Drošas Braukšanas Skola (DBS) speciālisti izglītos gājējus par drošu pārvietošanos diennakts tumšajā laikā, kā arī dalīs partneru sarūpētos piekaramos atstarotājus vairāku pilsētu ielās, kā arī Rīgas un Zemgales reģiona skolās.

„Lai arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cietuši kājāmgājēji, ir ļoti liels, tomēr daudziem cilvēkiem vēl joprojām trūkst atbildīgas attieksmes pret atstarotāju nepieciešamību. Lai skaidrotu atstarotāju nēsāšanas nepieciešamību un pēc iespējas vairāk cilvēkus pārliecinātu rūpēties par savu drošību, pārvietojoties diennakts tumšākajā laikā, DBS kopā ar partneriem iesaistās akcijā „Esi redzams!” stāsta Andris Pļavenieks, DBS apmācību direktors.

Drošības eksperti atgādina, ka ārpus apdzīvotām vietām un neapgaismotos ceļa posmos, pārvietojoties pa brauktuvi vai nomali, atstarotāja lietošana ir obligāta. „Gājējiem jāņem vērā, ka automašīnas tuvās gaismas apgaismo tikai 30 līdz 50 metrus, tās ir 1 – 2 sekundes līdz gājējam bez atstarotāja, kad tas tiek pamanīts. Gandrīz nereāli reaģēt. Ja atstarotājs ir, tad tuvās gaismas atstarotāju izgaismo jau 100 un vairāk metrus iepriekš. Daudzi gājēji nelieto atstarotājus, jo laikam uzskata, ka tie nav pietiekami smalki aksesuāri, ar ko rotāt savu apģērbu. Šis ir muļķīgākais iemesls, kādēļ iet drošā nāvē. Gājējiem jāzina, ka motivācija lietot atstarotāju ir dzīvības vērtība. Ja līdz šim brīdim neesat lietojis atstarotāju un esat sveiks un vesels, tas noteikti nav garants arī jūsu nākotnes veiksmei,” uzsver A. Pļavenieks.

Asas diskusijas par agresīvu auto vadīšanas stilu un tā ļauno ietekmi uz satiksmes drošību Latvijā notiek jau vairākus gadus. Līdz šim vairāk ir notikusi cīņa ar sekām nevis cēloņiem, jo tikpat kā neviens nav runājis par to, kas izraisa agresīvu braukšanu, palielina sastrēgumus un ir iemesls daudzām avārijām.

Paši satiksmes dalībnieki jaunākajā aptaujā atklājuši, ka autovadītāji nemēdz rēķināties ar citiem un, veicot dažādus manevrus, nedomā ar galvu. Daudzu problēmu sakne ir autovadītāju savstarpējās attiecības, kā arī atsevišķu egoistisku satiksmes dalībnieku ieradumi, kuriem nemainoties, nemainīsies mūsu ikdiena uz autoceļiem.

Gandrīz puse no autovadītājiem - 49,7% - uzskata, ka kopējā auto braukšanas kultūra Latvijā ir zema vai pat ļoti zema, 48,0% uzskata, ka tā ir viduvēja, un tikai 2,2% braukšanas kultūru Latvijā novērtējuši kā augstu. Šādu braukšanas kultūras vērtējumu atklāj sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākā auto braucēju aptauja. Vērtējot paši savi, autovadītāji nav bijuši tik kritiski – tikai 3,8% atzinuši savu auto vadīšanas kultūras līmeni kā zemu vai ļoti zemu. Lielākā daļa – 50,3% - autovadītāju uzskata, ka viņu līmenis ir viduvējs, un 41,5% savu braukšanas kultūru novērtējuši kā augstu vai pat ļoti augstu.

Lai uzlabotu pēdējā laikā pasliktinājušos satiksmes drošību, Valsts policija turpinās reidus, informatīvas kampaņas un citus pasākumus. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt netrafarētu policijas automašīnu skaitu.

