No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

No 2008.gada 12.marta līdz 10.aprīlim notika parakstu vākšana likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotajiem provizoriskajiem parakstu vākšanas rezultātiem šajā laikā par Satversmes grozījumu ierosināšanu Latvijā parakstījies 213 751 vēlētājs. Savukārt parakstīties par grozījuma likumā „Par valsts pensijām” ierosināšanu vēlētāji varēs parakstu vākšanas vietās no 2008.gada 16.aprīļa līdz 15.maijam.

Ja abu parakstu vākšanu iniciatori, kuri uzstāja uz tautas virzītiem likumprojektiem, savu vēlmi būtu izrādījuši saskaņoti, un būtu iesnieguši rezultātus tā, lai šie termiņi atļautu abām tautas nobalsošanas procedūrām pārklāties, mēs varētu rīkot abas parakstu vākšanas vienlaicīgi. Parakstu vākšana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” pie notāriem sākās pagājušā gada jūlijā, savukārt otra parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē – ar „lietussargu pulcēšanos” Doma laukumā. Un, lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība paziņoja, ka ap Ziemassvētkiem paraksti jau ir savākti, tomēr CVK tie tika iesniegti tikai 1. februārī. Ņemot vērā, ka likumā nav paredzēta iespēja atlikt iesniegto parakstu izvērtēšanu, līdz ar parakstu iesniegšanu tika sākta parakstu pārbaude. Gala rezultātā divu nedēļu nobīde starp šiem iesniegtajiem parakstiem nozīmēja, ka tagad šīs parakstu vākšanas jārīko atsevišķi.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Šodien stājas spēkā grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas paredz vairākas izmaiņas parakstu vākšanas organizēšanā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Vienas no nozīmīgākajām izmaiņām ir saistītas ar to vēlētāju iespējām piedalīties parakstu vākšanā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietās. Saskaņā ar jauno kārtību šiem vēlētājiem, līdzīgi kā tas ir vēlēšanās vai tautas nobalsošanā, tiks organizēta balsošana viņu atrašanās vietā.

Par savu vēlmi piedalīties parakstu vākšanā šiem vēlētājam līdz parakstu vākšanas 29.dienai jāinformē savas pašvaldības vēlēšanu komisija vai parakstu vācējs, iesniedzot attiecīgo iesniegumu. Savukārt parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietās vēlēšanu komisija organizēs parakstu vākšanas pēdējā dienā.

Pēc līdzīgiem nosacījumiem parakstu vākšanā varēs piedalīties arī aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, pret kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Parakstu vākšanai par Satversmes grozījumu ierosināšanu Latvijā izveidotas 620 parakstu vākšanas vietas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Vienlaikus 40 parakstu vākšanas vietas izveidotas arī ārvalstīs – Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos, kopā 33 ārvalstīs.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā ir noteikušas pašvaldības, un tās ir izveidotas ar tādu aprēķinu, lai katrā pašvaldībā uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

Kā pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, visas pilsētu, pagastu, novadu vēlēšanu komisijas jau ir noteikušas arī parakstu vākšanas vietu darba laikus. No šā gada 12.marta līdz 10.aprīlim parakstu vākšanas vietas dažādās pašvaldībās strādās dažādos laikos, tomēr ne mazāk kā četras stundas dienā, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pašvaldībām jāizliek pie domes, padomes ēkas vai informācijas sniegšanas vietās, kā arī jāpublicē pašvaldības laikrakstā vai, ja tāda nav, - citā vietējā laikrakstā. Tāpat informācijai par paraksta vākšanas vietu darba laiku jābūt izliktai parakstu vākšanas vietās.

Rīt, 16.aprīlī, sāksies un 30 dienas, līdz 15.maijam, turpināsies parakstu vākšana likuma Grozījums likumā Par valsts pensijām ierosināšanai.

Parakstu vākšanas nodrošināšanai Latvijā izveidotas 622 parakstu vākšanas vietas, kas strādās četras stundas dienā, arī brīvdienās un svētku dienās. Papildus 43 parakstu vākšanas vietas izveidotas ārvalstīs - Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos, un būs atvērtas pārstāvniecību vadītāju noteiktajos darba laikos.

