Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi līgumu ar Pohjola Bank plc filiāli Latvijā par 9,6 miljonu eiro lielu aizdevumu, lai to izmantotu vērienīgā projekta RTU – pilsēta pilsētā īstenošanai – RTU Ķīpsalas vienotā teritoriālā kompleksa attīstībai, informē bankas pārstāvis Ivars Lubāns.

Īstenojot projektu RTU – pilsēta pilsētā, tiks izveidots Baltijas reģionā modernākais inženierzinātņu studiju centrs – studentu pilsēta, ko nākotnē veidos RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka.

Projekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku RTU studiju programmu kvalitātes uzlabošanu. Projekta gaitā tiks modernizētas telpas un iekārtas, radot iespēju RTU piedāvātās izglītības programmas apgūt arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Pohjola Bank plc filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka jaunais aizdevuma līgums ir labas sadarbības turpinājums, finansējumu RTU banka ir piešķīrusi arī iepriekšējos gados.

Daudzpartneru lojalitātes programma Baltijas valstīs BalticMiles paplašinājusi savu darbību Somijā, piedāvājot Pohjola Bank kredītkartes.

«Pohjola šī ir nozīmīga sadarbība, jo Baltijas valstis spēlē nozīmīgu lomu Pohjola stratēģijas veidošanā un starptautiska mēroga apkalpošanas servisa uzlabošanā,» sacīja Pohjola Bank Plc. viceprezidents un vadītājs Baltijas reģionā Jorma Alanne.

Jaunais kopzīmols MasterCard ar bezkontakta maksājumu funkciju pavērs plašākas iespējas kopējo karšu lietotāju īpašniekiem, norāda lojalitātes programmas pārstāvji.

BalticMiles tika atklāta 2009.gada oktobrī un tā sevī ietver sevī visdažādākos veidus, kā pelnīt punktus vairāk nekā 18 tūkstošos vietu visā pasaulē.

Pohjola Bank plc filiāle Latvijā noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par 14 894 285 eiro aizdevuma piešķiršanu. Līdzekļi paredzēti projekta «RTU – Pilsēta pilsētā» īstenošanai.

Minētais projekts paredz universitātes Ķīpsalas kompleksa attīstīšanu. Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projekta ietvaros paredzēta ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija.

Aizdevuma summu plānots apgūt līdz 2015. gada augusta beigām, stāstīja RTU rektora vietnieks infrastruktūras attīstībā Aigars Ločmelis.

Savukārt bankas Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka bankas īpašā motivācija sniegt aizdevumu šī projekta finansēšanai ir «apliecināt vēlmi un iespējas atbalstīt izglītības un zinātnes attīstības vidi».

Pohjola Bank plc Somijā ir specializējusies lielu uzņēmumu apkalpošanā. Paziņojumā norādīts, ka bankas filiāle Latvijā strādā līdzīgi - savus pakalpojumus Pohjola piedāvā lieliem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vērienīgiem ilgtermiņa projektiem. Līdz šim Latvijā Pohjola sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā VAS Latvijas dzelzceļš, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, AS Latvijas Gāze, SIA Lattelecom. Filiāli Latvijā Pohjola atvēra 2012. gada septembrī.

2008. gadā dibinātā SIA Pohjola Finance reģistrējusi izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājis Somijas pilsonis Alanne Jorma Juhani, kurš līdz šim ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, un viņa vietā kopš vakardienas pienākumus sācis pildīt Huhtala Matias Petteri. Jānorāda, ka līdzās Jurim Ceirulim no uzņēmuma valdē darbojas arī Elmārs Prikšāns.

2013. gads Pohjola Finance ir bijis salīdzinoši veiksmīgs, jo uzņēmumam izdevās kāpināt savu peļņu līdz 1,221 miljonam eiro. Pārskata gadā uzņēmums apgrozīja 2,553 miljonus eiro, liecina Lursoft dati. Pohjola Finance rentabilitātes rādītājs 2013. gadā pakāpās līdz 1,81.

