Bils Gross (Bill Gross), viens no pasaulē pazīstamākajiem obligāciju investoriem, pametis Pimco, investīciju gigantu, kuram viņš ir līdzdibinātājs, ziņo BBC.

Gross nākamnedēļ pievienosies Janus Capital Group, lai vadītu vienu no tās obligāciju fondiem. Pats Gross izteicies, ka ar sajūsmu raugās uz jaunajiem darba pienākumiem.

Pagājušajā nedēļā tika ziņots par izmeklēšanu, kas uzsākta saistībā ar Pimco fondu, kuru vadīja Gross. Tomēr Pimco īpašnieks, vācu apdrošinātājs Allianz, komentējis, ka Grosa aiziešanai un izmeklēšanai nav nekāda sakara.

«Es vēlos pievērst pilnīgu uzmanību fiksētu ienākumu tirgiem un investīcijām, atmetot daudzos sarežģījumus, kas iet roku rokā ar lielas, sarežģītas organizācijas pārvaldīšanu,» skaidrojis Gross.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Investoriem, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) monetārās stimulēšanas programmas beigas, no lielākā ieguldījumu fonda pasaulē Pimco Total Return Fund pēdējo mēnešu laikā aizplūdis 41 miljards ASV dolāru, liecina Morningstar dati.

Kopējie fonda aktīvi patlaban ir 251 miljards dolāru, kas ir par 14% mazāk nekā maijā, kad aktīvu apjoms bija 292 miljardu dolāru apmērā.

Jāatgādina, ka maijā FRS vadītājs Bens Bernanke informēja Kongresu, ka centrālā banka gada beigās varētu bremzēt savus ikmēneša 85 miljardu dolāru lielos aktīvu iepirkumus.

Fonds dibināts 1987. gadā, un katru gadu pēdējo desmit gadu laikā tā ienesīgums ir pārspējis aptuveni 75% līdzīgus ieguldījumu fondus. Taču šajā gadā 87% līdzīgu fondu ir bijis labāks ienesīgums.

Pasaules parāda vērtspapīru indeksi šajā gadā ir sarukuši, valdot runām par FRS programmas bremzēšanu. Parādzīmju cenas krīt tad, kad ienesīgums aug, un šajā gadā ASV desmitgadu parādzīmju ienesīgums ir audzis līdz 2,97%, salīdzinot ar 1,76% gada sākumā.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Šogad līdz oktobrim no pasaules lielākajiem akciju tirgiem labi bija klājies gandrīz tikai ASV. Tiesa gan, nu arī šis tirgus sāk izskatīties visai saguris, un pagājušās nedēļas vidū tā nozīmīgākie raksturojošie indikatori pietuvojās vai pat sasniedza tā saucamo korekcijas stadiju, par ko tiek saukts cenu kritums no iepriekšējām augstienēm vismaz par 10%.

Ja akciju cenas sarūk, tad investori, redzot, kā deg to nauda, kļūst krietni nervozāki un arvien biežāk sāk piesaukt tādu biedējošu dēmonu kā recesija. Kā nekā - straujāki akciju cenu kritumi bieži tiek uztverti gluži kā priekšvēstneši ekonomikas lejupslīdei. Tas jau nekas, ka mēdz jokot - tās pašas korekcijas pareģojušas veselas deviņas no piecām pēdējām recesijām. Tas tādēļ, ka cenu korekcija akciju tirgū mēdz būt krietni biežāka parādība par recesiju atnākšanu. Citiem vārdiem sakot - straujāks akciju cenu kritums var nozīmēt arī viltus zvanus. Kā būs šoreiz? Protams, grūti paredzēt.

Ar recesiju precīzu prognozēšanu pat visprestižākajiem finanšu guru bieži vien ir tā, kā ir. Skaidrs gan ir tas, ka tā kaut kad pienāks. Katrā ziņā pašlaik tirgus dalībnieki pastiprināti spriež par vairāku faktoru kopumu, kuru rezultātā tiek apšaubīts veselīgas pasaules ekonomikas izaugsmes stāsts. Jāņem vērā, ka to pašu ASV akciju cenu pieaugums turpinās jau aptuveni deviņus ar pusi gadus. Tik ilgs cenu pieaugums pats par sevi daudzus dzen zināmā trauksmē, kā rezultātā daudzi, šķiet, sāk būt zemā starta gatavībā kaut ko sliktu arī sagaidīt.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Eiropu pārņēmusī recesija patlaban apdraud kontinenta identitāti, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka to izraisījusi stingrā taupības politika.