Pēdējo mēnešu statistika ir drūma - līdz šodienai tumšajos rudens mēnešos - oktobrī un novembrī - uz ceļiem bojā gājuši 37 cilvēki. Tas ir par 12 vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. No šiem 37 vairāk nekā puse bija gājēji. Kopumā šogad dzīvību uz ceļiem zaudējuši 157 cilvēki. Par atstarotāju nelietošanu šogad liecina 7057 protokoli. Tāpat desmit mēnešos pieaudzis kopējais sastādīto administratīvo protokolu skaits - par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastādīti 25 763 protokoli, kas ir par 12% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tāpat šogad pēc privātā komersanta fotoradaru aizvākšanas valstī pieaudzis vidējais ātrums. Iepriekš tas bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd pieaugums ir par trīs līdz četriem kilometriem stundā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

80% no aptaujātajiem atzīst, ka ar agresīviem autovadītājiem sastopas regulāri jeb vairākas reizes dienā, liecina aptauja. Pārsvarā šāds vērtējums tiek dots par Rīgas auto satiksmes dalībniekiem, norādot arī, ka tieši satiksmes organizācija un daudzie sastrēgumi provocē uz agresīvu braukšanas stilu.

Apkopoti šajā rudens/ziemas sezonā astotās ikgadējās satiksmes drošības akcijas Drošs paliek drošs rezultāti. Tās laikā Statoil degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā veikta vairāk nekā 2,5 tūkstoši auto gaismu pārbaude, kā arī sniegti padomi autovadītājiem par drošu un ekonomisku braukšanu, informēja SIA Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

Akcijas rīkotāji atzīst, ka kopīgiem spēkiem izdevies panākt, ka satiksmei drošu auto gaismu īpatsvars uz Latvijas ceļiem ir pieaudzis, tomēr autovadītāju zināšanas drošas braukšanas jautājumos vēl nav pilnīgas.

''Šogad akcijas laikā pievērsām uzmanību autovadītāju vērtējumam par kopējo braukšanas kultūru uz ceļiem, kā arī pārbaudījām autovadītāju zināšanas drošas braukšanas jautājumos. Aptaujas rezultāti liek secināt, ka situācija savstarpējās pieklājības un laipnības ziņā ir uzlabojusies, tomēr joprojām līdz pat 80% no aptaujātajiem atzīst, ka ar agresīviem autovadītājiem sastopas regulāri jeb vairākas reizes dienā. Pārsvarā šāds vērtējums tiek dots par Rīgas auto satiksmes dalībniekiem, norādot arī, ka tieši satiksmes organizācija un daudzie sastrēgumi provocē uz agresīvu braukšanas stilu,'' stāsta Drošas Braukšanas Skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

Deviņi no desmit autovadītājiem Latvijā pievērš uzmanību ekonomiskai braukšanai ar automašīnu un regulāri seko sava automobiļa degvielas patēriņam un degvielas izmaksām. Savukārt katrs ceturtais autovadītājs veic degvielas un tās izmaksu aprēķinu pirms katra izbrauciena ar automašīnu, liecina Drošas Braukšanas Skolas (DBS) un SIA Latvija Statoil veiktā autovadītāju aptauja.

Vairāk nekā trešdaļa autovadītāju degvielas iegādei paredz konkrētu summu mēnesī, turklāt rūpīgi rēķina izmaksas, lai tās nepārsniegtu iepriekš plānoto.

Gandrīz puse autovadītāju degvielas iegādei tērē līdz 50 latiem, 37% autovadītāju ik mēnesi degvielas iegādei tērē līdz 100 latiem. Katrs desmitais autobraucējs degvielas iegādei atvēl vairāk nekā 100 latus mēnesī.

