Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs ir sagatavojis vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, kurā informē par vairākām ar satiksmi Vecrīgā saistītām problēmām, kuras risināmas valdības līmenī, jo atrodas ārpus pašvaldības kompetences robežām.

Pagājušā gada beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) informēja Rīgas domi, ka nesaskata pamatojumu īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai Vecrīgai. Tāpēc Rīgas pašvaldībai no 1.janvāra bija jāatceļ Vecrīgas caurlaižu kontroles sistēma. Patlaban satiksme Vecrīgā tiek organizēta, izvietojot ceļa zīmes, lai saglabātu gājēju un velosipēdu priekšrocību vecpilsētā un nepieļautu Vecrīgas ieliņu izmantošanu sastrēgumu apbraukšanai.

A.Požarnovs norāda, ka pēc Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa izbeigšanās Rīgas pašvaldībai nav tiesisku instrumentu optimālai satiksmes organizācijai Vecrīgā, tāpēc rodas virkne problēmu, piemēram, preču piegādes transportam, Vecrīgas iedzīvotājiem un Vecrīgā izvietotajām iestādēm un uzņēmumiem. Atbildot uz E.Zalāna pausto viedokli par nepieciešamību organizēt satiksmi, uzstādot ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” jeb t.s. „ķieģeļus” kombinācijā ar iebraukšanas caurlaižu izsniegšanu daļai iedzīvotāju, A.Požarnovs atgādina, ka pašvaldība nav tiesīga izsniegt caurlaides, kas atļautu kādai daļai iedzīvotāju neievērot Ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā šo jautājumu risināšana ir ārpus pašvaldības kompetences, A.Požarnovs lūdz ministru veicināt minēto problēmu risināšanu valdības līmenī atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam. Viņš arī lūdz iespējami ātrāk reģistrēt Rīgas domes pieņemtos un RAPLM nosūtītos grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, lai, izveidojot Vecrīgā maksas stāvvietu sistēmu, pašvaldība varētu risināt minētās problēmas.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādās priekšlikumus par šobrīd spēkā esošo kravas transporta kustības ierobežojumu samazināšanu atsevišķos maršrutos Rīgā.

Šādu uzdevumu departamentam devis Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

Pašlaik uz Salu un Akmens tilta, 11. Novembra krastmalā, uz Slāvu dzelzceļa pārvada un daudzos ielu posmos kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 5 tonnām darba dienās no plkst. 7 līdz 10 un no plkst. 16 līdz 19 satiksme ir slēgta. A.Požarnovs norādīja, ka saņēmis ierosinājumus no vairākiem uzņēmējiem, kas ierosina atcelt ierobežojumus automašīnām ar pilnu masu no 5 līdz 10 tonnām, ierobežojumus saglabājot transportlīdzekļiem, kam masa ir virs 10 tonnām.

A.Požarnovs arī pieļāva iespēju saīsināt ierobežojumu laiku. „Sakarā ar krīzi sastrēgumi ielās ir ievērojami mazāki, tāpēc nav pamata stingrajiem ierobežojumiem, ko pieņēma sastrēgumu mazināšanai,” norādīja A.Požarnovs.

Ja reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija turpinās vilcināt lēmumu par īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, 1. janvārī tur sāksies haoss.

