Iespējams, ka vīrushepatīta uzliesmojumu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Stella Pub izraisījusi pavāre, kura strādājusi, būdama slima, raksta laikraksts Neatkarīgā Rīta avīze.

Darba attiecības ar pavāri tika pārtrauktas pirms mēneša pēc pašas darbinieces vēlēšanās, savukārt vīrushepatīts A viņai ticis konstatēts pāris nedēļas pēc darba attiecību pārtraukšanas. Arī par to Stella Pub vadība netika informēta. Rezultātā nepastāvēja iespēja uzņēmumam reaģēt pāris nedēļas ātrāk, kas, iespējams, būtu ļāvis pasargāt citus no saslimšanas.

Uzņēmumā par vīrushepatīta A jeb dzeltenās kaites gadījumiem uzzināja 21.aprīlī, kad saslima kāds cits uzņēmuma darbinieks. Pēc šī gadījuma Stella Pub pieņēma lēmumu krogu Rīgā, Šķūņu ielā 19, aizvērt ārkārtas dezinfekcijas pasākumu veikšanai, negaidot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu.

Sabiedriskās ēdināšanas iestāde Stella Pub, kas atrodas Rīgā, Šķūņu ielā 19, darbu varēs atsākt tikai tad, kad laboratorisko izmeklējumu rezultāti apliecinās, ka iestādē veiktā dezinfekcija ir bijusi pietiekama un kad visi iestādes darbinieki varēs uzrādīt ārsta izziņas par to, ka tie ir veseli.

Db.lv informēja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) otrdienas vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub darbību, jo tur konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi, kuru rezultātā vairāki šīs iestādes apmeklētāji ir saslimuši ar vīrushepatītu.

Pārtikas un veterinārais dienests uzsver, ka pārbaudes brīdī Stella Pub nebija dezinfekcijas līdzekļu, lai ikdienā nodrošinātu dezinfekcijas procedūras! Šis apstāklis un personīgās higiēnas neievērošana ir galvenie iemesli, kādēļ vīrushepatīts netraucēti varēja izplatīties no inficētajiem Stella Pub darbiniekiem uz Stella Pub apmeklētājiem.

Sabiedriskās ēdināšanas iestāde Stella Pub turpina darbību. Pēc uzņēmuma paša iniciatīvas uz pārbaudes laiku ir aizvērta tikai sabiedriskās ēdināšanas iestāde Šķūņu ielā 19.

Stella Pub atsaucoties uz nepatīkamajām ziņām medijos, nāca klajā ar informāciju, ka ne viss ir tik traki, un iestāde slēgta pēc pašu iniciatīvas.

„Reaģējot uz uzņēmuma darbinieka saslimšanas gadījumu, pirmdien pēcpusdienā mēs pieņēmām lēmumu ēdināšanas iestādi Šķūņu ielā 19 aizvērt papildu dezinfekcijas pasākumu veikšanai,” stāsta Stella Pub direktors Nauris Grāveris.

Pašreiz Pārtikas un veterinārais dienests un Sabiedrības veselības aģentūra ir paņēmuši analīzes Stella Pub sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, bet informāciju, ka būtu atklāti kādi pārkāpumi, uzņēmums nav saņēmis.

Pēc mēneša slimošanas ar vīrushepapītu, kas tika saķerts pēc pusdienošanās restorānā Stella Pub mājās atgriezies viens no smagi cietušajiem – ieguldījumu brokeru sabiedrības Finasta vadītājs Andrejs Martinovs.

"Man dzīves pēc šī gadījuma sagriezusies par 180 grādiem," atzina Martinovs, piebilstot, ka diemžēl slimošana izraisījusi arī citas veselības problēmas. Jautāts, vai plāno vērsties tiesā pret Stella Pub īpašniekiem, A. Martinovs atzina, ka par to vēl domā, bet šaubās, vai spēs no šī restorāna ko piedzīt.