Domājot par savu personīgo finanšu ekonomiju, lielākā daļa jeb 88% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus un ikdienas izbraucienos cenšas ievērot dažādus ekonomiskas braukšanas pamatprincipus. 67% no aptaujātajiem taupa degvielu, izvēloties atbilstošus pārnesumus un motora apgriezienus, 45% autovadītāju iepriekš rūpīgi plāno brauciena maršrutu, 35% - ievēro atbilstošu distanci.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Pašmāju modes zīmols ZIB* pievienojies Tumšo gājēju glābšanas misijai, ko visā Latvijā īsteno Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), un izstrādājis pirmo atstarojošo vestu kolekciju, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļa.

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, norāda, ka viens no gājēju argumentiem atstarotāju nelietošanai diennakts tumšajā laikā, ir to ne visai pievilcīgais izskats vai ne tik ērtā lietošana: «Apsveicami, ka Latvijas uzņēmēji atsaucas CSDD aicinājumam un ar savām iniciatīvām demonstrē sociāli atbildīgu rīcību, padarot tumšos gājējus gaišākus un izskatīgākus! Katrā atstarojošo vestu izdales reidā gaismas vestēs ietērpjam vidēji 150 gājējus, kuri bieži norāda, ka vienkārši aizmirsuši atstarotāju, nav iedomājušies uzvilkt vesti vai apģērnu ar atstarojošiem elementiem. Gājējiem jāsaprot, ka atstarojošiem elementiem jākļūst par ikdienas aksesuāru, kas tumšajā laikā glābj dzīvību. Tāpēc aicinām iedzīvotājus apzināties, ka rūpēm par savu drošību ir pieejami arī dažādi radoši risinājumi.»

Kampaņas organizēšanā ministrija sadarbojās ar kreatīvo aģentūru Emergency. Tās radošais direktors Reinis Tukišs stāsta: „Nevēloties izmantot tādus biedējošus elementus kā ratiņkrēsls vai mirušu cilvēku attēli, nonācām pie idejas par eņģeli, kas ir nepārprotams aizsaules simbols."

Šodien, 29. novembrī, Satiksmes ministrija atklāja sociālo kampaņu Kājāmgājēj, bez atstarotāja tu būsi eņģelis, kurā ikviens gājējs tumšajā laikā ir aicināts nēsāt atstarotāju.

„Ikdienas steigā mēs bieži vien kļūstam nevērīgi – neievērojam ceļu satiksmes noteikumus un piemirstam nēsāt atstarotāju, kura vērtība un cena ir nesalīdzināmi mazāka par cilvēka dzīvību, kas ir nenovērtējama. Tāpat kā katru rītu, izejot no mājām, paņem līdz maku, atslēgas un mobilo telefonu, par ieradumu ir jākļūst arī atstarotāja nēsāšanai”, norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Jānis Maršāns.

Fotoradari nav vienīgais glābiņš, kā uzlabot ceļu drošību, un ir jāveic vairāki citi pasākumi, lai situāciju uzlabotu, šodien diskusijā «Satiksmes drošība un kultūra Latvijā» atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš norādīja, ka decembrī uz ceļiem ir jau septiņi bojāgājušie, no kuriem seši ir kājāmgājēji. Negadījumi parasti notiekot, pārvietojoties pa ceļiem, kuri nav aprīkoti ar ietvēm. Tas liekot aktualizēt jautājumu par atstarotāju lietošanu, un policija esot gatava gan aktīvāk dalīt atstarotājus, gan gājējus sodīt par to nelietošanu. Ar runāšanu laikam tomēr esot par maz. Tāpat plānots noteikt papildu prasību, lai tumšā laikā kājāmgājējam vēl bez atstarotāja būtu mugurā apģērbs ar atstarojošiem elementiem, jo atstarotāju, piemēram, pie somas, autovadītājs var arī nepamanīt. Īpaši svarīgi tas esot ārpus apdzīvotām vietām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir konstatējis nedrošus atstarotājus, kas tika pievienoti Ziemassvētku tējai ar zīmolu Apsara, ko patērētāji varēja iegādāties lielākajās veikalu ķēdēs.

Veicot atstarotāja ekspertīzi, PTAC konstatēja, ka minētie atstarotāji pietiekami neatstaro, tādējādi to lietošana var izraisīt nopietnu risku.

