Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Kā aģentūru LETA informēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Ministru kabinetu (MK) vienojusies valsts nodevu par pasi palielināt par 4 eiro, informēja PMLP.

Iepriekš nodevu par pasi tika rosināts palielināt divas reizes, līdzšinējo 30 eiro vietā iedzīvotājiem liekot maksāt 60 eiro.

Galīgais lēmums par to būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Apstiprinot jauno risinājumu, valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā.

Plānots arī saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Daļu no iepriekš plānotās valsts nodevas izmaksām, piemēram, sertifikācijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar dokumentu drošību, ieguldījumus tehnoloģijās, lai nodrošinātu dokumentu sagatavošanu, plānots segt, piesaistot finansējumu no citiem avotiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un valsts budžeta.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Piektdien, 17.jūlijā, nestrādās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļa Daugavpils ielā 31, kā arī nodaļas Bauskā un Valkā.

Budžeta līdzekļu taupības nolūkā šo nodaļu darbinieki dosies bezalgas atvaļinājumā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Karnīte.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji 17.jūlijā varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Rīgā PMLP pakalpojumus piektdien varēs saņemt Rīgas 1.nodaļā Čiekurkalna 1. līnijā 1, Rīgas 2.nodaļā Alunāna ielā 1 un Rīgas 3.nodaļā Mazajā Nometņu ielā 47. Savukārt Bauskai tuvākās nodaļas atrodas Rīgā un Jelgavā, bet Valkas iedzīvotāji var doties uz Valmieru.

Savukārt nākampiektdien, 24.jūlijā, PMLP būs slēgta pilnībā un Pārvaldes pakalpojumus nebūs iespējams saņemt.

Iesniedzot ārzemnieka izsaukuma pieprasījumu, juridiskām personām vairs nebūs nepieciešams iesniegt Valsts Ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un nodokļu nomaksu.

To paredz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sagatavotie jaunie Uzturēšanās atļauju noteikumui. Šo informāciju uzņēmums varēs tikai deklaratīvi apstiprināt, bet PMLP darbinieki paši šos datus iegūs no attiecīgajiem reģistriem. Ņemot vērā, ka jau šobrīd atļaujas saņemšanas nolūkā iesniegtās izziņas un dokumenti PMLP tiek papildus pārbaudīti valsts informācijas sistēmās (vienotā datorizētā Zemesgrāmatā, VID informācijas sistēmā u.c.), šādas izziņas vairs nav nepieciešamas. Tāpat turpmāk paredzēts atteikties arī no dzīvesvietu un veselības stāvokli apliecinošu izziņu iesniegšanas, ja ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju, norādīts PMLP informācijā.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Pirmās dienas laikā jauno personu apliecinošo dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās noformējuši kopskaitā gandrīz 850 Latvijas iedzīvotāji.

Pēdējo apmeklētāju pieņemšana PMLP lielākajās nodaļās vakar beigta pulksten 19 un līdz tam laikam iedzīvotāji gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos aktīvi pieteikušies iespējai pirmajiem noformēt jauno dokumentu.

PMLP atvainojas, ka vairākās lielākajās klientu apkalpošanas nodaļās pirmajā dienā bija vērojamas rindas un cilvēkiem augstā pieprasījuma dēļ pakalpojuma saņemšanai bija jāpavada ilgāks laiks. Lai izvairītos no neērtības un gaidīšanas rindā, PMLP aicina pirmās dienas nedaudz nogaidīt un jauno karšu vai pasu noformēšanu atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, kad rindas būs mazinājušās. Tāpat lielākajās PMLP nodaļās ir iespējams telefoniski pieteikties uz iepriekšēju pierakstu, vienojoties par konkrētu laiku pases vai personas apliecības noformēšanai.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Drošības policija (DP) ir sākusi kriminālprocesu par kukuļdošanu un kukuļņemšanu pret vairākām personām, tostarp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes augsta ranga amatpersonu.

Kā aģentūru LETA informēja DP, kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 320.panta otro daļu - par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, - un 323.panta pirmo daļu - par kukuļa nodošanu vai piedāvāšanu valsts amatpersonai.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP no sīkākiem komentāriem pagaidām atturas.

Kā aģentūrai LETA apliecināja PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule, PMLP ir zināms, ka DP veikusi kratīšanu PMLP Ventspils nodaļā, taču plašākas informācijas par sākto kriminālprocesu PMLP pašreiz nav. Oficiālu informāciju no DP pārvalde varētu saņemt rīt.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Pirmās dienas laikā, 2.aprīlī, kad Latvijā sāka izdot jauno personu apliecinošo dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas (ID) karti – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās noformējuši kopskaitā gandrīz 850 Latvijas iedzīvotāji.

