Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Smiltenes Valsts tehnikums tiks pie jaunām ēkām – par to būvi izsludināts iepirkumu konkurss, kura paredzētā līgumcena ir vairāk nekā četri miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvnieks tiks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Būvkompānijas var iesniegt savus piedāvājumus līdz 22. augustam.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 8,5 milj. Ls; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2,3 milj. Ls; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6,6 milj. Ls Daugavpils Valsts tehnikums – 7,9 milj. Ls; Ogres Valsts tehnikums – 8,8 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13,2 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6,7 milj. Ls Jelgavas Tehnikums – 10,9 milj. Ls; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6,1 milj. Ls; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8,8 milj. Ls; Ventspils Tehnikums –10,8 milj. Ls.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis SIA LC Būve sūdzību konkursā par Smiltenes Valsts tehnikuma būvniecību, liecina informācija IUB.

Konkursā uzvarēja SIA Latvijas Energoceltnieks, un kopējā līgumcena ir 3,2 miljoni latu.

Pagaidām gan nav zināms sūdzības iemesls un izskatīšanas datums.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka konkurss par Smiltenes Valsts tehnikuma ēku būvniecību izsludināts jūlijā, un paredzētā līgumcena bija vairāk nekā četri miljoni latu, liecina IUB mājas lapā.

Būvnieks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Sākot ar 2017. gadu, visās profesionālās izglītības mācību iestādēs sāksies darba vidē balstītas mācības; skolot jauniešus jau pieteikušies 200 darba devēji

Turpmākajos septiņos gados darba vidē plānots apmācīt vairāk nekā 3000 audzēkņu, prakse uzņēmumos tiks nodrošināta vairāk nekā tūkstotim jauniešu. Šim mērķim no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas tiks tērēti 18,6 miljoni eiro, bet 3,3 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.

Līdz šim darba vidē balstītās apmācības tika organizētas kā pilotprojekti, bet no 2017. gada tās tiks organizētas sistemātiski, iesaistot arvien vairāk jauniešu un darba devēju. Kopš 2013./2014. mācību gada projektos piedalījušās sešas profesionālās izglītības iestādēs – Ventspils Tehnikums, Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums, Valmieras tehnikums un Jelgavas Amatu vidusskola. Kopumā eksperimentā iesaistījušies 29 uzņēmumi un 130 skolēni.

Pēc rekonstrukcijas atklātas atjaunotās Ogres tehnikuma mācību telpas, un rekostrukcijā ieguldīti 12,633 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tehnikums, kurā apgūst prioritārās mežtehnikas un mežsaimniecības profesijas, pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, darba devēju prasībām atbilstošu mācību centru, kurā mācās gandrīz 1000 audzēkņu.

Rekonstrukcijas gaitā tika pārbūvēta tehnikuma mācību ēka, modernizēta bibliotēka, iegādātas un uzstādītas IKT sistēmas, no jauna uzbūvēts angārs praktisko darbu apguvei mežsaimniecības, kokapstrādes un būvdarbu mācību programmās.

Ogres tehnikumā apgūst 16 profesionālās izglītības programmas - tautsaimniecībai nozīmīgās mežsaimniecības, mežtehnikas, kokapstrādes, būvdarbu, kā arī elektronikas, maiznieku, viesnīcu pakalpojumu, dizaina un citas. Šajā mācību gadā skolā mācās 988 audzēkņi.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Turpinot īstenot ES struktūrfondu projektu, profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Valsts tehnikums uzsākti jaunas un modernas dienesta viesnīcas būvniecības darbi.

Projekta ietvaros pilnībā tiks atjaunots arī metodiskais korpuss - biznesa inkubators.

Rīgas Valsts tehnikums 2017. gada 4. oktobrī parakstīja līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, uzsākot īstenot profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikums modernizēšanas projektu, kura mērķis ir uzlabot infrastruktūru un atjaunot prioritāro izglītības programmu mācību bāzi, tādējādi sekmējot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību. Projekta kopējās izmaksas ir 10,5 milj. eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8,9 milj. eiro, un valsts budžeta līdzfinansējums – 1,5 milj. eiro.

