Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Pērns valsts iestādes un struktūras iegādājušās vai sākušas nomāt vismaz 659 jaunas automašīnas, atsaucoties uz Baltic Screen pētījumu, ziņo Apollo.lv.

Visdārgākās automašīnas pērn atļāvusies Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, Valsts prezidenta Valda Zatlera vajadzībām iegādājoties 2008. gada izlaiduma Mercedes Benz S500, kas pat bāzes komplektācijā maksā vismaz 70 tūkstošus latu, un Latvijas Banka, kuras prezidenta Ilmāra Rimšēviča vizināšanai bijis nepieciešams ekskluzīvais Audi A8L, kura cena sākas no nepilniem 77 tūkstošiem eiro un var sasniegt arī 130 tūkstošus eiro.

Iegādāta arī virkne dārgu apvidus automašīnu. Latvijas Gaisa satiksme nopirkusi divus Nissan Pathfinder džipus (cena – 22 800 latu gabalā), kuri tiekot izmantoti tehnoloģiskajā procesā, skaidrojusi Latvijas Gaisa satiksme. Valsts īpašumā esošās Hipotēku un zemes bankas vadībai ar Inesi Feiferi priekšgalā nepieciešams bijis 29 900 latus vērts Volvo XC-70, bet tāds pats auto bijis vajadzīgs arī Katastrofu medicīnas centram – tieši ar šādu automašīnu esot vislabāk veikt neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Ministru kabineta apstiprinātā summa - 1200 lati mēnesī - par pagaidu dzīves vietas nodrošināšanu eksprezidentam ir nesamērojami liela.

Lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūgs viņam nodrošināt «nelielu pagaidu dzīvokli», aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Ņemot vērā, ka Zatlers kā bijušais Valsts prezidents turpinās pildīt virkni sabiedrisko pienākumu - parasti bijušās valsts pirmās amatpersonas tiek aicinātas gan lasīt lekcijas, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, studentiem, skolēniem, gan arī atbalstīt dažādus sabiedriskus projektus un kustības jeb patronāžas -, šīs telpas tiks arī izmantotas darba vajadzībām, norāda preses dienestā.

Preses dienests atgādina, ka, lai taupītu valsts budžeta naudu, jau 2007.gadā Jūrmalas rezidences remontdarbu laikā Zatlers atteicās no piedāvātās pagaidu īres vietas un dzīvoja rezidencē tās remonta laikā, tādējādi ietaupot valsts naudu, kas tiktu tērēta papildu telpu īrei.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar SIA Rīgas Nami ir konceptuāli izvērtējusi iespēju Rīgas pils remonta laikā kā Valsts prezidenta pagaidu rezidenci Rīgā nomāt Rīgas Nami pārvaldījumā esošo Melngalvju namu.

Patlaban vēl nav veikti detalizēti aprēķini un noskaidrota nepieciešamā platība, bet ir izvērtēta teorētiska iespēja Melngalvju namā strādāt Valsts prezidenta kancelejai.

Atšķirībā no ASV bijušās vēstniecības telpām, kas no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) pārvaldījumā esošajiem objektiem tika piedāvāts Valsts prezidenta pagaidu rezidencei un bez ievērojama remonta nav lietojama, Melngalvju namā nav nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi un laiks, lai veiktu priekšdarbus telpu pielāgošanai. Otrkārt, nomājot telpas Melngalvju namā, Valsts prezidenta kancelejai papildus nebūtu jāmaksā par reprezentācijas telpu nomu valsts vizīšu svinīgajiem pasākumiem, kas ievērojami ekonomētu budžeta līdzekļus. Šajā gadā vien tiek plānotas vairākas ienākošās valsts vizītes, un tā kā Rīgas pils ierobežotais telpu daudzums liedz iespēju valsts vizītēs pilī organizēt visus svinīgos pasākumus, Valsts prezidenta kancelejai jau vairākus gadus nākas īrēt papildus telpas gan valsts vizītēm, gan citiem plašāk apmeklētiem Valsts prezidenta pasākumiem.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Valsts kanceleja izstrādās interneta vietni un mobilo aplikāciju, kurā jebkurš iedzīvotājs varēs vienkopus elektroniski iesniegt idejas un priekšlikumus birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē. Interneta vietnes un mobilās aplikācijas izstrādāšana izmaksāšot astoņus tūkstošus latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informēja Valsts kanceleja.

Interneta vietne nodrošinās iespēju vienkāršā un lietotājam ērtā veidā iesniegt problēmas aprakstu un priekšlikumu tās novēršanai, informē kanceleja. Saņemtos ziņojumus Valsts kanceleja izvērtēs un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām rīkosies, lai mazinātu birokrātisko slogu. Paredzēts, ka saņemtos ziņojumus un idejas, to izpildes gaitu, kā arī dažādus skaidrojumus un atbildes uz aktuāliem iedzīvotāju jautājumiem publicēs izstrādātajā vietnē.

Savukārt ar mobilās aplikācijas starpniecību viedtālruņu lietotājiem būs iespēja ziņot par savu pieredzi, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un tās darbiniekiem, atklājot problēmas vai uzslavējot kvalitatīvus pakalpojumus, informē kanceleja.

