Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) noslēgtā sadarbības līguma ietvaros VAS Privatizācijas aģentūra (PA) 2014.gadā ir veiksmīgi pārdevusi četru uzņēmumu - NIDL, Dobeles dzirnavnieks, Mēbeļu nams un Neirožu klīnika - valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ir ļāvis papildināt ar vairāk kā pusmiljonu eiro, informē PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Sadarbības līguma ietvaros kopumā paredzēts pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas. Valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi šobrīd ir apstiprināti 16 uzņēmumiem (2 no tiem atkārtoti).

G. Kārkliņš norāda, ka šonedēļ, 29.janvārī, biržas Nasdaq Riga izsolē tiks pārdotas akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra 575 000 akcijas jeb 2,41% no pamatkapitāla. Vienas akcijas minimālā pārdošanas cena ir noteikta 3,14 euro.

PA atgādina, ka 2013.gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus.

Labklājības ministrija (LM) rosina nodot Privatizācijas aģentūrai pārvaldīšanai atlikušās valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas, kuru turētāja pašlaik ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), informē LM.

Plānots, ka VSAA rīcībā esošās akcijas līdz 2015.gada 31.decembrim nodos Privatizācijas aģentūrai, tādejādi nodrošinot efektīvāku valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanu, atsavināšanu, un lietderīgāk izmantotu VSAA administratīvos resursus. Lielākā daļa no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotām valsts kapitāla daļām jau ir Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā.

Attiecībā uz kapitāldaļu atsavināšanu paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību. Proti, kapitālsabiedrību kapitāla daļu sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību un pārdošanas nosacījumus, tāpat kā līdz šim, apstiprinās Ministru kabinets. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 10,39 miljonus eiro, kas ir par 0,43 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē PA pārstāvji.

Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns skaidro, ka, neskatoties uz to, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, PA spējusi piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus.

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 4,13 miljoni eiro. No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,37 miljoni eiro, 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,27 miljoni eiro, 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,2 miljoni eiro, 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,23 miljoni eiro. No šīs summas 103,87 tūkstoši eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pērn ir pārdevusi valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos, gūstot ieņēmumus 14,26 milj. eiro apmērā, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

PA saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu 2015. gadā pārņēma turējumā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas. PA nodrošina no VSAA pārņemto un citu tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldību un pakāpeniski veic to pārdošanu.

Pagājušā gadā PA pārdeva valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos - AS Latvijas kuģniecība (10% no pamatkapitāla), AS Komunālprojekts (14,75% no pamatkapitāla), SIA Garantiju aģentūra (0,34% no pamatkapitāla), AS Auto-Remonts (5,05% no pamatkapitāla) un AS Lielplatone (5% no pamatkapitāla). Kopējie ieņēmumi no minēto valsts kapitāla daļu pārdošanas ir 14 257 929 eiro.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir apstiprinājusi akciju sabiedrību Latvijas maiznieks, DHB un Dobeles dzirnavnieks valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus.

Kapitāla daļu pārdošana tiek veikta ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) noslēgtā sadarbības līguma ietvaros. Saskaņā ar Komerclikumu un statūtiem šo uzņēmumu akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības uz akcijām.

Ja esošie akcionāri neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, akciju paketes tiks pārdotas izsolē.

Apstiprinātie pārdošanas noteikumi paredz, ka tiek pārdotas AS Latvijas maiznieks 1000 akcijas jeb 3,97% no pamatkapitāla, nosakot akciju paketes pārdošanas cenu 199 000 euro. AS DHB tiek pārdoti 37,85 tūkstoši akciju jeb 5% no pamatkapitāla. Akciju paketes pārdošanas cena 32,17 tūkstoši eiro. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks tiek pārdotas 5324 akcijas jeb 5% no pamatkapitāla. Akciju paketes pārdošanas cena 426,8 tūkstoši eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valsts speciālajam pensiju budžetam pārskaitījusi 888 946 eiro, kas saņemti no valsts kapitāla daļu pārdošanas sešos uzņēmumos. Valsts kapitāla daļu pārdošanu PA veic ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) iepriekš noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.