Par uzņemšanas rezultātiem var līksmot vien dažas profesionālās mācību iestādes, kopumā plāns nav izpildīts

Līdz šī gada 2. septembrim valsts budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās 26 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajās mācību iestādēs uzņemti 8344 audzēkņi, kas ir 94% no 2019. budžeta gadā plānotā, liecina IZM dati. Līdz ar to noteikts uzņemšanas termiņa pagarinājums līdz 30. septembrim. Uzņemšanas rezultāti kopumā ir nedaudz labāki nekā pērn, kad līdz septembra sākumam tika uzņemti vien 90,6% dažādos arodos izglītojamie. Savukārt dalībai Eiropas Savienības fonda finansētajā programmā Jauniešu garantija līdz septembra sākumam ir pieteikušies 344 jaunieši.

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) uzņemšanas rezultātus vērtē pozitīvi, jo ir izpildīts plāns – mācības sākuši 730 audzēkņi. Uzņemšana notikusi atbilstoši plānotajai RVT kapacitātei saskaņā ar izmaiņām teritoriālo struktūrvienību optimizācijā, uzsver tehnikuma vadība. Visvairāk jaunieši pieteikušies Datortehnikas, Auto, Komercdarbības, Enerģētikas nodaļu izglītības programmās, kurās grupas nokomplektētas, balstoties uz konkursa rezultātiem. Palielinājusies jauniešu interese arī par mašīnbūves un kokapstrādes profesijām, ko tehnikums skaidro ar veiktajām investīcijām materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācijā. Lielāku audzēkņu interesi tehnikums sagaida par Dzelzceļa nodaļas izglītības programmām, īpaši, paredzot lielos izaicinājumus, kas būs saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras projektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Turpmāk, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus, RVT plāno attīstīt izglītības programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Tā kā uzņemšana ir pagarināta līdz septembra beigām, RVT sagaida audzēkņu skaita pieaugumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums vadība un a/s UPB 25.februārī parakstīs līgumu par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību.

A/s UPB tiesības izstrādāt projektu un veikt autoruzraudzību izcīnīja konkursa kārtībā starp trim pretendentiem, piedāvājot 225,3 tūkstošus latu līgumcenu. Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika izvērtēti arī Valsts izglītības attīstības aģentūrā. Tehniskā projekta izstrādes termiņš pieci mēneši, tai skaitā viens mēnesis atvēlēts būvekspertīzei.

Iepirkums tika veikts projekta PIKC Liepājas Valsts tehnikums mācību un darbnīcu ēku korpusu, dienestu viesnīcu rekonstrukcija un aprīkojuma modernizācija īstenošanai. Projektam saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts.

Tehniskais projekts tiks izstrādāts četriem, savstarpēji neatkarīgiem apakšprojektiem: mācību un praktisko apmācību korpusu rekonstrukcijai Vānes ielā 4, Liepājā; skolas ēkas rekonstrukcijai, mācību un ražošanas korpusa rekonstrukcijai Ventspils ielā 51, Liepājā; dienesta viesnīcas rekonstrukcijai, Ventspils ielā 51A, Liepājā; dienesta viesnīcas rekonstrukcijai, Vānes ielā 4A, Liepājā.

Pasaules jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills 2015, kas no 11. līdz 16. augustam notiks Sanpaulu, Brazīlijā, Latviju pārstāvēs septiņi jaunieši. Lai iekļūtu nacionālās komandas sastāvā, jaunie profesionāļi ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) atbalstu nopietni gatavojušies pusgada garumā, informē VIAA.

Šogad WorldSkills konkurss notiks jau 43. reizi, un tajā sacentīsies 1200 jauno profesionāļu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 53 pasaules valstīm. Jaunieši uz globālās skatuves apliecinās savas prasmes 46 dažādās profesijās.

