Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis, ceturtdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejs Duda, piedaloties oficiālajā GIPL atklāšanā Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.

"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.

Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Biznesa konsultāciju un audita kompānija «Ernst & Young Baltic» izvērtēs nepieciešamību palielināt gāzes pārvades jaudas starp Latviju un Lietuvu.

Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operators «Amber Grid» vēsta, ka kopā ar Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru «Conexus Baltic Grid» parakstījis 250 000 eiro vērtu līgumu ar «Ernst & Young Baltic» par šādas izpētes veikšanu.

Pētījumā tiks analizēta nepieciešamība palielināt gāzesvadu starp Latviju un Lietuvu caurlaides spēju pēc tam, kad būs pabeigti divi citi reģionālās gāzes infrastruktūras projekti - gāzesvads «Balticconnector» starp Igauniju un Somiju, kā arī gāzesvads GIPL starp Lietuvu un Poliju.

Sākotnējais projekts ietver Ķiemēnu gāzes mērīšanas stacijas Lietuvā jaudas palielināšanu un jauna gāzesvada būvi no Rīgas līdz Lietuvas robežai. Tiks analizēti arī citi iespējamie risinājumi.

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord Stream 2» varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, ja Kopenhāgena turpinās atteikties sniegt apstiprinājumu šim projektam.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis ir piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu, kas ir ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem.

«Ja viņi to neapstiprinās, tad mēs apiesim Dānijas ekonomisko zonu,» Maskavā notiekošā enerģētikas forumā norādīja «Gazprom» direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs.

Ja Dānija nesniegs piekrišanu, tad projekts «būs krietni dārgāks un tas prasīs ilgāku laiku,» sacīja Zubkovs, Viņš kritizēja Kopenhāgenas nostāju, norādot, ka «Nord Stream 2» nodrošinās «gāzi Eiropai».

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Dānija trešdien atļāva būvēt Krievijas-Vācijas gāzesvadu «Nord Stream 2» caur savu ekonomisko zonu Baltijas jūrā.

«Dānijas Enerģētikas pārvalde atļāvusi [uzņēmumam] «Nord Stream 2 AG» būvēt gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» posmu Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā,» teikts Dānijas Enerģētikas aģentūras paziņojumā.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis bija piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu.

«Nord Stream 2» nozīmīgākais akcionārs Krievijas dabasgāzes koncerns «Gazprom» iepriekš pieļāva, ka gadījumā, ja Dānija šādu atļauju nedotu, gāzesvads varētu tikt būvēts, apejot Dānijas ekonomisko zonu, lai gan tas sadārdzinātu projektu un tā īstenošanai būtu nepieciešams ilgāks laiks.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgas pārmaiņas abu valstu enerģētikas sektorā un īpaša nozīme tam ir pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Lietuvu un Poliju savienojošais GIPL gāzesvads 508 kilometru garumā paplašina Eiropas gāzes tirgu, integrējot Baltijas valstis un Somiju," Šimonīte sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Tas turpina stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un palielina Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanas iespējas," klāstīja Lietuvas premjerministre.

"Krievijas ekonomika un Kremļa režīms ir atkarīgs no tādu energoresursu kā nafta un gāze sniegtajiem ieņēmumiem. Tādēļ jebkāds šāda finansējuma avota samazinājums vai izzušana būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt finansēt karu Ukrainā," viņa piebilda.

Jau vēstīts, ka ceturtdien svinīgi tiek atklāts Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums.

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Strem 2 un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vēlreiz aicinājis pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu saslēgšanu ar kontinentālo Eiropu pirms paredzētā termiņa - 2025.gada, ieteikdams šai ziņā par paraugu ņemt citu reģiona enerģētiskajai neatkarībai nozīmīgu projektu - ceturtdien oficiāli atklāto Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojumu (GIPL).