Atstarotājs Apsara bija pievienots sudraboti sarkanām Ziemassvētku tējas paciņām kā dāvana.

Pēc PTAC rīcībā esošās informācijas, tēja bija pārdošanā visās lielākajās veikalu ķēdēs. Pēc importētāja sniegtās informācijas, Latvijā ievesti 25 tūkst.atstarotāji, taču lielākā daļa no tiem līdz patērētājiem nav nonākuši, tāpat lielu skaitu atstarotāju lielveikalu ķēdes ir jau atgriezušas importētājam. Pēc aptuvenām aplēsēm pie patērētājiem varētu būt aptuveni 6 tūkst. atstarotāju.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

69%* Latvijas iedzīvotāju ir pārliecība, ka vadītājs drīkst iedzert nedaudz alkohola un pēc tam vadīt transportlīdzekli. Kā atzīst ceļu satiksmes drošības eksperti, uzskats „vienu jau var” ir maldīgs un bīstams ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, jo arī pēc neliela daudzuma alkohola cilvēkiem mainās uztveres un reakcijas ātrums.

Ar sociāli izglītojošu kampaņu Beigta balle, ko rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju, aicinās sabiedrību daudz striktāk izturēties pret alkohola lietošanu pirms sēšanās pie stūres, nelietojot nemaz alkohola un neļaujot to darīt arī citiem.

Maldīgs ir uzskats, ka glāze alus nemaina uztveres reakciju

Kā liecina nesen veiktā sabiedrības aptauja*, 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vadītājs pēc izdzertas pudeles alus vai sidra, glāzes vīna vai šampanieša vai arī mazās glāzes degvīna vai ruma drīkst vadīt transportlīdzekli. 43% autovadītāju atzīst, ka ir sēdušies pie stūres, pirms tam izdzerot nelielu daudzumu alkoholiskā dzēriena. Sabiedrībā valda uzskats, ka sēsties pie stūres drīkst arī tad, ja izdzerts pavisam neliels daudzums alkohola.

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta un Drošas Braukšanas Skolas (DBS) pētījuma rezultāti liecina, ka 37% Latvijas iedzīvotāju pēdējos mēnešos izvēlas nebraukt ar savu automobili, tā vietā priekšroku dod sabiedriskajam transportam vai pārvietojas kājām.

50% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kā arī gados jauni cilvēki gada nogalē atteikušies no automašīnas kā pārvietošanās līdzekļa izmantošanas vispār.

„Automašīnu skaita samazināšanās uz ielām un ceļiem ir ekonomiskās situācijas rezultāts - šī brīža situācija cilvēkiem liek pārdomāt, cik bieži un vai vispār izmantot auto kā pārvietošanās līdzekli. Patlaban daudzi iedzīvotāji atsakās no auto lietošanas, tāpēc mazinās satiksmes intensitāte, līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tomēr atlīdzību statistika rāda, ka, neskatoties uz automašīnu skaita samazinājumu ielās un piesardzīgāku autovadītāju braukšanas stilu, dienās, kad pēkšņi mainās laika apstākļi - piesalst vai strauji uzsnieg, atlīdzību pieteikumu skaits palielinās pat līdz divām reizēm. Tas liecina, ka autovadītāju braukšanas prasmes ir nepietiekošas un negadījumu risks pieaug tieši straujas laikapstākļu maiņas gadījumos, kad autovadītājam ir jāmaina braukšanas stils un taktika,” atzīst AAS „Balta” Atlīdzību direktore Madara Melnmate. ”Esam gandarīti sākt izglītojošu un informatīvu projektu kopā ar Drošas Braukšanas Skolu, lai vērstu autovadītāju uzmanību braukšanas prasmju pilnveidei, kas samazinātu iespējamo negadījumu risku.”