Šogad pirmajā ceturksnī ir pārdotas SIA Antikvariāts Planēta, AS Talsu autotransports, SIA Latvijas ķīmija, AS Hanzas maiznīcas un AS Putnu fabrika Ķekava valsts kapitāla daļas, kā arī 2015. gada 29. janvārī izsolē biržā tika pārdotas 149,4 tūkst. AS Valmieras stikla šķiedra akciju.

2014. gadā ar VSAA noslēgtā līguma ietvaros PA veiksmīgi pārdeva četru uzņēmumu valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ļāva papildināt ar vairāk nekā pusmiljonu euro. 2015. gadā PA turpinās ar VSAA noslēgtajā līgumā ietverto uzņēmumu valsts kapitāla daļu pārdošanu.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) noslēgusi līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par tās turējumā esošo valsts speciālajam pensiju budžetam nodoto AS Latvijas kuģniecība (LK) kapitāla daļu pārdošanas procesa organizēšanu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Par LK valsts kapitāla daļas pārdošanu un tās nosacījumiem ir kompetents lemt vienīgi Ministru kabinets (MK), tādēļ PA veiks visas nepieciešamās darbības LK valsts kapitāla daļas pārdošanai tikai tādā gadījumā, ja Labklājības ministrija būs gatava virzīt pieņemšanai MK rīkojuma projektu par šīs valsts kapitāla daļas pārdošanu, vēstulē LK norāda PA.

Šādā gadījumā LK valsts kapitāla daļu pārdošanas procesu īstenos PA, kura veiks valsts kapitāla daļu novērtēšanu un kapitāla daļu tirgus vērtības noteikšanu, pārdošanas noteikumu, izsoles noteikumu izstrādāšanu un to apstiprināšanas un pārdošanas procesa organizēšanu, pārrunas ar potenciālajiem pircējiem un citas darbības.

Kopš pagājušā gada septembra, kad Latvijā tika ieviesta Mūža pensijas apdrošināšana – valsts noteikta alternatīva pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla saņemšanai – šo iespēju ir izmantojuši 26% no iedzīvotājiem, kuru pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls bija pietiekams Mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai.

Saskaņā ar VSAA datiem astoņu mēnešu laikā 214 pensionāri ir uzkrājuši pietiekamu pensiju 2. līmeņa kapitālu, lai varētu izmantot Mūža pensijas apdrošināšanu. No tiem 56 personas jeb 26% noslēgušas Mūža pensijas apdrošināšanas līgumus un attiecīgi 51 līgums (91% no kopējā skaita) ir noslēgts ar SEB dzīvības apdrošināšanu, pārējās ar otru kompāniju, kas piedāvā, ir Ergo. Kopējais valsts fondēto pensiju kapitāls, ko VSAA pārskaitījusi SEB dzīvības apdrošināšanas klientiem, ir vairāk nekā 428 tūkstoši eiro, kas veido vidēji 8409 eiro uz vienu Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeigusi AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par 147,9 tūkstošiem latu ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

PA turējumā esošās akcijas un valsts pensiju budžetam nodotās akcijas tika atsavinātas vienlaicīgi, saskaņā ar šā gada jūnijā apstiprinātajiem privatizācijas un pārdošanas noteikumiem. Valsts pensiju speciālā budžeta akciju pārdošanu PA īstenoja saskaņā līgumu, kas 28.martā tika noslēgts starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un PA. Valsts kapitāla daļa AS Nagļi veidoja 14,69% no sabiedrības 513 822 latu lielā pamatkapitāla, no tām - 7,08% jeb 36 382 akcijas bija valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas.

Apstiprināti akciju sabiedrības DHB valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi, kas saskaņā ar sabiedrības statūtiem paredzēja akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamajām akcijām.

Tā kā noteiktajā termiņā akcionāri nepieteicās izmantot savas tiesības, ir izsludināta DHB 37,85 tūkstošu akciju jeb 5% no pamatkapitāla izsole, informē Privatizācijas aģentūra.

DHB pamatkapitāls ir 756,9 tūkstoši eiro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 0,85 eiro, bet akciju paketes pārdošanas cena 32 tūkstoši eiro. Maksāšanas līdzeklis 100% eiro. Akciju paketes pārdošanas noteikumi paredz tūlītēju samaksu.

Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) birojā līdz 2015.gada 27.janvārim.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

Piektdien paredzētā AS Komunālprojekts valstij piederošo akciju izsole nenotika, jo par noteikto pārdošanas cenu neviens pretendents nepieteicās akcijas iegādāties, informē Privatizācijas aģentūra.