Pēdējo apmeklētāju pieņemšana PMLP lielākajās nodaļās 2.aprīli tika pabeigta pulksten 19:00, DB norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Viņš atzīmē, ka vairākās lielākajās klientu apkalpošanas nodaļās pirmajā dienā bija vērojamas rindas un cilvēkiem augstā pieprasījuma dēļ pakalpojuma saņemšanai bija jāpavada ilgāks laiks. Lai izvairītos no neērtības un gaidīšanas rindā, PMLP aicina pirmās dienas nedaudz nogaidīt un jauno karšu vai pasu noformēšanu atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, kad rindas būs mazinājušās. Tāpat lielākajās PMLP nodaļās ir iespējams telefoniski pieteikties uz iepriekšēju pierakstu, vienojoties par konkrētu laiku pases vai personas apliecības noformēšanai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) slēgtajā konkursā par elektronisko identifikācijas (eID) karšu sagatavju izgatavošanu un piegādi piedāvājumus ir iesniegušas četras ārvalstu kompānijas.

Tā DB informēja PMLP pārstāve Līva Konivāla, norādot, ka visas kompānijas ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Kandidātu atlases rezultāti būs zināmi augustā, bet slēgta konkursa uzvarētājs – oktobrī.

DB jau rakstīja, ka PMLP konkursa kandidātu atlases nolikumu pieprasīja vairāk nekā 20 potenciālo kandidātu.

PMLP priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs iepriekš uzsvēra, ka izsludinātais konkurss ir starptautisks, lai tajā varētu piedāvājumus iesniegt pretendenti, kas līdzīgus pasūtījumus ir izpildījuši citās ES valstīs, jo kandidātam jābūt ar atbilstošu pieredzi.

ID kartes derēs ne tikai tam, lai persona apliecinātu savu identitāti, bet šajā kartē iekļausies arī e-paraksts. Paredzēts, ka eID kartes izsniegs PMLP, bet konkursā izraudzītais partneris veiks sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja un ar to saistītās funkcijas.

Drošības policija (DP) atklājusi iespējamu korupciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saistībā ar nelikumīgu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu.

DP informēja, ka 19.jūnijā sākts kriminālprocess par iespējamu kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kukuļdošanu un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Izmeklēšanā konstatēts, ka, neievērojot noteikto pieraksta un rindas kārtību un pretēji valdības noteikumos paredzētajai kārtībai, PMLP amatpersonas palīdzēja nokārtot ārzemniekam termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu. Šīs darbības organizēja Latvijas pilsonis, kurš darbojās kā starpnieks starp ārzemnieku un PMLP amatpersonām, saņemot par to materiālu atlīdzību.

Lai nodrošinātu šī pakalpojuma sniegšanu, starpnieks PMLP amatpersonām par pretlikumīgu darbību veikšanu solīja nodot kukuli. Bez tam starpnieks arī viltoja termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai nepieciešamos dokumentus.

Tiem, kuri izstāvējuši garas rindas, tomēr jau tikuši pie jaunām pasēm, varētu būt paveicies - nākamgad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jātiek galā ar ievērojami lielāku apmaināmo pasu skaitu, vēsta laikraksts Diena.

Pārvalde solot pagarināt darbalaiku, pieņemt darbā papildu darbiniekus, un tikt galā ar plānoto 578 000 personu apliecinošu dokumentu apmaiņu. Papildu slodze pārvaldei ir arī elektronisko identifikācijas karšu izgatavošana, jo daudzi pasu mainītāji vēlas vienlaikus izgatavot arī šo salīdzinoši jauno, tikai kopš aprīļa ieviesto dokumentu, norāda laikraksts.

Uzstājoties Reformu partijas domes sēdē Daugavpilī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka šogad plānots apmainīt 191 000 pasu, bet nākamgad ievērojami vairāk - 578 000, jo tik daudziem dokumentiem beidzas termiņš. Lai tiktu galā ar šādu apjomu, PMLP nākamgad plāno pieņemt darbā 91 cilvēku, no tiem 76 klientu apkalpošanas darbiniekus, bet darbalaiku nodaļās pagarināt no plkst. 8.00 līdz 20.00, informējusi PMLP pārstāve Lāsma Lapinska.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.