Par to brīdina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

«Šā gada 19.jūnijā Rīgas dome nosūtīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) lūgumu virzīt Ministru Kabinetā (MK) jautājumu par īpaša režīma zonas statusa termiņa pagarināšanu Vecrīgai. Piecu mēnešu laikā RAPLM joprojām nav atklājusi, vai tā ir gatava virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdībā un nav pat atbildējusi, kad tā varētu pieņemt šādu lēmumu. Iekams nav saņemta oficiāla atbilde no RAPLM, Rīgas dome šajā jautājumā nav tiesīga veikt nekādas darbības,» teikts Rīgas domes izplatītā paziņojumā. Atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts tikai līdz šā gada 31.decembrim. Tas paredz, ka iebraukšanai Vecrīgā pašvaldība var piemērot maksu, tādējādi regulējot automašīnu skaitu šajā zonā. Savukārt spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka visām fiziskām personām, kurām Vecrīgas zonā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums, pašvaldība nedrīkst piemērot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai šīm personām ir jāizsniedz bezmaksas viedkartes iebraukšanai Vecrīgā. Tāpēc, lai vairāk atslogotu Vecrīgu no automašīnām, Rīgas dome nosūtīja ministrijai arī priekšlikumus par nepieciešamajiem MK noteikumu grozījumiem. Tāpat kopš šā gada jūnija Rīgas dome vairākkārt ir atbildējusi uz visiem jautājumiem, ko vēlējās noskaidrot ministrija, taču RAPLM joprojām nav atklājusi, kāds varētu būt tās lēmums.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Arhitekts Andis Sīlis projektēšanu uzsācis pēc savas iniciatīvas un ir sagatavojies, ka naudu par pirmajiem darbiem varētu saņemt vēlāk vai nesaņemt.

Jāatgādija gan, ka iepriekš A. Sīlis publiski gan izteicās, ka gatavs atlikt koncertzāles projektēšanu uz "labākiem laikiem".

A. Sīlis precizēja, ka projektēšanas darbus veic, tomēr pēc iepriekšējām sarunām ar Kultūras ministra pienākumu izpildītāju Edgaru Zalānu, ir rēķinājies arī ar to, ka naudu par veiktajiem darbiem varētu nesaņemt vai saņemt vēlāk. A. Sīlis teica: "Protams, ka labticīgi ceru, ka līgums tiks pildīts laikā, tomēr esmu gatavs arī tam, ka nauda veikto darbu apmaksai netiks atrasta." Viņš pieblida, ka par šo jautājumu paredzēts lemt rīt, 4. februārī.

Tautas partijas valde paudusi gandarījumu, ka Valsts prezidents par labāko atzinis Tautas partijas izstrādāto valdības reorganizācijas plānu un prasa to akceptēt valdībā jau pēc nedēļas.

Tas teikts Tautas partijas (TP) izplatītajā paziņojumā. TP arī rūpīgi sekošot premjerministra un koalīcijas partneru rīcībai, lai nepieļautu valdības reformas novilcināšanu.

Kā zināms TP biedra, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna izstrādātais valdības reorganizācijas plāns, īsuma labad oficiāli saukts arī par Zalāna plānu, paredz valdības reorganizācijas rezultātā izveidot 11 ministrijas. Viens no svarīgākajiem plāna punktiem paredz izveidot Attīstības ministriju, apvienojot pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijā ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Satiksmes ministrijā plānots apvienot pašreizējo Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvades lietās sekretariātu.

Piedziņu uz nekustamo īpašumu varēs vērst tikai ar pirmā hipotekārā kreditora piekrišanu

Plānotie grozījumi Civilprocesa likumā, kurus Ministru kabinets šobrīd iesniedzis Saeimā un 1.oktobrī tie nodoti Juridiskajai komisijai, paredz pastiprināt pirmā hipotekārā kreditora aizsardzību un ietver arī citus jauninājumus izsoļu norisē.

Šobrīd piedzinējs var vērst piedziņu pret nekustamo īpašumu, lai no īpašuma pārdošanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem tiktu apmierināts piedzinēja prasījums pret īpašuma īpašnieku. Turpmāk hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka uz nekustamo īpašumu, būs jādod piekrišana šādai nekustamā īpašuma pārdošanai.

Vecrīgas īpaša režīma zonas pagarināšanai nav pamata - šādu pazoņijumu Rīgas domei nosūtījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Jāpiekrīt tam, ka, šķiet, nevienu dienu ap Vecpilsētu izveidotā barjeru sistēma un naudas iekasēšana nav attaisnojusi savu primāro mērķi - nodrošināt Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un vides aizsardzību.

Autovadītāji, kas vēlas vizināties pa Vecrīgu, galvenokārt ir iedalījušies divās kategorijās: attapīgie, kam izdevās vienā vai otrā veidā nokārtot iebraukšanai nepieciešamās bezmaksas atļaujas, kā arī mazāk attapīgie, kas par iebraukšanu regulāri maksā pietiekami lielas naudas summas.

