Jaunākais izdevums

Pasaules Veselības organizācija (PVO) koronavīrusa omikrona paveida globālo risku klasificējusi kā "ļoti augstu".

Pirmdien publicētajā dokumentā ANO aģentūra uzsver, ka zinātnieki joprojām zina ļoti maz par to, kā omikrona paveids ietekmēs pandēmijas gaitu.

"Ir būtiska neskaidrība attiecībā uz omikrona pārnesamību, imūnās izvairīšanās potenciālu (vai nu no inficēšanās vai vakcīnas izraisītās imunitātes), klīniskās ainas, slimības smagumu, reakciju uz pieejamajiem pretpasākumiem (tādiem kā diagnosticēšana, ārstniecība)," teikts PVO paziņojumā.

Šobrīd tiek veikti vairāki pētījumi.

PVO vērtējums cita starpā balstīts arī apstāklī, ka omikrona paveidam ir vairākas mutācijas, kas novedušas pie augstāka atkārtotas inficēšanās riska pacientiem, kas izveseļojušies pēc pārslimošanas ar līdz šim zināmajiem paveidiem.

Ja omikrona paveida dēļ būs straujš inficēšanās pieaugums, "sekas var būt smagas", norādīja PVO.

Īpaši smagas sekas varētu būt valstīs, kur vakcinējusies neliela iedzīvotāju daļa, brīdināja PVO, šādi netieši norādot uz Āfrikas dienvidu valstīm.

Kā ziņots, Dienvidāfrikas Republikas zinātnieki ceturtdien pavēstīja, ka konstatējuši jaunu Covid-19 variantu ar lielu skaitu mutāciju, kas vainojams straujā infekcijas gadījumu skaita pieaugumā.

Dienvidāfrikā, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā Āfrikas valsts, vienā dienā reģistrēto jauno infekcijas gadījumu skaits kopš mēneša sākuma ir desmitkāršojies, pieaugot no 106 līdz apmēram 1200.

Reaģējot uz šo ziņu, daudzas valstis, arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ir apturējušas lidojumus no Āfrikas dienvidvalstīm.

Zinātnieki uzskata, ka jaunais variants var būt lipīgāks par Covid-19 delta jeb Indijas variantu, kā arī rezistentāks pret pašreizējām Covid-19 vakcīnām. Jaunā vīrusa paveida apzīmēšanai piešķirts grieķu alfabēta 15.burts - omikrons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānijā veikalos un sabiedriskajā transportā atkal būs jāvalkā sejas maskas

LETA--DPA,29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas veselības ministrs Sadžids Džavids paziņojis, ka no otrdienas veikalos un sabiedriskajā transportā atkal būs jāvalkā sejas maskas.

Tomēr viņš norādīja, ka situācija "nav ne tuvu" tam, lai būtu nepieciešams atkal ieviest sociālo distancēšanos vai strādāšanu no mājām.

Valdība īsteno drošības pasākumus, lai novērstu Covid-19 jaunā Dienvidāfrikas jeb omikrona paveida izplatīšanos.

Pasažieriem, kas ierodas Lielbritānijā, no otrdienas būs jāveic Covid-19 tests un līdz negatīvu rezultātu saņemšanai jāatrodas pašizolācijā.

Personām, kas kontaktējušās ar iespējamu inficēto ar omikrona paveidu, būs jādodas izolācijā uz desmit dienām, neskatoties uz vakcinācijas statusu.

Lielbritānijā inficēšanās ar jauno paveidu apstiprināta divām personām un gadījumi saistīti ar ceļojumiem uz Āfrikas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnisko laboratorijas analīžu veikšanas uzņēmums SIA "E.Gulbja laboratorija" (EGL) svētdien konstatējis divus pacientus, kuri inficējušies ar Covid-19 omikrona paveidu, informēja uzņēmumā.

Siekalu paraugus sestdien nodevuši ieceļotāji lidostā "Rīga".

Pirmreizējās testēšanas laikā noskaidrots, ka paraugi neatbilst delta paveidam un tika veikta sīkāka papildu izmeklēšana - vīrusa sekvences noteikšana, izmantojot Sangera sekvenēšanas metodi. Sekvenēts pīķa proteīna kodējošās sekvences reģions, kas ļauj noteikt omikrona paveidu.

Par iegūtajiem rezultātiem informēts Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Kā norāda EGL, turpmākā paraugu izmeklēšana tiks veikta saskaņā ar SPKC un Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas noteikto algoritmu.

Kā ziņots, Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) 24.novembrī tika konstatēts jauns Covid-19 variants ar lielu skaitu mutāciju, kas vainojams straujā infekcijas gadījumu skaita pieaugumā šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandē Ziemassvētku laikā spēkā būs "lokdauna" režīms, valdībai šādi cenšoties apturēt koronavīrusa omikrona paveida izplatību, pavēstīja premjerministrs Marks Rite.

Līdz 14.janvārim nebūtiskajiem veikaliem, restorāniem, bāriem, kinoteātriem, muzejiem un teātriem jābūt slēgtiem, skolām jābūt slēgtām vismaz līdz 9.janvārim, sacīja premjers.

