Izglītības eksportam Latvijā tiešām ir daudz labvēlīgu faktoru, uzskata Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) profesors Valērijs Ņikiforovs.
Piemēram, augstskolā, kurā pasniedz V. Ņikiforovs, klātienē mācās studenti no 22 valstīm. «Tiem vecākiem, kuriem rūp, kur mācās viņu bērni, ir ļoti pievilcīgs augstais sadzīves kultūras un fiziskās drošības līmenis Latvijā,» paskaidroja profesors, galvenokārt runājot par studentiem no Vidusāzijas.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir tradicionāli augsts izglītības līmenis augstskolās, kā arī vienmēr ir bijis daudz augsti kvalificētu profesoru.
«Tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa, jo māca dzīvi cilvēki, nevis datorprogrammas vai mācību grāmatas. Diskusijas par to, ka izglītības eksports varētu kļūt par ļoti ienesīgu valsts budžeta posteni, ir visai pamatotas,» sacīja V. Ņikiforovs.
«Kaut arī lielākā daļa ārzemju studentu brauc uz Latviju no bijušajām PSRS republikām, tie, kuri vēl nav aizmirsuši krievu valodu, bet vēl nav apguvuši angļu valodu, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas programmas apgūst studenti no Rietumeiropas. Tomēr lielākoties tie, kas pārvalda angļu valodu, «lido garām Latvijai uz Rietumeiropu un Ameriku,» atzina V. Ņikiforovs.
Profesors uzsvēra, ka varētu ne tikai apmācīt ārzemju studentus Latvijā, bet arī atvērt Latvijas mācību iestāžu filiāles citās valstīs.
Diemžēl Lietuvā un Igaunijā šādu plānu īstenošanu kavē likumdošana, savukārt atklāt filiāli Berlīnē, kur dzīvo daudz krievu, BSA neizdevās Latvijas prasību dēļ nodrošināt apdrošināšanas depozītu.