Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi līgumu ar Pohjola Bank plc filiāli Latvijā par 9,6 miljonu eiro lielu aizdevumu, lai to izmantotu vērienīgā projekta RTU – pilsēta pilsētā īstenošanai – RTU Ķīpsalas vienotā teritoriālā kompleksa attīstībai, informē bankas pārstāvis Ivars Lubāns.

Īstenojot projektu RTU – pilsēta pilsētā, tiks izveidots Baltijas reģionā modernākais inženierzinātņu studiju centrs – studentu pilsēta, ko nākotnē veidos RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka.

Projekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku RTU studiju programmu kvalitātes uzlabošanu. Projekta gaitā tiks modernizētas telpas un iekārtas, radot iespēju RTU piedāvātās izglītības programmas apgūt arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Pohjola Bank plc filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka jaunais aizdevuma līgums ir labas sadarbības turpinājums, finansējumu RTU banka ir piešķīrusi arī iepriekšējos gados.

Pohjola Bank plc filiāle Latvijā noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par 14 894 285 eiro aizdevuma piešķiršanu. Līdzekļi paredzēti projekta «RTU – Pilsēta pilsētā» īstenošanai.

Minētais projekts paredz universitātes Ķīpsalas kompleksa attīstīšanu. Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projekta ietvaros paredzēta ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija.

Aizdevuma summu plānots apgūt līdz 2015. gada augusta beigām, stāstīja RTU rektora vietnieks infrastruktūras attīstībā Aigars Ločmelis.

Savukārt bankas Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka bankas īpašā motivācija sniegt aizdevumu šī projekta finansēšanai ir «apliecināt vēlmi un iespējas atbalstīt izglītības un zinātnes attīstības vidi».

Pohjola Bank plc Somijā ir specializējusies lielu uzņēmumu apkalpošanā. Paziņojumā norādīts, ka bankas filiāle Latvijā strādā līdzīgi - savus pakalpojumus Pohjola piedāvā lieliem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vērienīgiem ilgtermiņa projektiem. Līdz šim Latvijā Pohjola sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā VAS Latvijas dzelzceļš, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, AS Latvijas Gāze, SIA Lattelecom. Filiāli Latvijā Pohjola atvēra 2012. gada septembrī.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs SIA Pohjola Finance pērn apgrozījis 2,5 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļiem bija 1,22 miljonu eiro. Pohjola Finance darījumu portfelis audzis līdz 64 miljoniem eiro, liecina informācija Lursoft.

Klientu aktivitāte līzinga tirgū, kurā darbojas SIA Pohjola Finance, saglabājusies līdzīga kā 2012.gadā.

Labvēlīgās ekonomiskās situācijas rezultātā pērn uzlabojusies uzņēmumu maksātspēja, kas ļāvis samazināt iepriekšējos gados izveidotos uzkrājumus, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

SIA Pohjola Finance reģistrēta 2008.gadā un pieder somu Pohjola Bank plc. Pērn uzņēmumā strādājuši desmit darbinieki.

2008. gadā dibinātā SIA Pohjola Finance reģistrējusi izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājis Somijas pilsonis Alanne Jorma Juhani, kurš līdz šim ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, un viņa vietā kopš vakardienas pienākumus sācis pildīt Huhtala Matias Petteri. Jānorāda, ka līdzās Jurim Ceirulim no uzņēmuma valdē darbojas arī Elmārs Prikšāns.

2013. gads Pohjola Finance ir bijis salīdzinoši veiksmīgs, jo uzņēmumam izdevās kāpināt savu peļņu līdz 1,221 miljonam eiro. Pārskata gadā uzņēmums apgrozīja 2,553 miljonus eiro, liecina Lursoft dati. Pohjola Finance rentabilitātes rādītājs 2013. gadā pakāpās līdz 1,81.

Lursoft rīcībā esošā informācija liecina, ka Pohjola Finance ir Somijā reģistrētajam Pohjola bank plc piederošs uzņēmums.

Somijas bankas Pohjola Bank filiāle Latvijā parakstījusi aizdevumu līgumus ar AS Latvenergo par 80 miljonu eiro lielu aizdevumu, informē bankas filiāles Latvijā mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Lubāns.

Tiesības slēgt aizdevuma līgumu Pohjola Bank ieguva kapitāla piesaistes iepirkumā, kurā piedāvājumus iesniedza deviņas reģiona bankas. Tādējādi šis Latvenergo iepirkums banku sektorā bijis ar vēsturiski vislielāko interesi. Kopējā aizņēmuma summa ir 150 miljoni eiro, kuru nodrošinās četras bankas, tostarp Pohjola Bank, kura izsniegs aizņēmuma lielāko daļu.

