. novembrī Rīga kā katru gadu svinēja svētkus, ielas bija pilnas ar cilvēkiem, kas devās vērot svētku pasākumus un uguņošanu. Tai pat laikā, tieši pulksten 20.00, ātrās palīdzības ārsts Arje Ferbers saņēma izsaukumu uz kādu no Rīgas adresēm. Ieradies izsaukuma vietā viņš ieraudzīja uz zemes guļošu jaunieti ar durtu brūci tieši sirdī. Puisim jau bija iestājusies klīniskā nāve. Dzīvoklī esošie Jura radinieki apgalvoja, ka puisis ir uzkritis uz stikla lauskas...(par notikuma patiesajiem cēloņiem vēl notiek izmeklēšana). Ārsta pienākums nav veikt izmeklēšanu, bet sniegt medicīnisku palīdzību, tāpēc pieredzējušais ārsts nekavējoties sāka Jura reanimēšanu, jo katra minūte bija izšķiroša. Arī turpinot stundu garo, sastrēgumiem pilno ceļu uz 1. slimnīcu, ārsts ne mirkli nepārtrauca puiša reanimēšanu. Viņš izdzīvoja. Aizvadītajā gadā ārsts Arje Ferbers no klīniskās nāves dzīvē atgriezis četrus cilvēkus."