Lursoft rīcībā esošā informācija liecina, ka Pohjola Finance ir Somijā reģistrētajam Pohjola bank plc piederošs uzņēmums.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs SIA Pohjola Finance pērn apgrozījis 2,5 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļiem bija 1,22 miljonu eiro. Pohjola Finance darījumu portfelis audzis līdz 64 miljoniem eiro, liecina informācija Lursoft.

Klientu aktivitāte līzinga tirgū, kurā darbojas SIA Pohjola Finance, saglabājusies līdzīga kā 2012.gadā.

Labvēlīgās ekonomiskās situācijas rezultātā pērn uzlabojusies uzņēmumu maksātspēja, kas ļāvis samazināt iepriekšējos gados izveidotos uzkrājumus, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

SIA Pohjola Finance reģistrēta 2008.gadā un pieder somu Pohjola Bank plc. Pērn uzņēmumā strādājuši desmit darbinieki.

Pohjola Bank plc filiāle Latvijā ir iestājusies Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), tādējādi tagad LKA ir 25 biedri, informēja LKA pārstāvji.

24 biedri ir Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles un viens ir asociētais biedrs.

LKA ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles. Tā dibināta 1992. gada 23. jūlijā.

Asociācijas mērķis ir sekmēt Latvijas banku sistēmas nostiprināšanu un attīstību, koordinējot banku kopējo problēmu risināšanu, pārstāvot banku kopējās intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī vietējās un starptautiskajās organizācijās.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgā, 6. septembrī, tika atklāta Somijas finanšu grupas OP-Pohjola Group centrālās bankas Pohjola Bank plc Latvijas filiāle, kas izveidota ar mērķi paplašināt bankas sniegto pakalpojumu klāstu korporatīvajiem klientiem Baltijas valstīs.

Somijā lielākās finansu grupas OP-Pohjola Group uzņēmumi - Pohjola Finance un Pohjola Bank plc filiāle Latvijā un grupai piederošais Seesam Insurance - kopš pagājušā gada novembra atrodas vienuviet – četru stāvu ēkā Muitas ielā 1 Rīgas centrā.

Biroja dizaina konceptu izstrādājis mātes uzņēmums. «Tas raksturo uzņēmuma vērtības un komunikācijas formu. Darba vidē augstu tiek vērtētas detaļas – ergonomika, funkcionalitāte un kvalitāte. Baltijā esam pirmie, kas šādu biroju izveidojuši. Esam kā eksperimenta variants. Patlaban arī Somijā, Helsinkos, notiek šī jaunā biroja koncepta ieviešana,» stāsta Pohjola Bank plc filiāles Finanšu un administrācijas vadītāja Agnese Eglīte. Plānots, ka pilnībā dizaina izstrāde tiks pabeigta 2015. gadā. Līdz tam dažādas nianses vēl tikšot pilnveidotas, piemēram, tiek gaidīts apstiprinājums, kāds būs biroju krēslu dizains.

Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle kopā ar Pohjola Bank Plc noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā, informēja Nordea bankas eksperti.

Finansējums paredzēts infrastruktūras attīstības projekta realizēšanai - ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas pilsētas centra uz Krievu salas ziemeļu daļu.

«Pieņemot lēmumu par šīs sadarbības uzsākšanu, banka rūpīgi izvērtējusi uzņēmuma nozīmi un ieguldījumu turpmākajā tautsaimniecības attīstībā. Transports un loģistika veido nozīmīgu daļu Latvijas ekonomikā un spēlē būtisku lomu tās attīstībā,» uzsver Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Rīgas Brīvostas pārvaldes attīstības dienesta vadītājs Viesturs Silenieks norāda, ka šis ir nozīmīgs projekts, kas paredz vērienīgas izmaiņas pilsētas infrastruktūrā. Tā galvenais mērķis ir atbrīvot pilsētas vēsturisko centru no kravu pārkraušanas operācijām un to radītās negatīvās ietekmes uz vidi, vienlaicīgi saglabājot ostas konkurētspēju un sekmējot uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides radīšanu.