Protams, ir vēl trešā kategorija - Rīgas domes, Finanšu ministrijas u.c. valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kam ir hroniskas pārvietošanās grūtības, kas savukārt nozīmē to, ka gadījumā, ja viņus nepievedīs ar auto līdz pat darbavietas durvīm, viņi tur var arī nenokļūt. Tādējādi šī īpašās zonas sistēma faktiski kalpoja vien kā papildus līdzekļu ieguves avots Rīgas budžetam (nākamgad vien bija paredzēts iegūt 1 milj. Ls). Nedaudz smieklīgs gan ir pilsētas tēvu apgalvojums, ka šī nauda esot nepieciešama, lai uzturētu kārtībā Vecrīgas ielas. Pirmkārt, sanāk, ka tādā gadījumā maksa būtu jāiekasē jau par iebraukšanu Rīgā, otrkārt- nevarētu teikt, ka ziemas sezonā ielu kvalitāte Vecrīgā pozitīvi atšķirtos no situācijas pārējā galvaspilsētā.

Londonas senākās pilsētas Vestminsteres centrālajā daļā atrodas iela ar nosaukumu Pall Mall, kurā izvietoti vairāki prestiži 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā dibināti t.s. džentelmeņu klubi – Institute of Directors, Army and Navy Club, Travellers Club, Oxford and Cambridge Club, Royal Automobile Club.

Turpat blakus kvartālā, Svētā Džeimsa skvērā atrodas Britu Ārpolitikas institūts,Royal Institute of International Affairs jeb Chatam House. Blakus esošā valdības ēku iela Vaithola, kurā bez Premjerministra biroja Dauningstrītā 10, meklējams starptautiskās drošības politikas institūts Royal United Services Institute. Visas šīs ēkas kalpo arī kā britu politiskās un biznesa elites un diplomātu formālo un neformālo saietu vietas, kuru izsūtītajos ielūgumos uz svinīgiem pasākumiem lejas daļas smallprintā ir uzraksts no parking available.

Svētdien, 11. janvārī TV 3 analītiskais raidījums Nekā personīga demonstrēja sižetu par bardaku Vecrīgā, kas sācies pēc īpašā statusa zonas zaudēšanas šī gada 1. janvārī. Sižeta galvenā darbojošā persona bija kāds Romas Katoļu baznīcas mācītājs, kurš apgalvoja, ka Kardināls Pujāts tagad ir ieslodzīts savā vecpilsētās rezidencē, jo izbraukšana no tās tagad atrodas gājējiem un riteņbraucējiem atvēlētajā zonā. Daudz samiernieciskāku viedokli atklātā vēstulē ministram Zalānam un domniekam Požarnovam portālā Delfi pauduši 48 Vecrīgas uzņēmēji, kuri aicina pārskatīt jauno pilsētas senākās daļas autotransporta apmeklēšanas kārtību.

15. septembrī no plkst. 14.30 LTV1 ēterā būs skatāma tiešraide no Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktās valdības ārkārtas sēdes.

Prognozes, iespaidus un pārdomas par tās gaitu gan pirms sēdes, gan arī tās pārtraukumos paudīs LTV1 studijā aicinātie eksperti.

Jau ziņots, ka, izmantojot savas Satversmē un Ministru Kabineta (MK) iekārtas likumā noteiktās tiesības, Valsts prezidents Valdis Zatlers 15. septembrī ir nolēmis sasaukt Ministru Kabineta ārkārtas sēdi. Tās darba kārtībā iekļauts Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) ziņojums par sociālo situāciju un tās iespējamās attīstības tendencēm, Ministru prezidenta Valda Dombrovska ziņojums par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai, veselības ministres Baibas Rozentāles ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai, labklājības ministra Ulda Auguļa ziņojums par realizētajiem un plānotājiem sociālās aizsardzības pasākumiem, ekonomikas ministra Arta Kampara ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā, kā arī finanšu ministra Einara Repšes ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), piedāvājis vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuras nekonkretizēja, kā arī aicināja pasteidzināt centrālās varas institūciju reformu, pārejot uz astoņām, deviņām ministrijām.

