Liepājnieci Initu Pikši idejā veidot savu uzņēmumu atbalstīja vīrs Mārtiņš, kurš arī pats iesaistījies tā darbībā. Šobrīd gan uzņēmuma nākotni apdraud grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas no 1. janvāra mikrouzņēmumiem žēlastību neparedz, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
2013. gada aprīlī tapa uzņēmums Muskare. Zem šā nosaukuma nu darbojas abi dzīvesbiedri. «Uzņēmums sastāv no divām daļām – divi atsevišķi nodalīti lauciņi,» skaidro M. Pikšis.
I. Pikše uzņēmumā nodarbojas ar floristiku un rotājumu izveidi dažādiem pasākumiem. Savukārt Mārtiņš Muskares paspārnē pievērsies savai specialitātei – radioloģijai. Precīzāk – radioloģijas iekārtām un to pārbaudei un uzturēšanai.
«Darbības virziens šo trīs gadu laikā nav mainījies – viss tas pats, kas sākumā. Klāt nāca vienīgi trauku noma. Mums pašiem vienreiz vajadzēja, un mēs sapratām, ka tā ir problēma Liepājā – tieši trauku nomas nav. Mārtiņam ieminējos, ka varētu to darīt papildus. Sapratām, ka kredītu nevar ņemt – neatmaksāsies – skaits ir liels, uz kāzām kad ņem, tad vien piecdesmit ir mazākais skaits. Tāpēc – kad kaut ko nopelnījām, tad krājām un tā pa bišķiņam pirkām,» viens otru papildinot stāsta Pikši.
Taujāti par to, kādi ir uzņēmuma attīstības un nākotnes plāni, gan Inita, gan Mārtiņš ir domīgi un atzīst, ka šobrīd ir neziņā. Arī viņu ģimenes uzņēmums ir mikrouzņēmums. Gan Inita, gan Mārtiņš vēl cer uz iespējamām izmaiņām, kas ļautu uzņēmuma darbību turpināt un attīstīt. «Šobrīd esam apjukumā un ceram, ka kaut kas mainīsies,» tā I. Pikše. Uz jautājumu, ko abi darīs gadījumā, ja piepildīsies ļaunākais iespējamais scenārijs, uzņēmējs atbild: «Vai nu slēgsim, vai reorganizēsim, vai atstāsim tikai daļu.» «Mārtiņš vēl domā, ka viņš savu pusi varētu atstāt,» skaidro Inita, un dzīvesbiedrs tūlīt piebalso: «Jā, jo man ir līgumi noslēgti, kas ir spēkā uz kaut kādu laiku, un nav tik vienkārši visu uzreiz slēgt.» Variants esot uzņēmumu saglabāt, pāriet viena īpašnieka statusā, vienu daļu likvidējot. «Attiecīgi, ja Initai ir pasūtījumi, es viņu savā daļā varu ņemt kā darbinieku tobrīd,» paskaidro M. Pikšis. «Nauda ir ieguldīta, materiāli nopirkti – negribas to visu vienkārši likvidēt,» saka abi dzīvesbiedri.