Nekustamo īpašumu nozarei kopā ar atbildīgajām ministrijām jāizstrādā vienota stratēģija nozares konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei ar mērķi līdz 2020. gadam ievērojami palielināt privāto investīciju apjomu nekustamo īpašumu nozarē.
Pie šāda kopsaucēja nozares un ministriju pārstāvji nonāca Ekonomikas ministrijas (EM) un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) organizētajā atklātajā diskusijā, informē alianses pārstāvji.
Diskusijas dalībnieki konstruktīvas sarunas laikā bija vienisprātis, ka nekustamo īpašumu nozare ir viena no būtiskākajām sfērām Latvijas ekonomikai, tāpēc pie nepieciešamajām izmaiņām ir jāstrādā steidzami. Dalībnieki vērsa uzmanību uz aktuālajiem izaicinājumiem investīciju piesaistē nekustamo īpašumu attīstībai, teritorijas plānošanai un būvniecības procesam, kā arī analizēja nekustamā īpašuma un būvniecības nozares regulējumu.
Kā norādīja NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, pašlaik privāto investīciju apjoms jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā rūk – 2014. gadā tie bija 366 miljoni eiro gadā, 2015.gadā investīciju apjoms sarucis līdz 343 miljoniem eiro gadā, savukārt pērn apstājies pie 361 miljona eiro gadā.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piekrīt nozares pārstāvjiem, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, lai nozares potenciāls būtu izmantots pilnībā. «Nekustamo īpašumu nozare lielā mērā rāda, kas notiek ar tautsaimniecību, atklājot, vai ekonomika valstī aug vai tieši pretēji – stagnē. Nekustamo īpašumu nozarē Latvijā konstanti nav bijusi nekāda izaugsme. Kopējais investīciju apjoms kā Rīgā, tā Latvijā ir ļoti neliels, un rezultātā nozare stagnē. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas, lai nozarei piesaistītu investīcijas. Ekonomikas ministrijas mērķis ir mainīt noteiktus faktorus un radīt situāciju, lai ap 2020.gadu privāto investīciju apjoms nekustamo īpašumu nozarē varētu sasniegt 600 miljonus eiro gadā,» diskusijā viedokli pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ministrs arī norāda, ka vienīgais veids, kā veicināt nozares konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi kopumā, ir valdībai kopā ar nozares pārstāvjiem veidot vienotu stratēģiju, nošķirot virzienus, kuros izmaiņas var ieviest valdība no savas puses un nozare no savas. Ministrs apstiprināja, ka EM ir apņēmības pilna strādāt, lai panāktu vienošanos arī NNĪAA par nozares investīciju kavējošo faktoru novēršanu, panākot investīciju apjoma palielinājumu līdz 2020.gadam.
Kā norādīja M.Vanags, ir vairāki nozares attīstību kavējoši šķēršļi, kas kopīgiem spēkiem ir jānovērš. Piemēram, Latvija Doing Business indeksā 2017.gadā būvatļauju saņemšanas vērtējumā kritusies par trīs vietām, un tas ir tikai viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem. Būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunija šajā vērtējumā ieņem 9. vietu, Lietuva – 16.vietu, kamēr Latvija tikai 23.vietu. Īpašumu reģistrācijā Latvija atpaliek vēl vairāk – Igaunija šajā vērtējumā ir 6.vietā, Lietuva – 2.vietā, savukārt Latvija - tikai 23.vietā. M.Vanags norāda, ka tās ir lietas, par kuru uzlabošanu jādomā jau tagad.
«Nesakārtotība projektu saskaņošanas jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nespēju konkurēt jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīciju gadā. Neadekvāts slogs investīciju veikšanai nekustamajā īpašumā arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt jaunu projektu izveidē Rīgā. Tāpat arī birokrātiskais slogs ir viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem. Latvijā būtu nepieciešams likvidēt šos kavējošos faktorus, lai nozarei piesaistītu investīcijas,» tā M.Vanags.
Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā – pērn Igaunijā uzbūvēts divreiz vairāk, savukārt Lietuvā – sešas reizes vairāk dzīvokļu un privātmāju nekā Latvijā. Šo iemeslu dēļ svarīgi jau tuvākajā laikā pievērst uzmanību būvniecības un nekustamā īpašuma nozares regulējumam, pretējā gadījumā vairākus miljonus vērtas investīcijas ik gadu zaudējam savām kaimiņvalstīm.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis diskusijā atzina, ka kopā ar nozari jau sākuši strādāt pie rīcības plāna, kā likvidēt visus nozari kavējošos faktorus. Viens no tuvākajiem plāniem ir samazināt projekta saskaņošanas laiku līdz 78 dienām. Tāpat plānots, ka būvniecības procesa dokumentu un formalitāšu kārtošana kļūs lietotājam draudzīgāka. Tuvākajā laikā plānots arī piedāvāt citus risinājumus nozares konkurētspējas veicināšanai.