Arī uz AS Rīgas dzirnavnieks valstij piederošo akciju izsoli noteiktajā termiņā interesenti nav pieteikušies. Tuvākajā laikā VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valde lems par jaunu izsoļu izsludināšanu un vērtēs iespēju noteikt zemāku akciju pārdošanas cenu.

AS Komunālprojekts kopējais akciju skaits ir 8570, vienas akcijas nominālvērtība ir 14,23 eiro, kopējā akciju nominālvērtība ir 121,94 tūkstoši eiro. Valstij piederošo akciju skaits ir 1264 akcijas jeb 14,75% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem tika noteikta vienas akcijas pārdošanas cena 54 eiro, akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena 68,2 tūkstoši eiro. Izsoles dalības maksa ir 142 eiro, akciju paketes nomaksas termiņš ir viens gads.

Iepriekš paredzētās AS Komunālprojekts un Rīgas dzirnavnieks izsoles nenotika, jo par noteikto pārdošanas cenu neviens pretendents nepieteicās akcijas iegādāties, informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA).

Tādēļ PA ir mainījusi izsoles noteikumus un ir samazināta akciju paketes pārdošanas cena.

AS Komunālprojekts pamatkapitāls ir 121,9 tūkstoši eiro, akciju skaits – 8570, vienas akcijas nominālvērtība – 14 eiro. Valstij sabiedrībā pieder 1264 akcijas jeb 14,75% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem valstij piederošās akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena ir noteikta 77,3 tūkstoši eiro (vienas akcijas pārdošanas cena ir 43 eiro). Akciju paketes nomaksas termiņš ir divi gadi.

AS Rīgas dzirnavnieks pamatkapitāls ir 10,8 miljoni eiro, akciju skaits – 152 tūkstoši, vienas akcijas nominālvērtība – 71 eiro. Valstij sabiedrībā pieder 5600 akciju jeb 3,68% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena ir noteikta 179, tūkstoši eiro (vienas akcijas pārdošanas cena ir 32 eiro). Akciju paketes nomaksas termiņš ir viens gads.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir apstiprinājusi AS Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums pašvaldības un valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumus, informē PA.

Pašvaldības un valsts akcijas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienotā akciju paketē, kopumā 152,76 tūkstošus akciju jeb 40,4% no pamatkapitāla.

Pārdodamo pašvaldības akciju skaits ir 140 712 akciju jeb 37,2% no pamatkapitāla, bet pārdodamo valsts akciju skaits – 12 054 akciju jeb 3,2% no pamatkapitāla. Vienas akcijas pārdošanas cena ir noteikta 5,65 eiro. Akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena - 863 tūkstoši eiro. Dalībai izsolē pretendentiem ir jāiemaksā izsoles drošības nauda 172,625 tūkstoši eiro un izsoles dalības maksa 142 euro. Akciju paketes nomaksas termiņš ir noteikts 1 gads.

Apstiprināti AS Ceļu pārvalde valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi, informē Privatizācijas aģentūra.

Izsolē tiks pārdotas Ceļu pārvalde 104 B kategorijas akcijas jeb 0,93% no pamatkapitāla.

Ceļu pārvalde pamatkapitāls ir 2,374 miljoni eiro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 530 eiro, bet akciju paketes pārdošanas cena 55 tūkstoši eiro. Maksāšanas līdzeklis 100% eiro. Nomaksas termiņš noteikts 1 gads. B kategorijas akcijas dod tās īpašniekam tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, bet nedod balsstiesības akcionāru sapulcē.

Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015.gada 30.janvārī.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

AS Nagļi izsludinājusi iepirkumu par zivju inkubācijas un audzēšanas ceha tehnoloģisko līniju iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena noteikta 500 tūkstoši eiro. Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 25.februārim.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeidza AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par aptuveni 210 tūkstošiem eiro ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

Noslēdzies AS Nagļi izsludinātais iepirkums par zivju inkubācijas un audzēšanas ceha tehnoloģisko līniju iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Koi Vide, kas iekārtas piegādās par 463,4 tūkstošiem eiro.

Paredzamā līgumcena noteikta tika 500 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeidza AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par aptuveni 210 tūkstošiem eiro ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.