Uzstājoties konferencē, Francijas prezidents pauda uzskatu, ka finanšu krīze ir savaldīta, tomēr šobrīd lielākais drauds Eiropai ir ekonomikas recesija, kuru savukārt provocējusi taupības politika. Iepriekš kļuva zināms, ka šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Lai pārvarētu jaunos izaicinājums, eirozonā būtu jāizveido «ekonomikas valdība», kas palīdzētu reģionam nodrošināt ciešāku integrāciju. Šādai eirozonas vienotai ekonomikas pārvaldes struktūrai būtu savs prezidents un tā nodrošinātu harmonisku nodokļu un budžetu sistēmu. Eirozonas «ekonomikas valdības» izveidošana kļūšot par F. Olanda nākamo prezidentūras gadu prioritāti.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

ASV kompāniju peļņa, visticamāk, saruks jau trešo ceturksni pēc kārtas.

Pasaules lielākie akciju tirgi šogad no gultas izkāpuši ar nepareizo kāju, kur šo vērtspapīru cenām sarukt liek vispārējs satraukums par Ķīnas ekonomikas nākotni. Tāpat pagājušā gada beigās par dolāra likmju palielināšanu lēma ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), kas arī finanšu tirgos palielinājis stresa līmeni. Tirgiem nu jāsāk mācīties staigāt pašiem ar savām kājām, jo pasaules varenākā centrālā banka ne tikai izbeigusi dolāru drukāšanas pasākumus, bet jau sadārdzina naudas cenu. Rezultātā ASV akcijām padevusies sliktākā gada pirmā nedēļa vēsturē – ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma sarukusi jau par 6%.

Šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs.

Šķiet, gluži tikpat regulāri, kādas tagad ir rudenīgās lietusgāzes, kļuvuši arī pasaules centrālo baņķieru lēmumi par procentlikmju palielināšanu. Galu galā nupat eiro procentlikmes par 75 bāzes punktiem palielinājusi pat Eiropas Centrālā banka (ECB). Tam, ja kāds šiem procesiem dzelžaini neseko līdzi, droši vien vajadzētu liecināt par to, ka citas pasaules ietekmīgās centrālās bankas savas šādas likmes spēji palielina jau kādu laiku. Lai nu kā – šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs. To apstiprināja arī mēneša pirmās daļas ASV inflācijas dati, kas lika domāt, ka straujš patēriņa cenu pieaugums tur varētu būt iesakņojies. Attiecīgi par dārgāku naudu un bargākām centrālām bankām sēras vērojamas arī pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Mūsu valsts ekonomikas attīstības līdzšinējā gaita ir vērtējama kā visai veiksmīga, it īpaši situācijā, kad eirozonas IKP kritums 2012.gada pēdējā ceturksnī padziļinājās, visticamāk, sarūkot Vācijas, Francijas un Itālijas ekonomikām, ekonomiskās atšķirības raksturo SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pagājušā gada pēdējā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta pieaugums 5,1% apmērā, pagājušo gadu kopumā Latvijai ļāvis noslēgt ar 5,5% vērtu izaugsmi.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērš uzmanību uz pēdējā laika izmaiņām ekonomiskās izaugsmes struktūrā, aizvien lielāku lomu ieņemot patēriņam. Viņaprāt, arī šogad izaugsme varētu būt nedaudz vairāk koncentrēta patēriņa pusē, saglabājoties lielai atšķirībai starp Latvijas un tās eksporta tirgu vidējiem pieauguma tempiem.

Viņš arī nepiekrīt biežiem apgalvojumiem, ka ekonomiskā izaugsme nav atspoguļojusies iedzīvotāju maciņos. «Izaugsmes atsākšanās ir palīdzējusi daudziem, bet ne visiem un visdrīzāk ne vairākumam. Tajā pat laikā neticu, ka cilvēki nevēl labu tiem apmēram 30 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas pērn sāka strādāt pēc bezdarba perioda vai ka ziņas par bezdarba mazināšanos ir pilnīgi paslīdējušas gar ausīm. Nav šaubu, ka tieši kādreizējiem bezdarbniekiem pozitīvās pārmaiņas bija visnepieciešamākās,» uzskata P. Strautiņš.