"GIPL ir piemērs, kas liecina - ja ir vēlēšanās un spēcīga politiskā griba, mēs spējam projektus īstenot agrāk nekā domāts," viņš sacījis žurnālistiem pēc maģistrālā gāzesvada atklāšanas ceremonijas Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Šis ir labs paraugs sinhronizācijas projektam, ko varētu īstenot agrāk nekā cerēts - varbūt pat jau 2024.gada pirmajā ceturksnī. Es runāju nevis par [topošo zemūdens kabeli] "Harmony Link", bet par [esošo] starpsavienojumu "LitPol Link", kas rada visus priekšnoteikumus daudz agrāk sākt darbu izolētā režīmā," norādījis Nausēda.

Viņš uzsvēris, ka jaunais gāzesvads palielina reģiona enerģētisko neatkarību, bet vienlaikus atgādinājis, ka starpvalstu savienojumi ir tikai daļa no enerģētiskās drošības problēmas risinājuma.

Latvija devusi mandātu Eiropas Komisijai (EK) sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību, aģentūrai LETA šodien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.

Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.

Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Igaunijas elektrības un gāzes sistēmu operators "Elering" drīzumā gatavojas sākt būvēt gāzes starpsavienojumu Paldisku ostā plānotajam sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim, otrdien informēja kompānijā.

Vairākus mēnešus turpinājusies gāzesvada projektēšana, ko veic "Alexela Group" ietilpstoša kompānija "Conx BM". Šī pati kompānija gatavo arī LNG termināļa pietauvošanās piestātnes projektu.

Pēc tam, kad "Elering" ar privātā sektora partneriem būs panācis galīgo vienošanos par gāzes savienojuma izbūvi, "Elering" kompresoru stacijas Paldisku ostas teritorijā sāksies plānotā LNG termināļa darbībai nepieciešamo vārstu kompleksa būvniecība.

Otrajā darbu posmā tiks izbūvēts gāzesvada starpsavienojuma sauszemes posms no kompresoru stacijas līdz jūrai. Tālāk gāzesvads atradīsies jūras dibenā līdz piestātnei. "Elering" rīcībā ir 12 metru cauruļvada posmi, kas nepieciešami cauruļvada sauszemes un jūras daļu izbūvei.

Samazinot dabasgāzes piegādes pa gāzesvadu "Nord Stream" līdz 20% no cauruļvada jaudas, Krievija "katastrofāli iedragā" savu ekonomiku, žurnālā "Fortune" raksta Jēla universitātes pētnieki, kuri analizējuši situāciju Krievijas enerģētikas tirgū.

No ekonomiskā viedokļa Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Eiropas gāzes tirgus ir vairāk vajadzīgs nekā pasaulei vajag energoresursus no Krievijas, apgalvo pētnieki Džefrijs Sonenfelds un Stīvens Tians.

Pērn Eiropa no Krievijas importēja 46% energoresursu, bet savukārt Krievijas eksports uz Eiropu veidoja 83% no kopējā energoresursu eksporta. Krievijai nafta Āzijas valstīm jāpārdod ar 35% atlaidi, bet uz Ķīnu vai Indiju ir tikai viens gāzesvads no Krievijas. Pērn uz Āziju Krievija eksportēja tikai 10% no tā dabasgāzes apmēra, kas tika eksportēts uz Eiropu.

Jēla universitātes eksperti uzstāj, ka, pieaugot Krievijas valsts budžeta izdevumiem, tā deficīts sasniedzis 2% un tiek izsmeltas zelta rezerves, tādēļ dabasgāzes piegāžu samazinājums uz Eiropu "Krievijai nes daudzas reizes lielāku kaitējumu nekā Eiropai un Krievijas naftas un gāzes eksporta ieņēmumu zaudējums tuvojas katastrofālam līmenim.

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien samazinājusies līdz jaunam zemākajam līmenim kopš 2002.gada decembra saistībā ar Krievijas paziņojumu pagājušajā nedēļā, ka tā tehnisku problēmu dēļ neatsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritusies līdz 0,9884 dolāriem par eiro.

Eiropas vienotās valūtas vērtība pret dolāru samazinās jau kopš gada sākuma, ņemot vērā ekonomiskās neskaidrības, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Turklāt Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" piektdien paziņoja, ka "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgā strādājošā gāzes sūknēšanas bloka tehniskās apkopes laikā konstatētas tehniskas problēmas un līdz to novēršanai gāzesvads nestrādās.