Vairāku mēnešu garumā vairāk nekā 20 konkursa pretendentu piedalījās mācībās, treniņprogrammās un citās nodarbībās, gūstot jaunas zināšanas un pilnveidojot savas prasmes, lai startētu konkursa atlases kārtās.

Ceļazīmi uz WorldSkills 2015 konkursu ieguva septiņi jaunieši:

Haralds Saušs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, pavāra profesijā;

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Reģioni norāda uz problēmām profesionālās izglītības reformā, likvidācijai nolemto arodskolu vadība ir šokā, darba devēji uzteic skolu tuvināšanos uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2020. gadam padarīt arodizglītību saistošāku pamatskolu absolventiem – pašlaik vidusskolu un profesionālo skolu absolventu attiecība ir 61% pret 39%, bet pēc sešiem gadiem šiem skaitļiem vajadzētu būt 50 pret 50, DB norāda Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tas tiekot darīts, lai mazinātu vidusskolu beigušo bezdarbu, kas šobrīd ir aptuveni 30%.

Diktē finansējums

Viens no IZM piedāvātajiem veidiem ir vispārējās izglītības un profesionālo iestāžu apvienošana jeb optimizācija, kuras rezultātā plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, izglītības programmu īstenošanu un audzēkņus pārņems profesionālās izglītības kompetences centri. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums pārņems Skrundas Profesionālās vidusskolas programmas, Smiltenes tehnikums – Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas un Alsviķu arodskolas programmas, Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums – Saulaines Profesionālās vidusskolas programmas un Rīgas Amatniecības vidusskola – Pārdaugavas profesionālās vidusskolas programmas.

Pēc veiktajiem rekonstrukcijas darbiem 18, 8 milj. eiro apjomā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros Liepājas valsts tehnikums kļuvis par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Kurzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka veiktie ieguldījumi un profesionālo izglītības iestāžu koncentrācija ir labs pamats, lai jauniešus motivētu apgūt profesiju, kas nākotnē nodrošinās stabilu vietu darba tirgū atbilstoši katra interesēm un spējām.

ERAF projekta īstenošana profesionālās izglītības kompetences centrā Liepājas valsts tehnikums tika uzsākta 2013.gada beigās.

Projekta ietvaros rekonstruēta skolas ēka, mācību un ražošanas korpusi, praktisko apmācību korpusi un dienesta viesnīca. Veikta tehnikuma īstenoto prioritāro izglītības programmu Viesnīcu pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Kokizstrādājumu izgatavošana, Autotransports, Enerģētika un elektrotehnika, Mehatronika, Metālapstrāde un Būvdarbi modernizācija, iegādājoties mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu.

Ekspluatācijā nodots Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jaunais daudzfunkcionālais mācību korpuss Rīgā, Jūrmalas gatvē 96, kas ar mūsdienīgi aprīkotām telpām ir īpaši piemērots jaunai mācību pieredzei.

Iepriekš līdz 2015.gadam tehnikums bija zināms kā Rīgas Amatniecības vidusskola, bet pašlaik te sagatavo ne tikai koka mākslas, metālmākslas, tekstilmākslas nozares speciālistus, bet arī jaunos profesionāļus mediju un vides dizaina jomās.

Jaunā ēka ir trīs stāvu monolīta dzelzsbetona celtne ar kopējo būvapjomu 1574 kvadrātmetru platībā. Jumts ir izbūvēts no pārseguma paneļiem un tērauda konstrukcijām. Fasādi klāj ventilējamā fasāde ar koka elementu apdari 1383 kvadrātmetru apjomā, kas ir nokrāsotas melnā krāsā. Fasādes monohromā estētika atsaucas uz filmu industrijas raksturīgiem elementiem, tai skaitā labi zināmo kadru "klapīti".

Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem ir lielizmēra mācību filmēšanas studija, kas atbilst "black box" principiem ar funkcionālu viegli pārveidojamu telpu. Lielās telpas platība ir 21 x 20 metri un tās augstums sasniedz 9 metrus. Telpas funkcionāli ir iespējams pielāgot, lai vienlaikus varētu notikt vairāki pasākumi - gan epizodiskas filmēšanas, gan ikdienas mācību process.