"Īstenībā es drīzāk tiesā sūdzētu Pārtikas un veterināro dienestu, kas nepārbaudīja, tādējādi jau preventīvi nenovēršot nepilnības," atzina A. Martinovs. Tāpat Db.lv kļuva zināms, ka cietušo vidū bijuši arī pārstāvji no vairākām bankām, tostarp Parex bankas un Baltikums.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzlicis 1000 latu lielu naudas sodu restorāna Stella Pub īpašniecei SIA Bruko par tur konstatētajiem higiēnas pārkāpumiem. Savukārt, Stella Pub šefpavārei par pieļautajiem pārkāpumiem piemērots naudas sods 250 latu apmērā, informē PVD.

Db.lv jau ziņoja, ka PVD 22. aprīļa vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub darbību, jo tur konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus, kas izraisīja vairāku apmeklētāju saslimšanu ar vīrushepatītu.

Pārbaudes brīdī Stella Pub telpās nebija nepieciešamo dezinfekcijas līdzekļu, lai ikdienā nodrošinātu dezinfekcijas procedūras. Darbinieku personīgās higiēnas neievērošana veicināja Stella Pub apmeklētāju inficēšanos ar vīrusu hepatītu.

PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs uzsvēra, ka PVD joprojām nav atļāvis uzņēmumam atsākt darbību un šāda strikta PVD pieeja - naudas sodi un darbības apturēšana - skars katru sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kas nerūpēsies par drošu un nekaitīgu pārtiku, apdraudot patērētāju veselību un pat dzīvību.

Sabiedriskās ēdināšanas iestāde Stella Pub atvainojas visiem saviem klientiem un aicina atsaukties tos, kuri ir saslimuši ar A hepatītu, lai risinātu jautājumu par iespējamām kompensācijām. Savukārt veselības aizsardzības institūcijas tiek aicinātas uz sadarbību un informācijas aprites uzlabošanu, lai izvairītos no tā, ka uzņēmums par bijušā darbinieka saslimšanu netiek informēts.

Visi Stella Pub klienti, kuri ir saslimuši ar A hepatītu, ir aicināti atsaukties, zvanot Stella Pub direktoram Naurim Grāverim personīgi pa tālruni 29359779 darba dienās no pulksten 10.00 – 18.00, lai risinātu jautājumu par iespējamām kompensācijām. "Latvijā vispārpieņemtā prakse ir, ka par darījumu apliecinošo dokumentu kalpo čeks. Taču šajā gadījumā mēs centīsimies nebūt birokrātiski, un to, vai saslimušais tiešām ir mūsu klients, mēģināsim kopīgi noskaidrot, izmantojot uzņēmuma rīcībā esošās ziņas," saka Nauris Grāveris.

Uzņēmumam saviem spēkiem pašreiz ir izdevies apzināt 10 no saslimušajiem klientiem, lai gan medijos minētais skaitlis ir lielāks.

Pārtikas un veterinārais dienests vakar vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub (Rīgā, Šķūņu ielā 19) darbību, jo uzņēmumā konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi, kuru rezultātā vairāki šīs iestādes apmeklētāji ir saslimuši ar vīrushepatītu.

PVD inspektori veica ārpuskārtas pārbaudi uzņēmumā uzreiz pēc tam, kad saņēma informāciju no Sabiedrības veselības aģentūras par vairākiem ar vīrushepatītu saslimušiem cilvēkiem, kas strādājuši vai ēduši Stella pub.

PVD inspektori nekavējoties pieņēma lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu.

Kad uzņēmums būs novērsis visas konstatētās nepilnības, tam ir tiesības vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā ar iesniegumu par uzņēmuma darbības atjaunošanu. Ja PVD inspektori atzīs, ka uzņēmums ir novērsis pārkāpumus, tiks lemts par uzņēmuma darbības atjaunošanu.

