Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.
Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.
Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.
Pirms tika ieviesta iekšējā būvuzraudzība VAS ”Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) projektos, izmantojām ārējo būvuzraugu pakalpojumus. Tobrīd nebija detalizētu prasību būvuzraugiem, jo nebija vienotas izpratnes par kvalitatīvas būvuzraudzības standartu, kā arī tās ietekmi uz kopējo projekta īstenošanu. Ārējie nozares pārstāvji lielākoties savu darbu veica, bet nereti tas aprobežojās ar dažādu pārkāpumu konstatēšanu, piemēram, patvaļīga materiālu vai būvdarbu tehnoloģijas maiņa, izmaiņas izmaksās pēc būvdarbu pabeigšanas, materiālu izbūve neatbilstoši ražotāju tehnoloģijām u. tml. Situācija nozarē kopumā uzlabojas – pasūtītāji kļuvuši gan prasīgāki, gan prasmīgāki.
Pirms trim gadiem VNĪ veicām stratēģisku izvēli – ieviesām paši savu iekšējo būvuzraudzību. Tās mērķis ir veicināt profesionālu un kvalitatīvu būvuzraudzību un pasūtītāja interešu pārstāvniecību būvniecības ikdienas procesā visā būvniecības laikā un pasūtītāja projektu komandai iegūt objektīvāku skatījumu par būvniecības gaitu. Iekšējie būvuzraugi strādā ne tikai pēc normatīvo aktu prasībām, bet arī atbilstoši nozares labajai praksei.
Svarīgi ir arī atzīmēt, ka konstatētais nepilnību skaits ne vienmēr liecina par nekvalitatīviem būvdarbiem. Nelielus defektus liela mēroga būvobjektos to gala stadijā prasīgs pasūtītājs un būvuzraugs visbiežāk atradīs un fiksēs, sastādot defektu sarakstu.
Protams, ikviens pasūtītājs vēlētos, lai šādu situāciju būtu pēc iespējas mazāk, taču reālajā dzīvē kvalitātes jautājumus nākas risināt atkal un atkal. Daudz potenciālu kļūdu novēršam jau tagad, savukārt nākotnē procesu pilnveidosim ar Būves informācijas modeļa (BIM) un citu digitālo tehnoloģiju palīdzību, taču cilvēciskais faktors – kāda projektēšanas vai būvdarbu izpildes kļūda – vienmēr būs iespējama.
Esam izstrādājuši VNĪ iekšējās būvuzraudzības tehnisko specifikāciju – kapitālsabiedrības vienotu izpratni par būvuzraudzības metodēm, būvuzrauga pienākumiem un kvalitātes prasībām būvobjektos. Vienotu prasību un standartu ieviešana veicinājusi pasūtītāja profesionālo interešu aizstāvību, projektu gala nodevumu atbilstību kvalitātes prasībām, projektu izpildes progresa ziņojumu atbilstību izstrādātajam standartam. Varam saņemt objektīvu skatījumu uz būvdarbu gaitu un pārliecību par būvdarbu attīstību, jo ikdienā mums ir pieejama detalizēta informācija par konstatētajiem defektiem un papildu finansējuma iemesliem, operatīva informācija par novēršamajām nepilnībām.
Kopš lēmuma veidot iekšējo būvuzraudzību esam iedzīvinājuši VNĪ būvuzraudzības prasību standartu. Šodien secinām, ka augsti kvalificēta būvuzrauga lēmumi pasūtītājam sniedz arī finansiālu ieguvumu. Tā tas, piemēram, bija jaunajā Prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kur ietaupījām aptuveni 112 000 eiro valsts līdzekļu, jo kopējais faktiski veikto darbu apjoms neatbilda būvprojektā sākotnēji paredzētajam.
Veicot detalizētu apjoma kontroli, panācām būtisku projekta īstenošanas līdzekļu ietaupījumu. Profesionāli paveikts būvuzraudzības darbs ilgtermiņā ļauj ietaupīt ēkas uzturēšanas izmaksas.
Šobrīd speram nākamo soli – sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem strādājam pie vienotu būvuzraudzības vadlīniju izstrādes visai nozarei, kas nodrošinās pasūtītāju interešu aizstāvību, kā arī veidos kopīgu pasūtītāju izpratni par kvalitatīvu būvuzraudzības pakalpojumu, līgumu izpildes kontroli un pasūtītāju rīcību pārkāpumu gadījumā.
Nākotnes iespējas sniedz arī FIDIC līgumi. To pamatā ir standartizēta, vienota pieeja, īpaši atrunājot tikai speciālos sadarbības noteikumus, kas tiek pielāgoti konkrētajam būvobjektam. Šāda sadarbības līguma forma atvieglo gan pasūtītāja, gan partneru ikdienu - visām pusēm ir skaidri galvenie sadarbības principi un ir zināms, ko var pieprasīt un sagaidīt no katras līguma slēdzēju puses.
Slēdzot FIDIC līgumu, mums ir iespēja ar iekšējo kompetenci nodrošināt FIDIC inženiera nepieciešamo ekspertīzi, gan sadarboties ar ārējiem ekspertiem un kopā sniegt ievērojamu atbalstu projektu īstenošanā. Īpaši svarīgi tas ir brīžos, kad aktīvo būvniecības projektu skaits ir liels.
Šis un nākamais gads projektu ziņā VNĪ ir īpaši aktīvs, jo turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem, kuru kopējais budžets ir vairāk kā 193 miljoni eiro. Vienotas nozares pieejas gadījumā mums kā pasūtītājiem ir vieglāk izsekot līdzi kvalitatīvam darbu veikšanas procesam. Tas ļauj savlaicīgi konstatēt un novērst defektus, iekļauties noteiktajos termiņos un gudrāk izlietot būvniecībai atvēlēto finansējumu un citus resursus. Ieguvējs ir ikviens – pasūtītājs, būvnieks, nozare un valsts kopumā.
