Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē
Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.
Nelāga attieksme
«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.
«Ikdienas prāmju satiksme mums bija perfekts risinājums,» nožēlu par Tallink lēmumu pauž transporta uzņēmuma SIA Vervo Loģistikas departamenta vadītāja Vita Kurpniece. Pēc viņas teiktā, pēkšņo situācijas maiņu pārvadātājiem ļoti izjutīs, jo īpaši tūrisma sezonas laikā, kad grūtāk tikt pie vietas uz prāmja tūristu auto un autobusu dēļ. Arī viņai Tallink rīcība nav izprotama, jo prāmju līnija būtu varējusi pacelt cenas un kravas auto to izmantotu tik un tā. Autopārvadātāji gan norāda, ka uz fraktiem nekādu iespaidu izmaiņas neatstāšot.
Tallink piedāvājums bija dārgs un labs produkts ar precīzu un izdevīgu atiešanas laiku katru dienu, norāda kāds pārvadājumu biznesā iesaistītais. Šobrīd situācija būtiski mainīsies – pārvadājumus būs grūtāk saplānot, jo katru nedēļu brauciena dienas atšķirsies. Netiek gan izslēgts, ka nākotnē maršrutā Rīga–Stokholma atkal varētu kursēt divi prāmji, norāda Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.
Turpinājums sekos
Par rokādē iesaistīto prāmi Silja Europe, kas kursē maršrutā Tallina–Helsinki, Tallink noslēdzis līgumu ar Bridgemans Services Ltd. par kuģa čarteru uz Austrāliju, kā vienu no iemesliem minot kuģu degvielas jaunos noteikumus (būs jāizmanto degviela ar 10 reižu zemāku sēra saturu), sākot no 2015. gada, kas sadārdzināšot jau tā augstās prāmja izmaksas. DB jau vēstījis par to, ka kuģu degvielas cenas no nākamā gada varētu pieaugt uz pusi. Kā viens no pirmajiem sēra direktīvas upuriem medijos tiek minēta 1875. gadā atvērtā pasažieru prāmju līnija Harvika (Lielbritānija) – Esbjerga (Dānija), ko DFDS aizvērs septembra beigās. Rīga ir ignorējusi kuģniecību paustās bažas degvielas sadārdzinājuma jomā un šobrīd izbauda savas attieksmes augļus, spriež kāds nozares spēlētājs. Viņaprāt, ja reiz galvaspilsētai šī līnija būtu svarīga, ar Tallink apietos kā ar jēlu olu. Viņš arī norāda, ka ar to viss vēl nav beidzies, jo jāgaida konteinerlīniju paziņojumi, ko tās domā darīt ar saviem fīderkuģiem Rīgas virzienā.
Gaidāmais jūras pārvadājumu sadārdzinājums gan nav vienīgais iemesls, kas varētu būt Tallink prāmju pārbīžu pamatā. Ir jārunā par pasažieru termināļa infrastruktūras kvalitāti, kā arī augstajām termināļa un ostu maksām, saka B. Muceniece. Tallink ir piešķirtas visas iespējamās atlaides, DB norāda Rīgas brīvostas pārvaldē (RBP). Savukārt Rīgas brīvostas valdes loceklis Ģirts Greiškalns min vairākus faktorus, kas padara uzņēmējdarbības vidi Rīgā neskaidru un neprognozējamu. Pirmkārt, pasažieru kuģa definīcija Rīgas ostas maksu noteikumos ir neskaidra, atšķiras no starptautiskās prakses un lielā mērā ir atkarīga no RBP interpretācijas. Otrkārt, Rīgā loču maksa iekļauta kravas maksā, tādējādi liedzot piešķirt atlaidi par šo maksu, jo Tallink kapteiņi šos ostas pakalpojumus neizmanto. Lai tomēr prāmju līnijai atlaidi piešķirtu, Rīgā meklēts radošs risinājums. Sākotnēji iedota atlaide no visām maksām, pret ko iebildis Rīgas pasažieru terminālis (RPT), kas gūst ienākumus no piestātnes maksas. Vēlāk RBP kā risinājumu piešķīrusi individuālo atlaidi no kanāla maksas. Taču tas neesot godīgi pret citiem komersantiem, kuri pie šādas atlaides var arī netikt, jo tās piešķiršana esot RBP subjektīvs lēmums, kas nav arī skaidri atrunāts ostu maksās. Kopā ar citiem faktoriem tas viss rada iespaidu par Rīgas brīvostu kā par salīdzinoši dārgu ostu ar sarežģītu un nepievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, saka Ģ. Greiškalns.
Tallink paziņojums bija negaidīts, norāda RPT tehniskais direktors Jānis Dzērvītis. Proti, prāmju līnija pirms tam nekādas prasības neesot izvirzījusi. Vaicāts, kādu iespaidu Tallink lēmums atstās uz termināļa darbību, viņš atzīst, ka «tas ir ievērojams ienākumu samazinājums», bet citu variantu (jaunu kuģu piesaistīšana) šobrīd neesot. RPT gan pati nemitīgi «uzskrūvējot» igauņu kompānijai cenas, saka jomā darbojošies.
2014. gada pirmajā pusgadā pasažieru skaits Tallink līnijā Rīga–Stokholma palielinājies par 4,9%, sasniedzot 374 tūkst., liecina RBP dati. Jau vēstīts, ka Tallink Grupp tīrie zaudējumi šā gada pirmajā ceturksnī palielinājušies līdz 23,4 milj. eiro (17,5 milj. pērn), kas skaidrojams ar kuģu apkopi un modernizāciju, kā arī Lieldienu iekrišanu otrajā ceturksnī. Grupas apgrozījums šajā laika posmā samazinājies par 1,2%, veidojot 188,2 milj. eiro.