Pagājušajā trešdienā "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgais strādājošais gāzes sūknēšanas bloks tika apturēts uz trim dienām apkopes un plānveida profilaktisko darbu dēļ, līdz ar to gāzes sūknēšana no Krievijas uz Vāciju tika pārtraukta. Gāzes piegādi uz Vāciju bija paredzēts atsākt sestdien.

ASV varētu īstenot zināmus pasākumus, lai apturētu strīdīgus vērtējumus izsaukušā gāzes vada «North Stream 2» būvniecību, kas iecerēts Krievijas gāzes piegādēm Eiropai, otrdien brīdinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Gordons Sondlends.

«Ir vairāki instrumenti, kas ir Savienotajām Valstīm, un mēs neesam vēl izmantojuši visu instrumentu kopumu, kas var būtiski apdraudēt - ja ne pat pilnībā apturēt - šo projektu,» domnīcas pasākumā Briselē sacīja vēstnieks.

«Mēs ceram, ka opozīcija pret šo projektu strādās saskanīgi, jo ES un dalībvalstis ir vienisprātis, ka atkarība no Krievijas enerģijas nav labs ilgtermiņa ģeopolitisks lēmums,» Eiropas Politikas centra rīkotajā pasākumā otrdien norādīja Sondlends.

«Ja šī filozofija netiks pieņemta un «North Stream» tiks turpināts, tad prezidenta rīcībā ir daudzi, daudzi citi instrumenti, lai mēģinātu ierobežot un apturēt šo projektu, »viņš piebilda, plašāk šo tēmu neizvēršot.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Carnikavas novadā patlaban top uzņēmējdarbības un inovāciju parks «Mežgarciems», informē Carnikavas novada dome. Pirmie apbūves gabali jau ir pārdoti, un bet vēl daļai drīzumā notiks izsoles.

Patlaban teritorijā notiek jaunas infrastruktūras un komunikāciju izbūve.

Jaunās industriālās platības var iegādāties izsoles kārtībā un kopumā pieejami 11 apbūves gabali. Patlaban trīs apbūves gabali ir iegādāti, bet astoņus apbūves gabalus no Carnikavas novada dome izsolīs 8., 9. un 15. oktobrī. Reģistrēšanās izsolei iespējama līdz 27. septembrim.

Kā informē domes pārstāvji, izsolē pieejamo zemesgabalu platība ir 4192 – 11 657 m2, un sākumcena svārstās no 19 900 eiro līdz 48 500 eiro. Izsolē iegādātos apbūves gabalus no pašvaldības uzņēmums var izpirkt piecu gadu laikā, un būvniecību tajos iespējams uzsākt uzreiz pēc iegādes. Uzņēmējiem saskaņā ar izsoles noteikumiem 30 mēnešu laikā īpašumā jāuzbūvē ražotne, jāpiesaista investīcijas ne mazāk kā 500 000 tūkstošu eiro apmērā, kā arī jāizveido vismaz 15 jaunas darbavietas.

Pērn maijā atklātā stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā varētu būt izmantota Krievijā ražota armatūra, kuru piegādājis Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centriem Polijā, Latvijā un Rumānijā veiktais pētījums.

Pirms nepilna gada prokuratūra Lietuvā sāka pirmstiesas izmeklēšanu un projekta līgumslēdzējas puses - Lietuvas valstij piederošais dabasgāzes pārvaldes sistēmas operators "Amber Grid" un tā akcionārs "Epso-G" - izstrādā krīzes pārvaldības plānus, ziņo "15.min.lt".

Žurnālistu izpētē atklāts, ka ģenerāluzņēmējs - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmums "Alvora" - parakstīja līgumu ar Šveicē reģistrēto kompāniju, kuras nosaukums tolaik bija "Global Pipe Trade", bet tagad ir "ChelPipe International". Uzņēmums ir daļa no Krievijas "ChelPipe Group", kas atbalsta Krievijas militāro infrastruktūru. Pēc tam, kad atklājās šis fakts, "Amber Grid" deva rīkojumu armatūru iepirkt no ražotājiem Eiropā.