Restorāns Stella Pub tā vietā, lai segtu ārstēšanās izdevumus ar vīrushepatītu A saslimušajiem, sola dāvanu karti 1 000 latu vērtībā paēšanai restorānā, kur cilvēki saindējās ar pārtiku, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka nav ētiski no uzņēmuma puses piedāvāt klientiem to pašu pakalpojumu – pusdienas, kuras nesušas fiziskus un emocionālus pārdzīvojumus.

Db.lv jau ziņoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 22. aprīļa vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub darbību, jo tur konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus, kas izraisīja aptuveni 40 apmeklētāju saslimšanu ar vīrushepatītu A. Tagad restorāns ir atsācis savu darbu, taču klienti pagaidām kompensācijas nav saņēmuši.

"Ar draugiem ēdām Stella Pub un saindējāmies. Televīzijā redzēju sižetu, kurā restorāna īpašnieks Nauris Grāveris aicināja atsaukties visus cietušos, lai runātu par problēmas risinājumiem. Sarunājām tikties 13. maijā. Līdzi paņēmu čeku par pusdienām un ārsta zīmi, ko restorāna īpašnieks nokopēja un solīja mēneša laikā piezvanīt. Nepiezvanīja," laikrakstam stāsta viens no cietušajiem Eduards. Nekādu ziņu nesagaidījis, Eduards pats nolēmis piezvanīt restorāna īpašniekam. Tikai ap pusvienpadsmitiem vakarā Eduardam izdevies ar N. Grāveri aprunāties, kurš lūdza piezvanīt vēlreiz pēc vasaras saulgriežiem. Restorāna klients tā arī darījis. Nekādi risinājumi netika piedāvāti arī nākamajā reizē, vien teikts, lai darot, ko gribot, kaut vai sūdzot restorānu tiesā.

Vismaz daļa no sabiedriskās ēdināšanas iestādes Stella Pub klientiem, kas šopavasar inficējās ar A hepatītu, solītās kompensācijas nav saņēmuši, tādēļ gatavo pret uzņēmumu prasību tiesā.

Db jau ziņoja, ka kompānijas vadītājs Nauris Grāveris iepriekš aicināja cietušos griezties Stella Pub, lai risinātu jautājumu par iespējamajām kompensācijām. Kā Db apstiprināja vairāki cietušie, uzņēmums atteicies izmaksāt finansiālu sāpju naudu vai atlīdzināt ārstēšanās izdevumus, tā vietā piedāvājot bezmaksas ēdināšanu. Kompānija to pamatojusi ar to, ka tai šim mērķim neesot līdzekļu.

N.Grāveris Db sacīja, ka šobrīd "viss ir procesā", visiem ar hepatītu inficētajiem Stella Pub klientiem esot izteikti piedāvājumi, tomēr viņš noliedza informāciju, ka kompānija esot uz maksātnespējas robežas.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

PVD ir konstatējis gadījumu, kad kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas sezonāli darbojās Jūrmalā, ir pārdots dokuments, kas apliecina, ka uzņēmuma darbinieki ir noklausījušies mācību kursu Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. Šis mācību kurss ir obligāts visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un apliecības neesamība pārbaudes laikā tiek traktēta kā pārkāpums. Kā starpnieks apliecības nodošanai un naudas iekasēšanai ir izmantots PVD darbinieks, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka, veicot pārbaudi uzņēmumā un atklājot, ka tā darbinieki nav noklausījušies obligāto mācību kursu, PVD inspektors ir piedāvājis palīdzēt to atrisināt iepazīstinot ar kursu organizatoru, kurš par samaksu izsniegs nepieciešamo apliecību, bez pašu apmācību apmeklēšanas.

«PVD inspektors ir rupji pārkāpis ētikas normas un ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, nododot tālāk inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesaistoties nelikumīgās darbībās», saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, «PVD ar vislielāko nopietnību attiecas pret šo gadījumu, tādēļ inspektors darbu dienestā ir pametis, savukārt dienests turpina izmeklēšanu, kā arī par notikušo ir informējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju».