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Vairāku ministriju jau decembrī krietni apcirptajā šāgada budžetā plānotie izdevumi ir ar trekniem plusiem salīdzinājumā ar 2006.gadu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Valsts kancelejas (VK) veiktajā pētījumā minēto dažādu izdevumu salīdzinājums ar tēriņiem 2006.gadā rāda, ka iespējas liesēt valsts pārvaldei vēl ir plašas.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) nācis ar uzstādījumu, ka valsts pārvaldes tēriņiem jāatgriežas 2006.gada izdevumu līmenī. Tiesa, vienu VK pētījums apstiprina - ar ļoti retiem izņēmumiem pamatā visos galvenajos izmaksu posteņos šogad atvēlētie izdevumi ir mazāki nekā pirms gada. Taču daudziem līdz premjera izvirzītajiem mērķim vēl ir tālu.

Pētījuma noskaņojums ir nepārprotams - pēdējos trīs gados nauda tērēta uz nebēdu un lielākoties visā valsts pārvaldē taupība bijusi sveša. Valsts pārvaldi tas pieradinājis, ka gadu no gada dažādiem izdevumiem no budžeta var prasīt vairāk naudas. Iespējams, tieši šis pieradums ir iemesls tam, kāpēc tagad, kad budžeta krīzes dēļ jostas jāsavelk, valsts pārvaldes liesēšana ir tik lēna un pavadīta ar amatpersonu žēlabām, ka izdevumu cirpšana vairs nav iespējama.

Bijušā prezidenta Valda Zatlera rezidencē Jūrmalā esošās noslepenotās mēbeles iegādātas kā kaujas vadības punkta inventārs, liecina Valsts kontroles (VK) publiskotais revīzijas starpziņojums.

Tanī norādīts, ka saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) sniegto skaidrojumu Valsts prezidenta telpās atrodas Nacionālo bruņoto spēku vadības punkts. MIDD ir noteikts par drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanas iestādi Valsts prezidenta pilī un Jūrmalas rezidencē.

MIDD uzskata, ka kanceleja 2008. un 2009.gadā, iegādājoties mēbeles Valsts prezidenta vadības punkta vajadzībām, pamatoti tās uzskatīja par vadības punkta aprīkojumu. Iegādājoties šo aprīkojumu, tika ievēroti nepieciešamie pretizlūkošanas drošības pasākumi, to iegādi uzticot MIDD ieteiktam un pārbaudītam uzņēmumam, kuram piešķirts industriālais drošības sertifikāts, teikts revīzijas starpziņojumā.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (Kanceleja) 2009. gadā, tāpat kā iepriekšējā, ir atlīdzinājusi komandējumu izdevumus personām, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju, piemēram, Valsts prezidenta dzīvesbiedrei un Kancelejas komisiju locekļiem.

Revīzijā esošā informācija liecina, ka Lilitai Zatlerei prezidenta kanceleja nodrošinājusi aviobiļetes gan uz trim oficiālajām Valsts prezidenta ārvalstu vizītēm, gan desmit darba vizītēm. Kopumā aviobiļetes arī prezidenta dzīvesbiedrei iegādātas 65% no V. Zatlera komandējumiem. Tam iztērēti Ls 15 555 jeb 18% apmērā no kopējiem Kancelejas veiktajiem maksājumiem par aviobiļešu iegādi, raksta portāls diena.lv.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka nav runa par prezidenta dzīvesbiedres tiesībām doties līdzi savam vīram ārvalstu vizītēs, bet gan likums šobrīd to neparedz, uz ko vairākkārt revīzijās norādījusi VK.Komandējumu izdevumu atlīdzināšana tika organizēta un veikta atbilstoši iekšējam normatīvajam aktam, taču ārējie normatīvie akti 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā nereglamentēja komandējumu izdevumu atlīdzināšanas principus Valsts prezidentam un viņa laulātajam, kā arī Kancelejas oficiālās delegācijas pārstāvjiem un Kancelejas komisiju locekļiem, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju.

Valsts prezidenta kKancelejā nav izveidoti pietiekami iekšējās kontroles pasākumi iepirkumu organizācijā un veikšanā un pastāv risks, ka nav izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums un valsts līdzekļi nav izmantoti efektīvi, teikts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Db jau ziņoja, ka bijuši vairāki skaļi gadījumi, kas skar iepirkumus. Piemēram, vairāki valsts pasūtījumi prezidenta Jūrmalas rezidences labiekārtošanas darbos tikuši prezidenta meitai. Tas notika tādēļ, ka iepirkumiem līdz Ls 10 tūstošiem latu konkurss nav jāveic un arī nolikums nav jāizstrādā. Interneta vietnē tikai tika publicēts sludinājums un prezidenta meita bijusi vienīgā pretendente. Tapat tika ziņots, ka, iekārtojot prezidenta rezidenci, iegādāto mēbeļu, virtuves aprīkojuma un interjera priekšmetu saraksts liecinājis, ka taupības režīms šajā gadījumā netika ievērots.