Somijas policija otrdien paziņoja, ka ir atradusi enkuru, kas varētu būt no Ķīnas kuģa, par kuru pastāv aizdomas Somijas-Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" sabojāšanā.

Policija otrdien publiskoja fotogrāfijas ar zemūdens pēdām, kuras radušās, sešas tonnas smagajam enkuram velkoties pa jūras gultni un pēc tam ietriecoties cauruļvadā, kā rezultātā radies "Balticconnector" bojājums un enkurs norāvies.

"Karaflote to atrada šorīt agri no rīta," preses konferencē sacīja kriminālpolicijas pārstāvis Risto Lohi.

Varasiestādes arī apstiprināja iepriekšējos secinājumus, kas norādīja uz Ķīnas kravas kuģa "Newnew Polar Bear" iespējamo saistību ar bojājumiem.

"Ar Honkongas karogu peldošais kravas kuģis, spriežot pēc laika ietvara, šķiet, bija notikuma vietā," sacīja Lohi.

Policija centusies sazināties ar kuģa kapteini, bet nav saņēmusi atbildi.

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" celtniecība tiks pabeigta šovasar, svētdien intervijā paziņoja projekta uzraugošā uzņēmuma "Nord Stream 2 AG" ģenerāldirektors Matiass Varnigs.

"Mēs sagaidām, ka celtniecība tiks pabeigta līdz augusta beigām," intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacīja Varnigs.

Neskatoties uz ASV sankciju draudiem, "mums būs cauruļvads, kas atbilst visām licencēšanas prasībām un starptautiskiem nozares standartiem," norāda Varnigs, pauž cerības, ka gāzesvads varētu darbību sākt līdz šī gada beigām.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.

ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Pērn rudenī sabojātā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" starp Igauniju un Somiju savienojumi ir atjaunoti un pirmdien tas atsāks darbību.

Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" informēja, ka atbilstoši plānam ir pabeigti gan remonta darbi, gan zemūdens un piekrastes savienojumu atjaunošana abās pusēs.

""Balticconnector" bojājumu vieta atradās aptuveni 60 metru dziļumā jūras dzelmē. Visi remontdarbi tika veikti ar tālvadības iekārtu, nebija iesaistīti ūdenslīdēji. Bija iesaistīti vairāk nekā desmiti dažādu organizāciju un uzņēmumu. Parasti šādas zemūdens infrastruktūras remonts aizņem vienu līdz divus gadus, "Balticconnector" remonts tika veikts aptuveni septiņos mēnešos. Sadarbība ar partneriem ir bijusi ārkārtīgi efektīva," sacīja "Elering" jūras gāzesvada apkopes vadītājs Tīts Tomits.

Pirmdien atjaunota Igauniju un Somiju savienojošā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" darbība pēc vairāk nekā pusgadu ilguša remonta, kas izmaksāja nepilnus 40 miljonus eiro, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Gāzes plūsma pa cauruļvadu, kura darbība ārēja bojājuma dēļ tika pārtraukta oktobrī, atsākta pirmdienas rītā.

"Yle" rīcībā esošā informācija liecina, ka remonts izmaksājis nepilnus 40 miljonus eiro. Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" komunikācijas vadītājs Ains Kesters "Yle" teica, ka notiek sarunas ar apdrošināšanas kompāniju par zaudējumu segšanu, bet lēmuma pagaidām nav.

""Balticconnector" bojājumu vieta atradās aptuveni 60 metru dziļumā jūras dzelmē. Visi remontdarbi tika veikti ar tālvadības iekārtu, nebija iesaistīti ūdenslīdēji. Bija iesaistīti vairāk nekā desmiti dažādu organizāciju un uzņēmumu. Parasti šādas zemūdens infrastruktūras remonts aizņem vienu līdz divus gadus, "Balticconnector" remonts tika veikts aptuveni septiņos mēnešos. Sadarbība ar partneriem ir bijusi ārkārtīgi efektīva," sacīja "Elering" jūras gāzesvada apkopes vadītājs Tīts Tomitss.

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) noteikusi 81 100 eiro sodu gāzes pārvades sistēmu operatoram "Amber Grid" par 123 Krievijā ražotu detaļu izmantošanu stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā.

VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.

VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".