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāks tematiskās pārbaudes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos visā Latvijā, Db.lv informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad PVD inspektori restorānā Stella Pub konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus, kuru rezultātā vairāki šīs iestādes apmeklētāji ir saslimuši ar vīrushepatītu.

Tematisko pārbaužu laikā Pārtikas un veterinārais dienests īpašu uzmanību pievērsīs tam, vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir nodrošināts viss nepieciešamais personīgās higiēnas veikšanai, kā arī tam, vai uzņēmumā ir dezinfekcijas līdzekļi regulārai dezinfekcijas veikšanai.

„Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem ir jāsaprot, ka to personāls ar savu darbību vai bezdarbību vistiešākajā veidā ietekmē ne tikai savu klientu, bet arī visu Latvijas iedzīvotāju veselību”, saka PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs, „Šādu gadījumu sekas, kad uzņēmuma personāls nezināšanas vai nolaidības dēļ savā darbībā pieļauj kļūdas, ir ļoti bēdīgas. Stella Pub gadījums apliecina, ka higiēnas prasības pārtikas uzņēmumam nekad nevar būt par augstu”.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) daļēji slēdzis vēl vienu Latvijas lielākā mazumtirgotāja Maxima veikala ražošanas cehu, kas atrodas Rīgā, Nīcgales ielā.

Maxima veikalā Nīcgales ielā pilnībā aizliegta silto ēdienu tirgošana, savukārt auksto ēdienu tirgošana atļauta, taču mazākos apjomos nekā līdz šim. Siltos ēdienus tirgot aizliegts, jo konstatētas šādu ēdienu pārdošanai neatbilstošas vitrīnas, bet auksto ēdienu pārdošanas apjomi samazināti, jo secināts, ka vitrīnu platība neatļāva tur likt tik daudz ēdienu, kā tas tika darīts.

Patlaban notiek visu Maxima ražošanas cehu pārbaude. Tiek pieļauts, ka varētu tikt pilnībā vai daļēji slēgts vēl kāds gatavo ēdienu ražošanas cehs. Savukārt veicot pārbaudi SIA Maxima Latvija lielveikala kulinārijas cehā Rīgā, A. Saharova ielā 20a, konstatēja pārtikas higiēnas prasību pārkāpumus. Vakar, 5. jūnijā PVD Rīgas pilsētas pārvalde apturējusi šī kulinārijas ceha darbību, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Rīgas pašvaldība nākamo gadu laikā iecerējusi ievērojami paplašināt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru «Stella maris», gan uzlabojot esošās telpas, gan uzbūvējot jaunu korpusu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Stella maris» apmeklējuma laikā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādīja, ka jau pašlaik pakāpeniski tiek remontētas telpas un palielināts vietu skaits, labiekārtota teritorija. «Šī ir ideāla vieta sociālās aprūpes centram, tāpēc domājam par esošo telpu remonta turpināšanu, jauna korpusa būvniecību, jaunu pacēlāju izvietošanu un teritorijas tālāku sakārtošanu,».

«Stella maris» darbu sāka 1994. gadā un patlaban nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 116 klientiem, kuri izvietoti divos aprūpes namos. Lai nodrošinātu klientu drošību un nepieciešamo aprūpi, pamatojoties uz katra individuālajām vajadzībām, ir izveidota specializēta nodaļa personām ar demenci. «Stella maris» priekšrocība ir lieliskā atrašanās vieta starp jūru un upi. Centra teritorijā ir savs parks, kurš ieskauj ēkas.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) izstrādāts un kopš 3.marta stājies spēkā jauns PVD inspekciju plāns. Tas paredz retākas PVD pārbaudes uzņēmumos, kas iepriekš novērtēti kā pilnībā atbilstoši pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Visi Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētie vai atzītie pārtikas uzņēmumi pēc pēdējās inspekcijas rezultātiem tiek sadalīti trīs grupās:

