Pašvaldības nākamgad varētu iegūt papildu septiņus vidēja termiņa attīstības plānu izstrādei nepieciešamus rādītājus, lēmusi Ministru kabineta komiteja. Taču jautājums jāskata nākamā gada budžeta kontekstā.
Ja, veicot konsolidāciju, tomēr izdotos atrast nepieciešamos līdzekļus, nākamgad varētu apkopot datus par sekojošiem rādītājiem: reģionu pievienotā vērtība un reģionālais iekšzemes kopprodukts republikas nozīmes pilsētās; iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas rādītāji pa novadiem un novadu teritoriālajām vienībām; pastāvīgo iedzīvotāju skaits pa novadu pagastiem; dzimušo un mirušo skaits pa novadu teritoriālajām vienībām; rūpniecības, būvniecības, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu skaits, apgrozījums, produkcijas vērtība u.tml. republikas nozīmes pilsētās; vidējais darbinieku skaits sabiedriskajā un privātajā sektorā pa visām administratīvajām vienībām; kā arī nefinanšu investīcijas republikas nozīmes pilsētās.
Tikmēr respondentu noslodze palielinātos par 114 tūkstošiem cilvēkstundu vai 394,8 tūkstošiem latu, aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde.
2011. gadā, salīdzinoši ar 2008. gadu, Centrālas statistikas pārvaldes (CSP) kā lielākā valsts statistikas ražotāja dotācijas apmērs ir samazinājies par 35,5%, un atļauto amata vietu skaits ir samazinājies par 13%, norādīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par pašvaldību interesējošiem rādītājiem, to iegūšanas iespējām un nepieciešamo finansējumu».
Šī finansējuma un cilvēkresursu samazināšana ir ietekmējusi apkopotās statistiskās informācijas apjomus un datu detalizāciju. Bet tas savukārt būtiski ietekmē republikas pilsētu un pārējo pašvaldību iespējas veikt kvalitatīvu esošās sociālekonomiskās situācijas novērtēšanu un apzināšanu un, līdz ar to, arī izstrādāt kvalitatīvus dokumentus esošajiem un nākamajiem pašvaldību plānošanas periodiem.
Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka valsts iestādes Latvijā, arī CSP, ir tendētas izpildīt arvien pieaugošās ES prasības. Līdz ar to vietējā lietotāja vajadzībām tiek pievērsta arvien mazāka uzmanība.