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Valsts policija vērš uzmanību, ka ir papildinātas pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas. Jaunās izvietošanas vietas izvēlētas, ņemot vērā tendenci, ko savā ikdienas darbā pamanījuši kā ceļu policisti, tā arī citi satiksmes dalībnieki. Novērots, ka ceļa posmos, kur notiek atklāta satiksmes kontrole, autovadītāji lielākoties brauc godprātīgi, savukārt vietās, kur satiksmi kontrolē slēptā veidā, pārkāpēju skaits aug.

Kā stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: «Aizvien ir liela daļa autovadītāju, kuri policistu klātbūtnē ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tomēr, kad nav policijas klātbūtnes, atļaujas šos noteikumus ignorēt. Diemžēl tāda braukšanas kultūras iezīme nav retums – bieži autovadītāji ceļu satiksmes noteikumus uzskata par mazāk svarīgiem, kurus cenšas ievērot, lai nedabūtu sodu, nevis, lai rūpētos par drošību uz ceļa.»

Kā piemēru Normunds Krapsis min autovadītāju braukšanas manieri posmos, kur izvietoti fotoradari: «Pieredze liecina, ka ceļa posmos, kur izvietoti stacionārie fotoradari daļa autovadītāju mēdz piebremzēt un ātruma mērierīces uztveršanas zonā brauc godprātīgi, ievērojot noteikto kustības ātrumu, taču, tiklīdz fotoradaram pabraukts garām, atļauto kustības ātrumu nereti atkal palielina.»

Kopš aprīļa sākuma apdrošināšanas a/s Balta savā KASKO polises standarta piedāvājumā ir iekļāvusi arī Autopalīdzības pakalpojumus, tostarp nodrošinot palīdzību visā Eiropas teritorijā.

Autopalīdzības komplektā ietilpst pieci elementi - konsultācijas pa tālruni 24 stundas diennaktī, palīdzība uz ceļa, transportlīdzekļa evakuācija, taksometra pakalpojumi un īslaicīga maiņas auto nodrošināšana.

Baltas Autopalīdzības komplekta pakalpojumi bez papildu samaksas būs pieejami klientiem, iegādājoties jaunu, vai atjaunojot esošo Baltas KASKO polisi. Autopalīdzības pakalpojumi būs pieejami pavisam 42 Eiropas valstīs.

Baltas veiktā autovadītāju aptauja liecina, ka 27 % autobraucēju vismaz reizi gadā saskaras ar negaidītiem auto bojājumiem, kas liedz turpināt ceļu. Savukārt 10 % aptaujāto atzina, ka saskaras ar šādiem gadījumiem pat vairākas reizes gadā. 29 % autovadītāju atzīst, ka viņiem ne vienmēr ir pieejama palīdzība uz ceļa, viņi par to neaizdomājas, vai paļaujas uz veiksmi. 13 % aptaujāto - galvenokārt autovadītājas sievietes, paļaujas uz garāmbraucēju palīdzību. Savukārt 43 % Baltas aptaujāto autovadītāju atzīst, ka izmanto savu auto, lai dotos ārpus valsts vismaz vienu līdz divas reizes gadā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) atkārtoti vērsies pie Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM) ar aicinājumu piešķirt apdrošinātājiem brīvu pieeju datiem no valsts informācijas sistēmas par autovadītāju soda uzskaites punktiem.

«Viens no soļiem, kas, mūsuprāt, varētu risināt pašreiz valdošo spriedzi uz Latvijas ceļiem, ir OCTA cenas diferencēšana apzinīgajiem un neapzinīgajiem autoīpašniekiem, polises aprēķinā izmantojot datus par autovadītāju soda uzskaites punktiem. Iespējams, ka tādējādi autoīpašnieki vairāk apzinātos iespējamos riskus un novērtētu situāciju uz ceļa, pirms veikt kādu nepārdomātu vai agresīvu manevru, un saprastu, ka viņa rīcības sekas var nebūt tikai soda nauda un punkti, bet arī palielināta maksa par » uzskata LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka patlaban sadarbība ar IeM minētajā jautājumā nav vainagojusies ar panākumiem.