Ciemiņu skaits, ko cilvēki var uzņemt savās mājās, samazināts no četriem uz diviem. Attiecībā uz šo prasību izņēmums būs Ziemassvētku dienā.

"Nīderlande, sākot ar rītdienu, atgriezīsies "lokdaunā"," sacīja premjers. "Ņemot vērā piekto vilni un omikronam izplatoties straujāk, nekā mēs bažījāmies, tas ir nenovēršami."

Kā preses konferencē sacīja Covid-19 krīzes komandas vadītājs Jāps van Disels, "starp Ziemassvētkiem un gadumiju omikrona paveids kļūs par dominējošo".

"Mēs zinām, ka šis paveids var apiet iepriekšējo inficēšanos un iepriekšējo vakcināciju aizsardzību, it īpaši ja tas bijis pirms kāda laika," norādīja Disels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga pēc pirmdienas krituma, kuru bija izraisījušas investoru bailes par Covid-19 omikrona paveida izplatību. Dabasgāzes cenas sasniedza rekordus un pastiprināja bažas par globālo inflāciju.

Investori turpināja bažīties par omikrona paveidu un pasākumiem tā ierobežošanai Ziemassvētku un Jaungada brīvdienu laikā.

Gāzes cenas pieauga līdz visu laiku augstākajiem līmeņiem, ko sekmēja pieprasījuma palielināšanās ziemā un ģeopolitiskais saspīlējums starp gāzes piegādātāju Krieviju un gāzes patērētājvalstīm.

"Tirgus dalībnieki var būt brīvdienu režīmā, bet tas neietekmē tirgus, kur mēs turpinām redzēt lielu nestabilitāti, tuvojoties gada beigām," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

"Ir dabiski, ka omikrons un visas ar to saistītās ziņas spēlē milzu lomu, pat nepieminot pagājušās nedēļas [centrālo banku] lēmumus par procentlikmēm un politisko cirku Vašingtonā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.10 notiks koalīcijas partiju sanāksme, kurā politiskie spēki diskutēs par to, vai nepieciešams pagarināt Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju.

Šobrīd ārkārtējā situācija ir noteikta līdz 11.janvārim, tomēr Veselības ministrija (VM) ir rosinājusi pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

Plānots, ka šodien sadarbības sanāksmē VM iepazīstinās politiķus ar jaunākajiem datiem, kā arī OVG, iespējams, atklās savus piedāvājumus un ieteikumus, no kā politiskie spēki varēs izdarīt secinājumus un pieņemt atbilstošu lēmumu.

Valdībā par šo jautājumu plānots lemt ceturtdien, 6.janvārī.

Jau ziņots, ka VM rekomendē valstī pašlaik līdz 11.janvārim izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA,05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 straujā izplešanās pēdējo pāris gadu laikā ir radikāli mainījusi pasauli. Esam pieņēmuši attālinātu darbu, saziņu interneta vidē, masku nēsāšanu, distancēšanos, dokumentu pārbaudes pie veikaliem utt. kā normu.

Līdz ar pandēmijas beigām kaut kas no šī aizies pagātnē, bet daļa šī brīža ieradumu, kā, piemēram, attālinātais darbs virknē profesiju, saglabāsies, lai arī varbūt ne tik lielā apmērā kā tagad. Tas būs kaut kad nākotnē, taču nu esam nonākuši pie cita pagrieziena punkta, kad paradoksāli, bet, vīrusa izplatībai vēl straujāk pieaugot, ir nevis, tā teikt, jāslēpjas aiz vēl biezākas čaulas, bet gan beidzot jābūt gataviem sadzīvot ar vīrusa klātbūtni. Citādi viss var būt paralizēts.

Covid-19 paveids omikrons izplatās ārkārtīgi strauji. Pat pie lokdaunam līdzīgiem ierobežojumiem, panākot nevakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 40% un vakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 30%, tieši omikrona lipīguma dēļ februāra vidū paredzami ap 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā, paudis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis. Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paredz, ka līdz aprīlim, omikrona skarti, ar Covid-19 izslimos teju vai visi, tiesa, absolūtā pārsvarā gadījumu tas šoreiz būs iesnu vai viegla drudža formā, nevis tik smagi kā vīrusa delta paveida ietekmē. Tam, protams, jāgatavojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanu šoreiz nerunājam. Jo tas jau izrunāts. Pozīcija skaidra – ja omikrons nav dzīvībai bīstams, proti, ja tā bīstamība ir pielīdzināma saaukstēšanās bīstamībai, visi ierobežojumi bija jau pirms pāris nedēļām atceļami bez liekas runas. Bet tā nav.

Tā vietā ir garas runas ap un gar. Politiskais priekšvēlēšanu teātris, raušanās pēc tā, kurš izpelnīsies lielākus aplausus. Nesaprotot, ka aplausi faktiski ir par komisko neizlēmību.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7 

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums...