Pagājušā gada beigās SIA Pohjola Finance finansēto darījumu portfelis veidoja 39,7 miljonus latu, liecina uzņēmuma gada pārskata informācija.

Izveidotie uzkrājumi zaudējumu no vērtības samazināšanai apmērs pērn sasniedzis 0,65 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pērn SIA Pohjola Finance apgrozījums bija 2,1 milj. Ls, kas ir par 275 tūkst. Ls mazāk nekā 2011. gadā. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 648 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

SIA Pohjola Finance Latvijā reģistrēta 2008. gadā, un uzņēmums pieder somu Pohjola Bank plc. Bankas valdē darbojas Elmārs Priškāns, Juris Ceirulis un valdes priekšsēdētājs Jorma Juhani Alane (Jorma Juhani Alanne).

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec Latvia noslēdzis telpu nomas līgumu ar Skandināvijas apdrošināšanas uzņēmumu Seesam Insurance, Somijas bankas Pohjola Bank filiāli Latvijā un līzinga kompāniju Pohjola Finance.

Pohjola Banka plc Latvijas filiāles, Seesam Insurance AS Latvijas filiāles un Pohjola Finance jaunais apvienotais birojs atradīsies Rīgā, Muitas ielā 1.

Kopējā iznomāto biroja telpu platība, kurās strādās šie uzņēmumi, ir 1564,3 kvadrātmetri. Ēkas pirmajā stāvā atradīsies apdrošināšanas kompānijas Seesam klientu apkalpošanas telpas.

Newsec pārstāve Ilze Reira uzsver, ka iznomāto telpu platība, to plānojums un tehniskais nodrošinājums ir piemērots finanšu iestādes darba specifikai, turklāt, ņemot vērā jaunā nomnieka vēlmes, ir veikta telpu papildu pielāgošana. Plānots, ka nomnieki tuvākajā laikā sāks pārcelšanos no Pārdaugavas uz jaunajām telpām. Paredzēts, ka pilnībā biroju pārcelšana tiks pabeigta līdz šā gada beigām.

No šā gada 4. aprīļa Pohjola Bank plc filiāle Latvijā nosaukums tiks mainīts uz OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā, savukārt SIA Pohjola Finance nosaukums tiks mainīts uz SIA OP Finance, informē banka.

Nosaukumi pēc tādas pašas formulas, vārdu Pohjola mainot uz OP, tiek mainīti arī pārējiem Somijā 1902. gadā izveidotās un šobrīd virknē valstu strādājošās finanšu grupas uzņēmumiem. Mainoties nosaukumam, mēs nemainām savus augstos standartus – jaunais nosaukums apvieno mūsu pamatvērtības. Abreviatūrā OP ir ietverti divi somu valodas vārdi: O nozīmē Osuuspankki – kooperatīvā banka; P nozīmē OP – ziemeļi, ziemeļzeme.

OP Corporate Bank ir kooperatīvā banka. Tas nozīmē, ka bankas klienti ir arī tās akcionāri. No 5,5 miljoniem Somijas iedzīvotāju 3,8 miljoni ir OP klienti.

No 2008. gada banka darbojas arī Latvijā, specializējoties lielu un vidēju uzņēmumu apkalpošanā.

Uzņēmums Transporent, kas darbojas automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga jomā, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras ņēmējs ir finanšu nomā darbojošais uzņēmums SIA Pohjola Finance, liecina Lursoft dati.

Ķīlas vērtība ir 189,3 tūkstoši eiro.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka par labu Pohjola Finance, kas pieder Somijā reģistrētam uzņēmumam Pohjola Bank plc. Transporent ir ieķīlājis AudiA3 Sportback un sešas automašīnas VW Golf.