Parakstu vākšanā piedalīties drīkst visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma. Vēlētājiem, kuri par likuma iesniegšanu parlamentā parakstījušies pie notāriem, atkārtoti jāparakstās nav. Viņu paraksti tiks pieskaitīti kopējam likumprojekta atbalstītāju skaitam.

Lai parakstītos, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību parakstu vākšanā.

Līdz oficiālajai parakstu vākšanas uzsākšanai 12.martā un tās laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) veiks plašu skaidrojošo darbu, lai sabiedrībai pasniegtu korektu informāciju par tiesībām atlaist Saeimu, kuras tiks nodrošinātas ar rosinātajiem Satversmes grozījumiem. Informācijas aktivitāšu nodrošināšanai LBAS ir uzsākusi ziedojumu vākšanu visā Latvijas teritorijā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Db.lv jau vēstīja, ka šodien notika Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā tika nolemts sarīkot parakstu vākšanu likuma Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanai no 2008. gada 12.marta līdz 10. aprīlim. CVK, pārbaudījusi 2008. gada 1.februārī LBAS iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, konstatēja, ka likumprojektu parakstījuši 11 095 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

LBAS kopā ar dalīborganizācijām informatīvajā kampaņā iesaistīs savus biedrus, lai iespējami plaši skaidrotu Satversmes grozījumu būtību un nepieciešamību. ''Ar mūsu biedru skaitu pietiek, lai savāktu nepieciešamo parakstu skaitu, tomēr vēlamies panākt plašu sabiedrības atbalstu, jo šie grozījumi ir visu Latvijas pilsoņu interesēs,'' skaidroja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, šodien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

CVK ir pabeigusi pārbaudīt parakstu vākšanā likuma «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanai saņemtos parakstus, un šodien CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti.

Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekšējā parakstu vākšanā pie notāriem savākti 12 533 paraksti, bet otrajā parakstu vākšanas kārtā - 183 133 paraksti. Tomēr no šī parakstu skaita jāatņem 7916, jo šāds cilvēku skaits parakstījies arī pie notāriem. 14 paraksti tiek atskaitīti, jo 12 cilvēki otrajā parakstu vākšanas kārtā parakstījušies divas reizes, bet viena persona pamanījusies to izdarīt pat trīs reizes. «Te jādomā, kādi cilvēki tiek ņemti par parakstu vācējiem,» teica Cimdars.

Par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām parakstu vākšanas pirmajā nedēļā, no 16.aprīļa līdz 22.aprlīlim, Latvijā parakstījušies 28708 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 22.aprīļa, pulksten 12.00. Nākamreiz parakstu vākšanas rezultātus CVK apkopos pēc nedēļas – otrdien, 29.aprīlī.

Parakstu vākšana par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām ilgs vēl trīs nedēļas - līdz 15.maijam.

Parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus vēlētāji var noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 vai CVK mājas lapā internetā www.cvk.lv.

Līdz 14.maijam pašvaldību vēlēšanu komisijās vai parakstu vākšanas vietās to darba laikā var pieteikt arī parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietā tiks organizēta parakstu vākšanas pēdējā dienā, 15.maijā.

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma, ka parakstu vākšana par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē notiks no 12. marta līdz 10. aprīlim, ieskaitot, liecina sniegtā informācija medijiem.

Parakstu vākšana tiek izsludināta, jo CVK ir konstatējusi, ka LBAS iesniegto Satversmes grozījumu projektu ir parakstījuši 11 095 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, tātad vairāk nekā parakstu vākšanas ierosināšanai nepieciešamie 10 000 vēlētāji. CVK veiktajā parakstu pārbaudē atklāts, ka 14 no Satversmes grozījumu projekta atbalstītājiem parakstījušies divas reizes, piecas personas nav identificējamas, bet trīs parakstītājiem nav balsstiesību.

No 12.marta līdz 10.aprīlim parakstīties par Satversmes grozījumiem vēlētāji varēs pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Ja Saeima galīgajā lasījumā atbalstīs grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tad šajā parakstu vākšanā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā, pirmo reizi tiks organizēta parakstīšanās viņu atrašanās vietā.

Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” parakstu vākšanas četrās nedēļās, no 16.aprīļa līdz 13.maijam, Latvijā parakstījušies 140 297 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 13.maija, pulksten 12.00. Savukārt parakstu vākšana likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” ierosināšanai noslēgsies ceturtdien, 15.maijā.

Ceturtdien, pēdējā parakstu vākšanas dienā, tiks organizēta arī parakstīšanās vēlētāju atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā un ir pieteikušies parakstu vākšanai savā atrašanās vietā.

Provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti Latvijā būs zināmi piektdien, 16.aprīlī, bet galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK apkopos trīs nedēļu laikā, kad pārbaudīs, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt un vai visiem parakstītājiem ir bijušas balsstiesības.

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.

Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.

Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Vienotības rosinājums likt tautas nobalsošanas finansēšanu atstāt pašu referenduma ierosinātāju ziņā ir drauds tautas balsij, teikts partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā.

Otrdien, 27. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»», ko sagatavojusi partija Vienotība. ZZS paziņojusi par to, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

«Ja atbalstīsim Vienotības priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanu parakstu vākšanas divās nedēļās, no 12.marta līdz 25.martam, Latvijā parakstījušies 45773 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 25.marta, pulksten 12.00. Nākamreiz CVK ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos pilsoņu skaitu apkopos pēc nedēļas – otrdien, 1.aprīlī.

Parakstu vākšana par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanu ilgs līdz 10.aprīlim. Savukārt parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus vēlētāji var noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 un CVK mājas lapā internetā www.cvk.lv.

Līdz 9.aprīļa plkst.12.00 pašvaldību vēlēšanu komisijās vai parakstu vākšanas vietās to darba laikā var pieteikt arī parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot tie vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā.

Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanu parakstu vākšanas trijās nedēļās, no 12.marta līdz 1.aprīlim, Latvijā parakstījušies 82495 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 1.aprīļa, pulksten 12.00. Nākamreiz CVK ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos pilsoņu skaitu apkopos pēc nedēļas – otrdien, 8.aprīlī. Parakstu vākšana par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanu ilgs līdz 10.aprīlim.

Līdz 9.aprīļa plkst.12.00 pašvaldību vēlēšanu komisijās vai parakstu vākšanas vietās to darba laikā vēl var pieteikt arī parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā.

Parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus iespējams noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 un CVK mājas lapā internetā www.cvk.lv

Parakstu vākšanas akcijas laikā 30 dienu laikā par valsts finansētās izglītības nodrošināšanu tikai latviešu valodā Latvijā no nepieciešamajiem 153 tūkstošiem ir savākti 112 608 vēlētāju paraksti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimā nav atbalstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

Nosakot galīgos parakstu vākšanas rezultātus kopējam parakstu skaitam vēl ir jāpievieno pirmajā parakstu vākšanas kārtā savāktie 10140 paraksti, kā arī ārvalstīs iegūtie paraksti.

Apkopota informācija par savāktiem 907 vēlētāju parakstiem 29 no 45 parakstu nodošanas vietām ārvalstīs.

Vislielākais parakstu skaits tika savākts Rīgā – 38 253, Liepājā – 5483 un Jelgavā – 3745, savukārt neviens paraksts netika iegūts Zilupes novadā.

No šā gada 11.maija līdz 9.jūnijam norisinājās parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Ieviešanas gadījumā notiktu pakāpeniska pāreja uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā

No šodienas, 12.marta, vēlētāji, kuri vēlas piedalīties parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem, parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus var noskaidrot arī, zvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālruni 67049999, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tālrunis vēlētājus apkalpos no šodienas, 12.marta, līdz parakstu vākšanas beigām, 10.aprīlim. Tas būs pieejams visu diennakti un strādās arī brīvdienās un svētku dienās.

Tālrunis ir izveidots ar mērķi sniegt uzziņas par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laikiem, kā arī informēt par kārtību, kādā vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, var piedalīties parakstu vākšanā.