Latvenergo iepirkuma priekšmets bija sadalīts divās pasūtījuma daļās.

Pasūtījuma pirmā daļa – par aizdevuma līgumu slēgšanu līdz 100 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu uz pieciem gadiem un iespēju aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt par diviem gadiem. Pasūtījuma otrā daļa – par aizdevuma līgumu slēgšanu līdz 50 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu uz septiņiem gadiem. Iepirkuma uzvarētāju izvēles kritērijs bija piedāvājuma saimnieciskais izdevīgums.

Somijā lielākās finansu grupas OP-Pohjola Group uzņēmumi - Pohjola Finance un Pohjola Bank plc filiāle Latvijā un grupai piederošais Seesam Insurance - kopš pagājušā gada novembra atrodas vienuviet – četru stāvu ēkā Muitas ielā 1 Rīgas centrā.

Biroja dizaina konceptu izstrādājis mātes uzņēmums. «Tas raksturo uzņēmuma vērtības un komunikācijas formu. Darba vidē augstu tiek vērtētas detaļas – ergonomika, funkcionalitāte un kvalitāte. Baltijā esam pirmie, kas šādu biroju izveidojuši. Esam kā eksperimenta variants. Patlaban arī Somijā, Helsinkos, notiek šī jaunā biroja koncepta ieviešana,» stāsta Pohjola Bank plc filiāles Finanšu un administrācijas vadītāja Agnese Eglīte. Plānots, ka pilnībā dizaina izstrāde tiks pabeigta 2015. gadā. Līdz tam dažādas nianses vēl tikšot pilnveidotas, piemēram, tiek gaidīts apstiprinājums, kāds būs biroju krēslu dizains.

Somijas bankas Pohjola Bank filiāle Latvijā parakstījusi līgumu ar VAS Starptautiskā lidosta Rīga par 13 miljonu eiro lielu aizdevumu lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas piektajai kārtai – Ziemeļu piestātnes būvniecības pirmajai kārtai, informē Pohjola Bank filiāles Latvijā mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Lubāns.

Lidosta projekta finansētāju izvēlējās atklātā konkursā.

Termināļa paplašināšanas projekta īstenošana ļaus lidostai Rīga turpināt attīstību un nostiprināt savas kā Baltijas valstīs vadošās starptautiskās lidostas pozīcijas. Tas pozitīvi ietekmēs arī Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, pēc aizdevuma līguma parakstīšanas uzsvēra Pohjola Bank filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns.

No šā gada 4. aprīļa Pohjola Bank plc filiāle Latvijā nosaukums tiks mainīts uz OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā, savukārt SIA Pohjola Finance nosaukums tiks mainīts uz SIA OP Finance, informē banka.

Nosaukumi pēc tādas pašas formulas, vārdu Pohjola mainot uz OP, tiek mainīti arī pārējiem Somijā 1902. gadā izveidotās un šobrīd virknē valstu strādājošās finanšu grupas uzņēmumiem. Mainoties nosaukumam, mēs nemainām savus augstos standartus – jaunais nosaukums apvieno mūsu pamatvērtības. Abreviatūrā OP ir ietverti divi somu valodas vārdi: O nozīmē Osuuspankki – kooperatīvā banka; P nozīmē OP – ziemeļi, ziemeļzeme.

OP Corporate Bank ir kooperatīvā banka. Tas nozīmē, ka bankas klienti ir arī tās akcionāri. No 5,5 miljoniem Somijas iedzīvotāju 3,8 miljoni ir OP klienti.

No 2008. gada banka darbojas arī Latvijā, specializējoties lielu un vidēju uzņēmumu apkalpošanā.

Nākamajam Latvijas eksporta līmenim nepieciešams papildināt kredītu garantiju modeli.

Tāds ir viens no secinājumiem diskusijā par kapitāla pieejamību, kas sadarbībā ar Pohjola Bank trešdien norisinājās DB konferencē Biznesa prognozes 2015. Šis ir arī Biznesa prognožu jubilejas gads, jo pasākums tiek rīkots jau desmito gadu pēc kārtas.

Banku kredītu politikai veltīto konferences sadaļu ievadīja Pohjola grupas vadošais ekonomists Reijo Heiskanens ar prezentāciju par ekonomiskajām perspektīvām eirozonā 2015. gadā. Diskusijā piedalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns, SEB bankas finanšu direktors un valdes loceklis Kārlis Danēvičs un Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts.