Kā liecina Lursoft pieejamais Transporent gada pārskats, uzņēmuma gada apgrozījums 2013. gadā sasniedz 7,2 miljonus eiro, bet tas ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2012. gadu, kā arī pašu kapitāls ir palielinājies par 21,1%.

Kopējais apkalpoto automašīnu skaits, ko uzņēmums apkalpojis 2013. gadā, ir sasniedzis 1950 automašīnas. Uzņēmums 2013. gadu ir noslēdzis ar 237,4 tūkstošu eiro peļņu.

Latvijas energokompānija Latvenergo slēgs divus aizdevuma līgumus par 150 miljonu eiro aizņemtā kapitāla piesaisti, nolemts AS Latvenergo akcionāru sēdē, liecina kompānijas paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga.

Pirmā iepirkuma daļa paredz slēgt aizdevuma līgumus līdz 100 miljoniem eiro, ar 5 gadu dzēšanas termiņu un ar iespēju pagarināt to līdz 2 gadiem, bet otrajā daļā - lai noslēgtu aizdevuma līgumus līdz 50 miljoniem eiro, ar dzēšanas termiņu 7 gadi.

Kapitāla piesaistes konkursa atlases kritērijs bijis saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Pirmajā iepirkuma daļā uzvarējušas Pohjola Bank Plc, Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle un SEB banka AS, bet otrajā daļā - Pohjola Bank Plc un Swedbank AS.

Aizņemtos līdzekļus paredzēts ieguldīt elektroenerģijas ražošanas aktīvos un tīkla infrastruktūrā, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu elektroenerģijas piegādi un uzturēšanu Baltijas reģionā. Lielākoties plānotais gada investīciju programmas apmērs ir 250 miljoni eiro, un grupa daļēji finansē tās īstenošanu no aizņemtiem līdzekļiem.

Pāreja uz eiro ietekmēs starpbanku maksājumus, jo, īstenojot Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area, SEPA) projektu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārrobežu maksājumi būs ātrāki un lētāki, norāda Latvijas Banka.

Pašlaik SEPA attiecas tikai uz nelielu iedzīvotāju daļu, kuri veic neliela apjoma pārrobežu maksājumus eiro. Tāpēc SEPA projekta dalībnieki Latvijā ir vienojušies par ātrāku SEPA kredīta pārvedumu ieviešanu, un ar 2014. gada 1. janvāri latu pārskaitījumi tiks aizvietoti ar SEPA pārskaitījumiem.

Rezultātā pārrobežu SEPA maksājumi nonāks pie saņēmēja vienas dienas laikā, ar SEPA Latvijas uzņēmumi varēs samaksāt piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs tikpat ātri kā piegādātājiem Latvijā. Savukārt tiem, kas mācās vai strādā ārpus Latvijas, vairs nebūs nepieciešami konti vairākās valstīs - visus maksājumus Eiropā varēs veikt no viena konta.

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Rīgas Brīvostas pārvalde noslēgusi 6,02 miljonu eiro jeb aptuveni 4,23 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par kredītlīdzekļu piesaisti Krievu salas infrastruktūras projekta īstenošanai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi komersanti, no kuriem par uzvarētāju tika atzīta personu apvienība Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle un Pohjola Bank Plc. Par galveno atklātā konkursa uzvarētāja izvēles kritēriju tika noteikta zemākā piedāvātā cena.

Db.lv jau informēja, ka konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktiviāšu pārcelšanai no pilsētas centra uzvarējusi pilnsabiedrība BMGS-S. Kopējā līguma summa šim projektam ir 88,71 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas satiksme – 140,56 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc.

Kā skaidro SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, uzņēmums ir pārjaunojis iepriekšējo zemās grīdas tramvaja komercķīlu.

Otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 24,31 miljona latu vērtībā, un tās devējs bijusi Lietuvas kompānija UAB BFIII G1, kā parādnieku reģistrējot nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA SMI Berģi.

Savukārt 11,2 miljonu latu vērtu komercķīlu Swedbank devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print.