Tajā pašā laikā CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus neuzdot CVK informatīvā tālruņa darbiniekiem jautājumus, kurus vēlēšanu organizatori nedrīkst skaidrot vai komentēt. Piemēram, vai un kāpēc jāpiedalās parakstu vākšanā. Tā kā vēlēšanu komisiju locekļi un parakstu vācēji nedrīkst iesaistīties aģitācijā, šie jautājumi uzdodami likumprojekta ierosinātājiem, politiķiem un sabiedrības viedokļu līderiem.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Biznesa vadīšana tiešsaistē jau kādu laiku ir ierasta prakse. Attiecīgi dokumentu parakstīšana attālināti arī ieņem savu vietu uzņēmuma ikdienā. Īpaši tagad, kad daudzi jau vairākus mēnešus strādā no mājām. Bet ko mēs patiesībā zinām par elektronisko parakstīšanos? Vai tā patiešām ir izdevīga? Vai arī tas ir vēl viens stilīgs vārds dažādu biznesu īpašnieku leksikā?

Vēl vairāk - ja esi jaunpienācējs, Tev varētu rasties jautājums - ko ar attālinātajiem procesiem var izdarīt tādu, ko nevar paveikt klātienē? Tādu lietu netrūkst, tāpēc mēs piedāvājam galveno ieguvumu sarakstu jebkurai organizācijai.

Kā laika ietaupīšana var ietekmēt Tavu biznesu?

Katrs uzņēmums - vai tas būtu mazs vai liels - cīnās ar administratīvo jautājumu kārtošanu, kas aizņem daudz laika. Izvēloties elektronisko parakstu jeb e-parakstu fiziskā paraksta vietā, ir iespējams ietaupīt kaudzi darba stundu. Turklāt vairs nebūs nepieciešamības organizēt sapulces tikai tāpēc, lai visas iesaistītās puses parakstītu vienu dokumentu. Uzņēmuma “Dokobit” pārstāvis Latvijā Ilmārs Arsenovičs norāda, ka pārejai uz e-parakstu var būt pat vēl lielāka loma, ja uzņēmums strādā starptautiskā mērogā, un dokumentu parakstītāji ir citu valstu iedzīvotāji. Turklāt ar e-parakstu visi biznesa procesi notiek ātrāk un nekas neapstājas tikai tāpēc, ka ir jāgaida kādas iesaistītās puses paraksts.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien, 1.februārī, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi vēlētāju parakstītu likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantus, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, liecina CVK sniegtā informācija medijiem.

Saskaņā ar LBAS apkopotajām ziņām likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē parakstījuši 11 185 pilsoņi, bet parakstu notariālie apliecinājumi apkopoti uz 4312 lapām.

Likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu paredz, ka tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Lai to konstatētu, CVK tagad jāveic visu iesniegto parakstu pārbaude.

Parakstu pārbaudes laikā ziņas par parakstītājiem tiks ievadītas speciālā datorsistēmā, kas palīdzēs konstatēt, vai parakstītāji ir vēlētāji un vai kāds no pilsoņiem nav parakstījies vairākkārt. To, vai visām personām, kas parakstījušas Satversmes grozījumu projektu, ir balsstiesības, apliecinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs. Tāpat CVK arī pārbaudīs, vai paraksti ir noformēti saskaņā ar likuma prasībām – apliecināti pie notāra, bāriņtiesā vai pagasttiesā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, prasot grozījumu likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» otrreizēju caurlūkošanu.

Tādējādi Saeimai jau trešo reizi būs jāstrādā ar šo likumprojektu. Jāatgādina, ka Saeimas sākotnēji atbalstītie likuma grozījumi paredzēja no 2015. gada 1.janvāra atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, nosakot, ka vēlētāju iniciatīvām nepieciešamie vienas desmitās daļas paraksti jāsavāc pašiem iniciatīvas autoriem. Šos grozījumus Valsts prezidents atgrieza Saeimā, argumentējot, ka tie nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu. Tad Saeima atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā būs jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu salīdzinājumā ar pašlaik noteiktajiem 10 tūkstošiem parakstu. Savukārt no 2015.gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.