Turpretī premjers pēc tikšanās norādīja, ka valdība jau ir izskatījusi A. Šķēles vietnieka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) plānu par ministriju skaita samazināšanu un to noraidījusi, ziņo Diena.lv. Taču viņš apzinās, ka ir ministrijas, kuras varētu apvienot, piemēram, Labklājības un Veselības ministrijas. Dombrovskis arī atgādināja, ka arī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības darbības beigās partijas vairākas nedēļas strīdējās par to, kurš ministriju skaita samazinājums ir labāks - Godmaņa vai Zalāna -, kā dēļ arī valdība krita.

Lai arī V. Dombrovskis bija skeptisks par ministriju reorganizāciju līdz Saeimas vēlēšanām, A. Šķēle teica, ka tas atvieglotu arī iecerēto valsts pārvaldes funkciju konsolidāciju.

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Pērnā gada augustā, parastā vasaras darba dienā, kad nav daudz ko darīt, atskanēja telefona zvans, un kāds klients satrauktā balsī man vaicāja: Kas notiek ar «ofšoriem»? Vai taisnība, ka ar tiem vairs nevarēs strādāt? Aizsteidzoties notikumiem priekšā, uzreiz pateikšu, ka strādāt jau varēs, bet ir paredzēts, ka parakstīt līgumus Belizas, Kaimanu salu un citu eksotisku valstu uzņēmumu vārdā būs finansiāli riskanti. Varbūt pat bīstami.

2009. gada 30. jūnijā Finanšu ministrija sagatavoja informatīvu ziņojumu «Par ārzonu, zemu nodokļu un beznodokļu valstīs reģistrēto subjektu darbības Latvijā tiesiskā regulējuma uzlabošanu» (FM ziņojums). Acīmredzot FM ziņojums izraisīja manis minēto satraukuma reakciju.

Par ko tad bija šis FM ziņojums, un kādas sekas tas izraisīja? FM ziņojums ir visnotaļ precīzs apraksts Latvijas nodokļu regulējumam saistībā ar profesionālā žargonā sauktām «zemu nodokļu un beznodokļu valstīm». Tautas valodā runājot – «ofšoriem». Papildus tiesību aktu analīzei ziņojums norāda uz dažiem problēmjautājumiem un piedāvā risinājumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Valsts prezidents Valdis Zatlers 15. septembrī sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kurā ar ziņojumiem būs jāuzstājas vairākiem ministriem.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Saskaņā ar prezidenta noteikto valdības sēdes darba kārtību, tajā tiks izskatīts Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums par sociālo situāciju un tās iespējamās attīstības tendencēm.

Ziņojumu par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem valdības ārkārtas sēdē būs jāsniedz labklājības ministra Uldim Augulim (Zaļo un zemnieku savienība).

Darba kārtībā iekļauts arī ekonomikas ministra Arta Kampara (Jaunais laiks) ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā un finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai.

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Lai arī kādi laiki būtu, galvenais ir prasmīga un sev izdevīga ietekmes sfēru pārdalīšana. Šāds iespaids rodas, vērojot pēdējā laika Tautas partijas (TP) un Jaunā laika (JL) cīņas par to, kam tad būtu jāpārvalda ES fondu līdzekļi Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas gadījumā - Finanšu ministrijai vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

Vispirms jau jāteic, ka no uzņēmēju viedokļa varētu būt pilnīgi vienalga, kura ministrija šo jautājumu kūrē.

Galvenais, lai tas notiktu objektīvi, caurspīdīgi, pietiekamo operatīvi utt. Īpaši būtiski tas ir pašreizējā situācijā, kad ir nepieciešams sildīt ekonomiku, tam izmantojot Eiropas fondu naudu (citas naudas tās sildīšanai mums nemaz nav). Citiem vārdiem sakot, būtiska ir nevis institūcija, bet gan tas, ka notiek šis naudas apguves process.