Uzņēmums Transporent, kas darbojas automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga jomā, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras ņēmējs ir finanšu nomā darbojošais uzņēmums SIA Pohjola Finance, liecina Lursoft dati.

Ķīlas vērtība ir 189,3 tūkstoši eiro.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka par labu Pohjola Finance, kas pieder Somijā reģistrētam uzņēmumam Pohjola Bank plc. Transporent ir ieķīlājis AudiA3 Sportback un sešas automašīnas VW Golf.

Kā liecina Lursoft pieejamais Transporent gada pārskats, uzņēmuma gada apgrozījums 2013. gadā sasniedz 7,2 miljonus eiro, bet tas ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2012. gadu, kā arī pašu kapitāls ir palielinājies par 21,1%.

Kopējais apkalpoto automašīnu skaits, ko uzņēmums apkalpojis 2013. gadā, ir sasniedzis 1950 automašīnas. Uzņēmums 2013. gadu ir noslēdzis ar 237,4 tūkstošu eiro peļņu.

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu.

Rietumu bankas aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā - par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt SEB bankas aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir Swedbank. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa aikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

No Latvijā strādājošajām bankām pirmajā ceturksnī pelnošākās bankas bija Swedbank, ABLV Bank un Rietumu banka.

Swedbank strādāja ar 23,65 miljonu eiro peļņu, ABLV Bank ar 20,08 miljonu eiro peļņu, Rietumu banka ar 19,49 miljonu eiro peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā statistika.

SEB bankas peļņa pirmā ceturkšņa beigās - 9,39 miljoni eiro, bankas Citadele - 5,37 miljoni eiro, DNB bankas - 4,14 miljoni eiro, Norvik bankas - 2,9 miljoni eiro, PrivatBank - 2,55 miljoni eiro, Baltikums Bank - 2,47 miljoni eiro, Expobank - 2,42 miljoni eiro.

Latvijas Pasta bankas peļņa pirmajā ceturksnī - 1,14 miljoni eiro.

Reģionālā investīciju banka šogad trīs mēnešos nopelnījusi 978 700 eiro, Bank M2M Europe - 898 100 eiro, Rigensis Bank - 896 700 eiro, Danske Bank Latvijas filiāle - 785 300 eiro, Bigbank Latvijas filiāle - 488 300 eiro, Baltic International Bank - 305 900 eiro, Eesti Krediidipank Latvijas filiāle - 6700 eiro.

Latvijas energokompānija Latvenergo slēgs divus aizdevuma līgumus par 150 miljonu eiro aizņemtā kapitāla piesaisti, nolemts AS Latvenergo akcionāru sēdē, liecina kompānijas paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga.

Pirmā iepirkuma daļa paredz slēgt aizdevuma līgumus līdz 100 miljoniem eiro, ar 5 gadu dzēšanas termiņu un ar iespēju pagarināt to līdz 2 gadiem, bet otrajā daļā - lai noslēgtu aizdevuma līgumus līdz 50 miljoniem eiro, ar dzēšanas termiņu 7 gadi.

Kapitāla piesaistes konkursa atlases kritērijs bijis saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Pirmajā iepirkuma daļā uzvarējušas Pohjola Bank Plc, Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle un SEB banka AS, bet otrajā daļā - Pohjola Bank Plc un Swedbank AS.

Aizņemtos līdzekļus paredzēts ieguldīt elektroenerģijas ražošanas aktīvos un tīkla infrastruktūrā, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu elektroenerģijas piegādi un uzturēšanu Baltijas reģionā. Lielākoties plānotais gada investīciju programmas apmērs ir 250 miljoni eiro, un grupa daļēji finansē tās īstenošanu no aizņemtiem līdzekļiem.

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Finanšu tirgu kritums, ko izraisījis Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas finanšu sistēmu tiešā veidā, domājams, būtiski neietekmēs, bet tam varētu būt netieša ietekme caur Skandināviju, kur darbojas Lietuvas lielāko komercbanku mātesbankas, uzskata Lietuvas Banka Makroprudenciālās analīzes nodaļas priekšnieks Andrjus Škarnulis.

Pēc viņa teiktā, lielākajiem Lietuvas finanšu sistēmas dalībniekiem - bankām - Lielbritānijā ir relatīvi nelieli aktīvi un pasīvi - mazāk par 0,5%. Arī Lietuvas banku investīcijas finanšu instrumentos sterliņu mārciņās ir nelielas un sabalansētas.

