Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.
Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.
Fragments no intervijas
Kāds uzņēmumam bija pagājušais gads, un kādi plāni šim gadam?
Pagājušais gads nebija ar strauju attīstību, bet tomēr nāca ar saviem izaicinājumiem un mērenu izaugsmi. Ir apgūtas dažas jaunas teritorijas atkritumu apsaimniekošanā tepat Pierīgā. Tāpat turpinājās darbs pie mūsu plastmasas pārstrādes rūpnīcas projekta. Izaicinājumiem pilns gads bija tieši telpu uzkopšanas jomā, jo pērn sākās problēmas ar darba spēka pieejamību, līdz ar to piedzīvojām mazas turbulences. Tajā pašā laikā tādi segmenti kā būvgružu apsaimniekošana zeļ un plaukst, jo ekonomika ir atdzīvojusies un to var just. Pagājušais gads bija grūts tieši otrreizējo materiālu segmentā, jo 2017. gada beigās Ķīna slēdza savu tirgu, tāpēc gāja kā pa rakumiem un visu gadu strēbām ārā šo Ķīnas lēmumu.
Minējāt, ka ir arī citas nišas, kurās darbojaties, ne tikai atkritumu apsaimniekošana. Vai arī tajās palielināt savu tirgus daļu?
Mēs augam visos segmentos, arī telpu uzkopšana, skatoties uz rādītājiem, ir augošs bizness ar saviem izaicinājumiem. Tikko esam sākuši strādāt lidostā Rīga, kas ir apjomīgs objekts. Esam ieguvuši vēl citus lielākus objektus un jūtam arī darba apjoma un apgrozījuma pieaugumu.
Vai nav grūti savienot tomēr savā ziņā tik dažādas jomas vienā uzņēmumā?
Es domāju, ka tas nav grūti. Protams, tie ir dažādi, bet tomēr savā ziņā saistīti biznesi. Uzņēmumā ir cilvēki, kas nodarbojas ar vienu, ir kas nodarbojas ar otru nozari. Vadības līmenī meklējam sinerģijas, lai tīrīšanas un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepakotu kā veselu kopumu. Ir klienti, kas izvēlas šādu pakalpojumu, un mums kā uzņēmumam tas ir tikai ieguvums.
Atgriežoties pie Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma. Šobrīd ir zināms, ka jūsu apvienība Eco Baltija vide ir uzvarējusi. Kādi ir turpmākie soļi, kas notiek tālāk?
Šajā gadījumā ir tāda neierasta lieta kā kopsabiedrības dibināšana, tāpēc ir grūti prognozēt, cik ilgu laiku viss process kopumā varētu aizņemt un kāda būs tā virzība.
Ja viss norit gludi, kad reāli kopsabiedrība varētu sākt apsaimniekot Rīgas atkritumus?
Publiskā privātā partnerība (PPP) ir kaut kas neierasts. Latvijā ir realizēti tikai daži projekti. Klasiski, ja tas būtu publiskais iepirkums, no līguma noslēgšanas trīs mēnešu laikā mums būtu jāsāk strādāt. Šobrīd, kā jau minēju, mums vēl ir jādibina kopsabiedrība, jāslēdz dalībnieku līgumi utt.
Jūs apsaimniekojat arī šķirošanas līnijas. Cik daudz Ķīnas lēmums slēgt tirgu ietekmēja šo darbību?
Ķīna un pagājušā gada beigās arī Indija un Indonēzija slēdza savus tirgus. Acīmredzot šīs valstis ir sasniegušas zināmu labklājības līmeni un saprot, ka arī vide ir pietiekami svarīga, lai par to rūpētos, jo iedzīvotāju veselība tiešā veidā korelē ar vides piesārņotību. Getliņu šķirošanas rūpnīcu šo valstu lēmums ietekmēja mazāk, jo tur ir nedaudz cita specifika. Piemēram, papīru mēs Getliņos neatšķirojam. Kopumā mums ir divas šķirošanas līnijas, kur mēs atšķirojam dalīti vāktos atkritumus, un ir Getliņu rūpnīca, kur mēs vairāk koncentrējamies uz metāliem, polimēriem, RDF un bioloģiski noārdāmo atkritumu nošķirošanu. Dalītajos vāktajos atkritumos ir liels papīra, kartona un cita iepakojuma īpatsvars, līdz ar to lēmums slēgt tirgu bija smags trieciens nozarei ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Amerikā, kad Ķīna aizvēra durvis, pāris mēnešus apstājās visas šķirošanas līnijas un nekas nenotika.
Visu rakstu lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