Teiksim jel godīgi: politiķus neinteresē tas, kura institūcija ar šo fondu apguvi tiktu galā efektīvāk — Finanšu ministrija Einara Repšes (JL) vai RAPLM Edgara Zalāna (TP) vadībā: vistiešākajā mērā šeit cīņas ir notikušas par to, kuram no politiskajiem spēkiem būs iespēja kontrolēt ES naudas podu - JL vai TP. Turklāt šajā kontekstā jāatgādina vēl kāds interesants apstāklis - vēl salīdzinoši nesen, saistībā ar pārējo līdzšinējās koalīcijas partneru noraidīto Ivara Godmaņa valsts aparāta samazināšanas plānu, RAPLM vietas valdībā nebūtu vispār.

Ministru kabinets kārtējo reizi pārcēlis noteikumu grozījumu pieņemšanu par elektrības ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

Galvenie iebildumi par to, kāpēc grozījumi noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un cenu noteikšanu» ir jāatliek, tāpat kā pirms nedēļas izskanēja galvenokārt no diviem ministriem — tieslietu ministra Mareka Segliņa (Tautas partija) un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (Tautas partija). Par nepieciešamību, «noteikumu grozījumu pieņemšanu nesasteigt» izteicās arī uz valdības sēdi atnākušais Saeimas Enerģētikas apakškomisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija). Iebildumi grozījumus nepieņemt gan esot pilnīgi formālas dabas, atzina premjers Valdis Dombrovskis trūkstot Tieslietu ministrijas saskaņojuma, kā arī , piemēram, E. Zalāns vēl neesot paguvis iepazīties ar noteikumu grozījumu pēdējo variantu, pie kura jau vairākas nedēļas strādā visu atbildīgo ministriju pārstāvju veidota darba grupa.

No nākamā gada 1.aprīļa varam gaidīt zemākus sarunu tarifus. Latvijā lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Lattelecom, Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2 ir noteikti zemāki griesti starpsavienojumu tarifos.

Proti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi, ka no 2010.gada 1.aprīļa savienojuma pabeigšanas tarifs Lattelecom nedrīkst pārsniegt 0.75 sant. par savienojumu un 0.68 sant. par sarunas minūti (šobrīd attiecīgi 0.88 un 0.8 sant.), bet LMT un Tele2 savienojuma pabeigšanas tarifi nedrīkst pārsniegt 4.7 sant. minūtē esošo 6.2 sant. vietā.

Tas veicinās konkurences pieaugumu, jo cīņā iesaistīsies arī mazie telekomunikāciju operatori. Savukārt pieaugot konkurencei, samazināsies tarifi zvaniem no viena operatora tīkla uz citu. Tarifi varētu samazināties par SPRK noteikto tarifu griestu samazinājumu 15-25% apmērā, Db prognozēja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis. Šādu lēmumu SPRK pieņēma, jo to prasa Eiropas Komisija un Regulators esošos starpsavienojumu tarifus ir atzinis par reālajām izmaksām neatbilstošiem, tiesa, pašas izmaksas netiek atklātas. Iedarbinot «šādu mehānismu», SPRK sagaida, ka tiks panākts būtisks tarifu samazinājums tieši gala lietotājiem un veicināta konkurence sakaru tirgū.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Ivara Godmaņa valdības pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kuru Tautas partija nominējusi premjera amatam, vēl pērnā gada nogalē bijis visneatpazīstamākais Tautas partiju pārstāvošais ministrs, liecina aptauja, kuru pērnā gada novembrī veica Latvijas fakti.

Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem, 21.1 % Latvijas faktu aptaujāto respondentu neko nebija dzirdējuši par E. Zalānu, bet vēl 28.8 % atturējušies izteikt savu vērtējumu par viņa darbu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra E. Zalāna darbu pērnā gada novembrī ļoti pozitīvi novērtējis vien 1.1 % aptaujāto, savukārt 13 % viņa darbību vērtējuši daļēji pozitīvi. 23.6 % Latvijas faktu aptaujāto respondentu E. Zalāna darbu pašvaldību lietu ministra amatā vērtējuši daļēji negatīvi, bet 12.4 % - ļoti negatīvi.

Latvijas faktu aptauja liecina, ka par E. Zalānu krietni populārāks bijis gan viņa konkurents uz premjera amatu, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, gan Tautas partijas priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un pat demisionējusī kultūras ministre Helēna Demakova.