Pagājušajā nedēļā UAB BFIII G1 reģistrējis arī 8,785 miljonu latu lielu komercķīlu, kā parādnieku reģistrējot tirdzniecības centru Valdeka. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 69 komercķīlas, bet 126 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Kā liecina dati, lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps – 9,1 miljona eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka. Tikpat vērtu komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums IAG Industrieanlagen GMBH, un tās ņēmēja bijusi SIA NN Smart.

Komercķīlu 8,687 miljonu eiro vērtībā reģistrējusi SIA Business Concept. Tās ņēmējs bijusi OU Prisma WEB.

Šonedēļ uzsākti būvdarbi projektā VAS Starptautiskā lidosta Rīga pasažieru termināļa paplašināšana 5.kārta – Ziemeļu piestātne, būvniecības 1.kārta, informēja lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.

Būvdarbus veic SIA Skonto Būve, būvuzraudzību nodrošina pilnsabiedrība Būvalts P.M.G., projekta autori ir SIA Arhis Arhitekti.

Lidostas termināļa attīstības būvniecības 1.kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildu četrus jaunus iekāpšanas sektorus, tādējādi uzlabojot lidostas sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pēc pabeigšanas jaunajā piestātnes ēkā būs iespējams apkalpot arī lielākus gaisa kuģus, kas palielinās lidostas kapacitāti.

S. Rinmane atgādina, ka esošā termināļa kapacitāte spēj kvalitatīvi apkalpot 3,5 miljonus pasažieru gadā, taču jau šobrīd lidostas apkalpoto pasažieru skaits gadā sasniedz 4,7 miljonus. Pie šāda apjoma un, paredzot turpmāku pasažieru skaita pieaugumu, ir nepieciešama lidostas paplašināšana, lai nodrošinātu atbilstošu servisu aviokompānijām, kā arī ērtus apstākļus un kvalitatīvu apkalpošanu pasažieriem.

Šodien, 17.maijā, Ventspilī atklāta SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca, kas būs lielākā šāda veida ražotne Eiropā, apgalvo projekta virzītāji.

No ārpuses vizuāli pievilcīgā, bet iekšpusē tehnoloģiski ļoti sarežģītā ēka paredzēta, lai ražotu īpašas sarežģītības augsto tehnoloģiju produktus Eiropas un ASV tirgum.

«Šeit ir reālas augstās tehnoloģijas, kas prasa lielu pievienoto intelektuālo vērtību. Lielākā daļa mūsu darbinieku būs tehniķi un inženieri un saņems labu atalgojumu. Tā kā process ir automatizēts, darbinieku skaits nav vajadzīgs liels, toties ļoti augsti kvalificēts, tāpēc prieks par augstskolu interesi. Šis ir kā Silīcija ielejas uzņēmums, kas saistīts ar augstu risku. Bet tikai tad, ja dari kaut ko, ko nedara citi, ir iespējami panākumi,» norāda SIA EuroLCDs valdes loceklis Ilmārs Osmanis.

Ceturtdien starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks kopā ar ēkas projekta autoriem un būvniekiem svinīgi atklāja jaunās piestātnes ēkas būvniecības uzsākšanu, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākotnei būves pamatos.

Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, lidostas 40. gadu jubilejai veltīta nozīmīte, īpašā eiro monēta un laikraksta Dienas Bizness ceturtdienas numurs.

A. Mūrnieks pasākumā stāstīja, ka šis ir brīdis, kad lidosta domā par pasažieru ērtībām un viņu labsajūtu, ceļojot, radot jaunas iespējas arī lidmašīnu lieluma ziņā. «Šīs ēkas būvniecības pirmā kārta ir sākums ilgam procesam, kura mērķis ir nostiprināt lidostas Rīga kā vadošās Baltijas un Ziemeļeiropas lidostas pozīcijas. Termināļa paplašināšana ir loģisks turpinājums mūsu lidostas četrdesmit gadu garumā notikušai attīstībai,» pasākumā uzsvēra A. Mūrnieks.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.