Aplausi caur asarām. Pie kā noved šāda garo runu un tukšo darbu politika – par to gan rakstām. Arī šajā izdevumā. Kolēģis Māris Ķirsons ir izpētījis PwC uzņēmēju aptaujas datus, izvaicājis par tiem arī eksperti PricewaterhouseCoopers Latvija vadošo partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.

Aina, kas atklājas, ir visai bēdīga. Daudzos būtiskos rādītājos situācijas vērtējums Latvijā ir bijis bēdīgāks par to, kāds ir konstatēts kaut vai tepat Lietuvā un Igaunijā. To pašu atklāj arī Dienas Biznesā iepriekš publicētā statistika par investīcijām, IKP pieauguma tempiem, demogrāfiju reģionā utt. Un mums ne tā cerīgākā aina veidojas ne jau tāpēc, ka mēs paši būtu kūtrāki vai neprasmīgāki – vienkārši tā dēvētie spēles noteikumi biznesam Latvijā ir pārlieku smagi. Un aizvien vairāk tiek birokratizēti.

Kā arī Valsts kontrole nupat secinājusi, ka valsts pārvalde reformējas reformēšanās pēc – ir skaļi saukļi par cēliem mērķiem, ir milzu ieguldījumi, aktīva darbošanās, taču tā rezultātā valsts pārvalde efektīvāka nekļūst. Vien biznesa darbību apgrūtinošāka un dārgāka, kā redzam no budžeta likuma un neslēptas vēlmes slaukt naudu no nodokļu maksātājiem vēl vairāk un vairāk, kā arī visādiem savas haotiskās darbības izskaidrošanas projektiem, šķērdējot līdzekļus, tā teikt, pa labi un pa kreisi.

Arī Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss intervijā Jānim Goldbergam vērtē, ka šobrīd mūsu konkurētspēja ir sliktāka tieši lielāka birokrātiskā sloga dēļ. “Mums šogad ir liels risks zaudēt konkurences cīņā ar citām reģiona valstīm, zaudēt eksporta tirgus, kur mums ir konkurenti no tās pašas Lietuvas vai Igaunijas, Zviedrijas vai Somijas, galvenokārt Polijas. Arī Turcija ir ļoti aktīva Eiropā kopumā, un mēs to jūtam. Turkiem valūta ir ļoti nepieciešama, un viņi ļoti piestrādā, lai veicinātu tirdzniecības kontaktus ar Eiropu.”

Mēs esam lielā, vienotā tirgū, ir virkne mūsu uzņēmumu, kas ir ļoti spēcīgi un spēj ļoti veiksmīgi konkurēt globāli, taču tādu ir maz. Kopējo bildi tie nespēj uzlabot. Lai valsts izaugsmē neatpaliktu, lai mēs beidzot sasniegtu neatkarības gadu sākuma sapni dzīvot kā Eiropā, ir svarīgi, lai apstākļi uzņēmējdarbībai kopumā pie mums būtu labāki nekā vairumā citu valstu. Un tas, uzsvērsim, nav stāsts par to, ka viss ir slikti, – šis ir stāsts par to, ka viss ir nepietiekami labi. Arī jau pieminētajā intervijā ar Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku par to varam lasīt: “Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts, norādot, ka vēlas redzēt valdības efektīvāku darbību. 83% aptaujāto pauda neapmierinātību ar valsts paveikto administrācijas izmaksu samazināšanā, 60% neapmierina izglītības politikas atbilstība ekonomikas vides izmaiņām, 58% – nodokļu režīma konkurētspēja un 56% – biznesa vides attīstība.”

Šķiet, tās ir ābeces patiesības. Kāpēc virzība ir buksējoša? Politiķi nesaprot, ko dara? Paši saka, ka saprot, bet izskatās, ka šī saprašana nāk pārāk lēni, dažkārt pat par vēlu. Kā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš tikai nupat aptvēris, ka iepriekšējās epidemiologu prognozes bijušas katastrofāli nepareizas un ka, iespējams, šī iemesla dēļ valdība ir pieņēmusi kādu nepareizu lēmumu. Vai kā ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš pēdējā laikā atkārto uzņēmēju jau sen pausto, ka Latvija ir “pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā, jo kaimiņiem tā pieeja bija liberālāka, uzņēmēji varēja strādāt, un latvieši bieži vien brauca un sildīja mūsu kaimiņvalstu ekonomiku”.

Līdz ar to jāsaka: brīžiem šķiet, ka politiķi visu saprot, taču arī pārāk bieži aizraujas ar tukšu debatēšanu un ar stipri kreisu pieeju visu regulēt, visu noteikt, drošības pēc daudz ko ierobežot. Jo, tiklīdz kāds rosina kādas prasības atcelt, kādus spēles noteikumus biznesam liberalizēt, tā citi uzreiz atceras par saviem vēlētājiem un asi iebilst, ka tā, lūk, kāds būšot labākā situācijā nekā citi, jo esot jāmazina krāpšanās riski, esot jānodrošina, ka visiem vienādi apstākļi utt. Bet... mēs jau zinām, pie kā tāda novienādošana noved.

Komentāri

Pievienot komentāru