VK, skaidrojot revīzijas rezultātus arī norādīja, ka slēdzot uzņēmuma līgumu par regulāru pakalpojumu sniegšanu par ikmēneša atalgojumu, kas nav saistīts ar padarītā darba apjomu, Kanceleja nav ievērojusi Civillikuma normas. Tā kā Kancelejā saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem par konsultantēm protokola jautājumos strādā personas, kas vienlaicīgi strādā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, un darba stundu skaits dienā kopā ir 12 stundas, pastāv risks, ka iepriekš minētās personas strādā virsstundu darbu, kas pārsniedz normatīvajā aktā pieļaujamo normu četru mēnešu periodā. Tāpēc Kancelejai būs jāizvērtē šo personu darba slodzes.

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc pilnvaru beigām ikmēneša pensijā, kas viņam pienāksies saskaņā ar likumu, saņems 3613 eiro, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saskaņā ar likumu Vējonis saņems pensiju 85% no Valsts prezidentam noteiktā atalgojuma. Līdz ar to pensijas apmērs būs 4692 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb Vējonim tiks izmaksāti 3613 eiro mēnesī.

Likumā noteikts, ka personām, kuras ieņem Valsts prezidenta amatu pēc 2011.gada 7.jūlija, Valsts prezidenta kanceleja nodrošina sociālās un citas garantijas - ikmēneša pensiju, sekretāru un dienesta automašīnu. Vējonim netiks nodrošināts valsts dzīvoklis, norāda prezidenta kancelejā.

Vējoņa sekretāres pienākumus pēc viņa pilnvaru beigām pašlaik pildīs Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Lēmums par to, vai un kā Vējonim pēc prezidentūras tiks nodrošināts autotransports, tiks pieņemts tuvākajā laikā un par to tiks informēta sabiedrība, norāda prezidenta kancelejā.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Pagājušajā nedēļā Valsts kanceleja nāca klajā ar priekšlikumiem valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai. Daudzo risinājumu skaitā tika piedāvāta iespēja piemērot piespiedu bezalgas atvaļinājumu vai ieviest saīsinātu darba nedēļu. Manā skatījumā šāds risinājums ir bezjēdzīgs, un tā skaidrojums demonstrē, ka arī pati Valsts kanceleja labi apzinās šādas pieejas trūkumus.

Pirmkārt, Valsts kanceleja atzīst, ka tas būtu īstermiņa risinājums, kas nedotu jēgpilnu labumu ilgtermiņā, jo jebkurā gadījumā algas būs jāsamazina: „... ir jāsaprot, ka pēc būtības šāds piespiedu bezalgas atvaļinājums nenozīmē neko citu kā kopējās gada atlīdzības samazinājumu," skaidro Valsts kanceleja.

Otrkārt, darbiniekiem nav tādu uzkrājumu, lai varētu sevi uzturēt mēnesi ilgā bezalgas atvaļinājumā. Par to brīdina arī pati Valsts kanceleja.

Treškārt, ierosinātie risinājumi prasītu izmaiņas tiesību aktos, kas parasti nav ātrs un efektīvs process. Tas prasīs pietiekami ilgu laiku, un tādējādi bezalgas atvaļinājumi un īsāka darba nedēļa vairs nebūs kvalificējami kā ātri risinājumi.

Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomā pēc to satura ir vairāk orientētas uz finansējuma apguvi nekā uz publiskās pārvaldes darba efektivitātes un pakalpojumu pieejamības iedzīvotājiem uzlabošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kanceleja atbildīgās iestādes funkcijas pilda astoņās aktivitātēs/apakšaktivitātēs ar kopējo plānoto finansējumu 12 milj. latu apmērā. Kā finansējuma saņēmējs Valsts kanceleja, tajā skaitā tās atbildībā esošo aktivitāšu ietvaros, īsteno piecus projektus ar kopējo plānoto finansējumu 6,3 milj. latu apmērā.

Revīzijā VK secinājusi, ka apstiprināto aktivitāšu satura izvēle un īstenošanas secība nesniedz pietiekamu pārliecību, ka ES atbalstam ir noteiktas tās jomas, kurās vajadzība pēc ieguldījumiem saistībā ar administratīvo funkciju izpildi ir vislielākā. Tā, piemēram, par ES fondu līdzekļiem valsts pārvaldes vajadzībām tiek izstrādāta cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēma, lai gan valsts pārvaldē nav noteikta vienota cilvēkresursu vadības politika. Tiek ieviestas kvalitātes vadības sistēmas publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, tai pašā laikā citu projektu ietvaros un funkciju auditos tiek pārskatīti publiskās pārvaldes pakalpojumi un funkcijas ar mērķi atteikties no netipiskām vai līdzīgās funkcijas centralizēt. Savukārt ES fondu tehniskās palīdzības projektā apmācības, kuru mērķis ir celt ES fondu vadībā iesaistīto institūciju personāla kvalifikāciju, vairāk balstās uz apmācāmo interesēm un vēlmēm, nevis uz mērķtiecīgu un koordinētu mācību plānošanu.

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.