A – pilnībā atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

B – atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu;

C – neatbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti kopš 2007. gada vasaras ir pieejami ikvienam interneta lietotājam (lai iegūtu minēto informāciju, jāatver sākumlapa PVD mājas lapā http://www.pvd.gov.lv/ , tad Datu bāzes un PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs. Pērn PVD inspektori veica vairāk nekā 40 000 pārbaužu pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējot, ka 27 % no uzņēmumiem atbilst A grupai, bet 72 % atbilst B grupai. Tikai 171 uzņēmums jeb 1% no pārbaudītajiem uzņēmumiem novērtēts kā neatbilstošs normatīvo aktu prasībām.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Noslēdzoties Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajai reorganizācijas kārtai, no 1. aprīļa pārtikas aprites un veterināro uzraudzību Latvijas reģionos līdzšinējo 27 PVD pārvalžu vietā veiks 11 PVD pārvaldes ar filiālēm Latvijas rajonos.

Katra reģiona inspektoru darbs tiks plānots attiecīgajā PVD reģionālajā pārvaldē, kur inspektori saņems uzdevumus un dosies veikt pārbaudes savas uzraudzības teritorijas objektos, savukārt filiālēs otrdienās no plkst. 13:00 līdz 17:00 un ceturtdienās no 9:00 līdz 13:00 būs pieejami pārvalžu darbinieki, kas pieņems apmeklētājus, informē PVD. Tas nozīmē, ka zemniekiem, uzņēmējiem un patērētājiem nebūs jādodas uz reģiona centru, lai iesniegtu iesniegumu, saņemtu izziņu, uzdotu jautājumu vai pieteiktu sūdzību, to būs iespējams izdarīt arī filiālē. Šādi pat pieņemšanas laiki būs arī pārvaldēs. Pieņemšanas laikos filiālēs varēs arī nodot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai PVD Nacionālā diagnostikas centra laboratorijās. Tas nozīmē, ka nekādu izmaiņu attiecībā uz PVD pieejamību Latvijas rajonos nebūs.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Šā gada sešos mēnešos samazinājies dzīvnieku trakumsērgas gadījumu skaits. Lai arī 98% liellopu novietņu jau ir piešķirts no leikozes brīvu novietņu statuss, valstī joprojām ir aktuāla govju enzootiskā leikoze, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

PVD valsts uzraudzības ietvaros katru gadu veic dažādus pasākumus – laboratoriskos izmeklējumus vairāku infekcijas slimību noteikšanai, vakcinācijas utt., lai saglabātu labvēlīgu statusu. Pēdējos desmit gados aktuālas ir divas infekcijas slimības – trakumsērga un govju enzootiskā leikoze, kuru apkarošanu PVD ir izvirzījis kā prioritātes.

Pateicoties iepriekšējos gados kvalitatīvi veiktajām savvaļas dzīvnieku – lapsu un jenotsuņu - orālās vakcinācijas kampaņām (vakcīnas izlika visā valsts teritorijā ar mazās aviācijas palīdzību), šogad turpina samazināties ar trakumsērgu saslimušo dzīvnieku skaits. 2008. gada sešos mēnešos reģistrēti 67 saslimšanas gadījumi (pērn šai laikā – 119). Turklāt saslimšanas gadījumu skaits samazinājies gan savvaļas (no 77 gadījumiem līdz 49 ), gan mājdzīvnieku vidū (no 42 līdz 18 gadījumiem šogad). Lai trakumsērgu pilnībā izskaustu, savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija jāturpina vēl vairākus gadus. Ļoti svarīgi ir veikt suņu un kaķu ikgadējo profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu, jo tā ir neārstējama dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība – zoonoze, kas parasti beidzas ar nāvi, tāpēc vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt gan savu, gan dzīvnieku veselību un dzīvību, ir savlaicīga vakcinācija.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».