Ieguldot vairāk nekā 11 miljonus eiro, divu gadu laikā pilnībā rekonstruēts profesionālās izglītības kompetenču centrs Daugavpils tehnikums, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Rekonstrukcijas rezultātā skola ieguvusi modernas un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas mācību telpas, kur vairāk nekā tūkstotis audzēkņu varēs apgūt valsts attīstībai tik nepieciešamās autotransporta, dzelzceļa transporta un enerģētikas profesijas.

Rekonstrukcijas gaitā tika renovēti trīs tehnikuma mācību korpusi, atjaunota automobiļu diagnostikas darbnīca, kā arī izremontētas divas dienesta viesnīcas. Modernizēti fizikas, ķīmijas un ģeodēzijas mācību kabineti, automobiļu diagnostikas, dzelzceļa transporta, metināšanas, virpošanas, frēzēšanas, šūšanas, elektromontāžas un elektrolaboratorijas, datorklases un bibliotēka.

Ir noslēdzies Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētais nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss «SkillsLatvia 2018», kurā noskaidroti 60 laureāti 20 dažādos profesionālo prasmju konkursos. Medaļu ieguvēji nozares profesionāļu un darba devēju vērtējumā ir demonstrējuši labākās prasmes un iemaņas.

«SkillsLatvia 2018» ir nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss, kurš Latvijā norisinājās otro gadu, un to organizēja VIAA. Konkurss ar moto «Uzvar darītājs!» cildināja jauno profesionāļu prasmes un demonstrēja profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību.

Konkursanti divas intensīvas darba dienas (14 stundas) saspringtos termiņos pārbaudīja savas prasmes starptautiskiem standartiem līdzvērtīgos uzdevumos, kurus vērtēja nozaru profesionāļi un darba devēji. Jaunajiem speciālistiem šī bija iespēja parādīt savu zināšanu un prasmju līmeni, jo «SkillsLatvia 2018» uzvarētāji iegūva ceļazīmi tālākai iespējai pārstāvēt Latviju starptautiskajos profesionālās meistarības konkursos «EuroSkills» un «WorldSkills». Šogad jaunie profesionāļi savu meistarību pārbaudīja tādos prasmju konkursos kā web lapu izstrāde, tērpu izgatavošana, friziera darbi, viesu uzņemšana, flīzēšana, mobilā robotika, ēdienu gatavošana un citos (kopskaitā 18) konkursos.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Ceturtā daļa jeb 25% no ātro kredītu ņēmējiem pēdējā gada laikā ir kredītu ir ņēmuši no sešām līdz 13 reizēm un pat vairāk, savukārt galvenais aizņemšanās iemesls ir ātrā saņemšana un nevēlēšanās aizņemties no draugiem un radiem, izpētījis finanšu pakalpojumu salīdzināšanas portāls Comparo.lv.

Vidēji ātro kredītu ņēmējs pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmies divas līdz trīs reizes, un viņa kopējā aizņēmumu summa ātro kredītu izsniegšanas uzņēmumos pašlaik ir 201 – 500 Ls.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ātro kredītu ņēmējs izvēlas aizņemties tieši ātro kredītu, jo to var ātri saņemt un nevēlas aizņemties no draugiem vai radiem.

28% respondentu ienākumi ir 200 Ls apmērā, taču arī citās atbildēs par ienākumiem procentuālie rezultāti ir diezgan tuvi. 23% respondentu ienākumi ir 251 - 350 Ls, 21% 351 - 500 Ls, bet 20% no 201 - 250 Ls, tad atlikušo 8% respondentu ienākumi ir virs 500 Ls mēnesī. Rezultātos redzams, ka gandrīz pusei ātro kredītu ņēmēju ir nelieli ikmēneša ienākumi, līdz 200 Ls vai 250 Ls. Iespējams, ka dažādu ienākumu grupu respondentu aizņēmumu mērķi atšķiras, taču šis jautājums precīzāk netika pētīts.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.