Politiķiem – ministriem – grib atņemt tiesības vienpersonīgi lemt par valsts iestāžu vadītājiem un to vietniekiem. To paredz valdībā apstiprinātā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija, kuras iedzīvināšanai ir jāveic vairāki sagatavošanās darbi, lai to iedarbinātu jau 2016. gadā.
DB uzņēmēju kluba biedri ir norādījuši, ka Latvijai ir vajadzīga neliela, bet efektīva valsts pārvalde, kurā par darbu atbildīgi ir ne tikai politiķi, bet arī valsts iestāžu vadītāji. Šo ideju atbalsta arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un rāda uz koncepcijā ietvertajiem mērķiem. Viņa uzsver, ka mērķis ir panākt, lai ikviens, kurš saskaras ar valsts pārvaldi, izjustu pozitīvas pārmaiņas saistībā ar pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos.
Kritiku par valsts pārvaldes darbību (bezdarbību, formālismu, atrakstīšanos utt.) bieži ir izteikušas uzņēmēju organizācijas, kuras arī jau agrāk ir rosinājušas reformas valsts pārvaldē. Nereti valsts pārvalde ir izpelnījusies neglaimojošus apzīmējus «feodāli sadrumstalota», kastu – «draugu» vai «radu» un pat «balta» – vietas, ko radījusi ne tikai pirmās pakāpes, bet pat attālāku radinieku (draugu) pieņemšana darbā (padomju laikā bijis liegums attiecībā uz laulātā pieņemšanu augstā postenī, ja otrs laulātais ir priekšnieks).
«Ideja valsts pārvaldē pārņemt privātā biznesa personālvadības principus, kas ļautu iegūt profesionālu un motivētu valsts pārvaldi, ir apsveicama, taču ierēdniecības – valsts pārvaldes aparāta samazināšana iespējama, tikai samazinot normatīvo aktu prasības,» tā koncepcijā piedāvātās izmaiņas vērtē LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.