«Lietuvas bankas tendētas nodarboties ar tradicionālajām banku operācijām - izsniegt kredītus iedzīvotājiem, tādēļ to investīcijas vērtspapīros veido relatīvi nelielu daļu no visiem aktīviem - aptuveni 8%, un tas nozīmē, ka iespējamie zaudējumi vērtspapīru cenu krituma dēļ nebūtu lieli,» Škarnulis sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilzdams, ka Lietuvas bankām uzkrātas pietiekami lielas kapitāla rezerves, kuru pietiktu iespējamo zaudējumu segšanai.

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 69 komercķīlas, bet 126 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Kā liecina dati, lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps – 9,1 miljona eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka. Tikpat vērtu komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums IAG Industrieanlagen GMBH, un tās ņēmēja bijusi SIA NN Smart.

Komercķīlu 8,687 miljonu eiro vērtībā reģistrējusi SIA Business Concept. Tās ņēmējs bijusi OU Prisma WEB.

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Žurnāls Global Finance jau 25.reizi publicējis ikgadējo 50 pasaules drošāko banku sarakstu.

Neskatoties uz Brexit un diezgan stresaino ekonomisko vidi Eiropā, šī kontinenta bankas arī šajā gadā dominē saraksta pirmajā desmitniekā. Savukārt rezultātus uzlabojušas Āzijas bankas, pakāpjoties par vairākām vietām divdesmitniekā.

Šajā gadā sarakstā iekļuvušas Zviedrijas Swedbank (30.vieta) un SEB (44.vieta), tāpat sarakstā iekļuvusi ASV Bancorp un Somijas OP Corporate Bank (pirms tam – Pohjola Bank), kas noslēdz sarakstu ar 50.vietu.

Saraksts tiek veidots, balstoties uz banku reitingiem, ko piešķīrušas starptautiskās reitingu aģentūras, izvērtējot 500 pasaules lielāko banku aktīvus.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kuras ir 30 drošākās bankas pasaulē!

Investējot vaitrāk nekā 26 miljonus eiro, starptautiskajā lidostā Rīga pirmdien atklāta jaunā ziemeļu piestātne, informē lidostas pārstāve Laura Karnīte. Pēc jaunās ziemeļu piestātnes atvēršanas tranzīta pasažieru zona ļaus apkalpot 7 - 10 miljonus pasažieru gadā.

Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.

Lidostai Rīga attīstoties par reģionālo tranzīta centru, paredzams aizvien lielāks tranzīta pasažieru skaita pieaugums - jau šobrīd to ir 27% no visiem pasažieriem. Tālo lidojumu pasažieriem jaunā piestātne piedāvā plašu un ērtu tranzīta zonu, savukārt ap piestātni ierīkotā hidrantu sistēma tiešai degvielas padevei no degvielas bāzes ļauj ātrāk uzpildīt lielos gaisa kuģus. Jaunās gaisa kuģu stāvvietas atrodas termināļa tuvumā, kas ļauj pasažieriem ērtāk un ātrāk nokļūt gaisa kuģos, mazāk izmantojot autobusus.

Nākamajam Latvijas eksporta līmenim nepieciešams papildināt kredītu garantiju modeli. Tāds ir viens no secinājumiem diskusijā par kapitāla pieejamību, kas sadarbībā ar Pohjola Bank trešdien norisinājās DB konferencē Biznesa prognozes 2015. Šis ir arī Biznesa prognožu jubilejas gads, jo pasākums tiek rīkots jau desmito gadu pēc kārtas.

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi. DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Smiltsērkšķu produktu ražotāja SIA Bio2You piesaistījusi investīcijas ražotnes izveidei Latvijā.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Tuvākajā nākotnē elektrības un gāzes cenās būtiskas izmaiņas neprognozē, taču vēl aizvien ir vairāki neatbildēti jautājumi.

«Tā ir taisnība, ka energocenu un piegāžu ziņā 2015. gadā uzņēmējus nekādi nepatīkami pārsteigumi negaida. Soli pa solim mēs virzāmies uz atvērtu Baltijas tirgu,» to DB un Pohjola Bank kopīgi rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2015 solīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Elektrības cenas kritumu Latvijas patērētāji varētu sagaidīt 2016. gadā, kad ekspluatācijā būs nodots Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojums, skaidroja Ā. Žīgurs. Arī Polijā, ar ko Lietuva būvē starpsavienojumu, elektrības cenas prognoze 2015. gadam esot par aptuveni 10 eiro/MWh zemāka kā pašlaik Latvijā un Lietuvā.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.