Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Nīderlandes lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija cer attīrīt ūdeņus par 80% no medikamentu atliekām

Ārle-Rikstela ir pavisam neliels ciemats Dienvidnīderlandē, tikai knapi seši tūkstoši iedzīvotāju, toties tur atrodas šīs valsts lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija. Un tieši tur pirms pāris mēnešiem, 2018. gada decembra vidū, tika aizsākts pilotprojekts divu metožu izmēģināšanai, kas varētu krietni samazināt – līdz 80% – medikamentu atliekas attīrītajos notekūdeņos. Projektam ir piešķirti 400 tūkstoši eiro, un tas ir tikai viens no soļiem šī tik nesen uzmanību izpelnījušā piesārņojuma novēršanai, bet kas jau ir licis holandiešiem atrast budžetā papildus 30 miljonus eiro.

Par medikamentiem notekūdeņos sāka runāt vien pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem, bet laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam publicēto pētījumu skaits par medikamentu atliekām ūdeņos pieauga no 200 līdz 1800 pētījumiem gadā. Pēc 2016. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par stratēģisku pieeju farmaceitiskajiem līdzekļiem vidē medikamentu patēriņš ES nevis samazinās, bet pieaug, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem: kopš 1990. gada farmaceitiskais tirgus ES pieaudzis piecas reizes. Nīderlandē aprēķināts, ka gadā aptuveni 140 tonnas kilogramu medikamentu atlieku un 30 tonnas kontrastvielu nonāk atpakaļ ūdeņos. Standarta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt kanalizācijas ūdeņus no farmaceitiskajām atliekām par aptuveni 50–65%, bet faktiski tās tam nav domātas. Turklāt tas, cik lielā mērā tiek ūdens atīrīts, varētu būt krietni pārspīlēts.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

«Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,» sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu eiro apjomā no Polijas ValueTech Seed un diviem privātiem investoriem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Piesaistījām finansējumu no riska kapitāla fonda un diviem biznesa eņģeļiem. Diemžēl nevaru nosaukt viņu vārdus, bet tie ir lielu naftas servisa kompāniju bijušie viceprezidenti. Viņi saprot, kā šī industrija strādā. Tagad, kad mums valdē ir cilvēki no industrijas, ir krietni vieglāk runāt ar klientiem nekā tad, kad bijām vienkārši uzņēmums no Latvijas, kas nebūt nav naftas lielvalsts. Mūsu biznesa specifika ir tāda, ka ar naudu vien nepietiek, lai izdarītu ieplānoto. Šajā industrijā vajag cilvēkus no iekšienes,» skaidro Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs. Kopumā līdz šim uzņēmums ir piesaistījis aptuveni 800 tūkstošus eiro.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Sakarā ar straujo temperatūras maiņu un intensīvo lietu naktī no 22. uz 23.februāri, kas veicinājis strauju sniega kušanu, Ventspils pilsētā ir strauji cēlies ūdens līmenis, appludinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus.

23.februāra rītā ir saņemti vairāk kā 40 pieteikumi no privātmājām par plūdu draudiem. Ūdens noplūšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā traucē sastumtie sniega vaļņi, kā arī privātajos dzīvojamo māju rajonos, kur darbojas virszemes meliorācijas sistēmas, aizsalušie grāvji un caurtekas, informē pašvaldība.

Šobrīd Ventā un Vidumupītē, kas savāc ūdeni no melioratīvām sistēmām, ūdens līmenis ir pacēlies par 50-70 cm, līdz ar to traucējot ūdens notecei no mazākiem grāvjiem. Kritiskākajās vietās tiek veikti darbi, lai rastu risinājumu ūdens novadīšanai, gan atrokot un cenšoties attīrīt caurtekas, gan mēģinot ar karstu ūdens tvaiku tās atkausēt, kā arī cenšoties attīrīt grāvjus no ledus. Pilsētas ielās un to krustojumos strādā tehnika, ar kuru attīra lietus ūdens noteces akas, lai ūdens varētu notecēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmās, atbrīvojot brauktuves un gājēju pārejas no ūdens peļķēm.

Konkursam par tiesībām attīrīt vēsturiski piesārņoto Liepājas ostas Karostas kanālu divi uzņēmumi iesnieguši piedāvājumus.

Projektu Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Pretendentu piedāvājumi atvērti iesniegšanas kārtībā, pārbaudīta to atbilstība konkursa nolikumam un fiksēta piedāvājuma cena. Mēneša laikā tiks izvērtētas izmaksu tāmes un atbilstība tehniskais specifikācijai, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 tūkst. m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

SIA Vortex Oil Engineering nodarbojas ar Latvijā netipisku biznesu – uzņēmums palīdz naftas ieguves kompānijām iegūt vairāk naftas, vienlaikus efektīvāk izmantojot ūdens resursus

«Naftas ieguves procesā, kad tā pati vairs nenāk ārā, urbumā sāk pumpēt ūdeni. Kad ir iegūts pareizais spiediens, no urbuma iegūst naftas fluīdu – naftas un ūdens maisījumu. To seperē, atdala ūdeni no naftas un ūdeni atkal nogādā pazemē. Taču, tā kā ūdens ir duļķains, tas vairs nevar nokļūt tālākajos nostūros. Ūdeni var filtrēt, bet tas ir dārgi un neviens to nedara. Mēs būvējam iekārtas, kas apstrādā ūdeni, nepārtraucot iepumpēšanas procesu. Šāds ūdens iekļūst dziļāk, līdz ar to var iegūt lielāku spiedienu un vairāk naftas, turklāt ūdeni nevajag tik bieži mainīt. Tas ir efektīvāk. Mūsu mērķis – dot kompānijām iespēju nopelnīt vairāk ar minimāliem ieguldījumiem iekārtās un metodēs,» stāsta Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs un līdzīpašnieks.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Kā uzzināt, ka piens ir saskābis? Lielākā daļā gadījumu to noskaidro sadzīviskos apstākļos

Parasti šis «pētījums» notiek spontāni: ielejam pienu rīta kafijā un secinām, ka kafija kļuvusi nedzerama. Līdzīgi darbojas tests ar kukurūzas pār slām vai mannā putru.

Pārtikas rūpniecības nozarē tas viss ir nedaudz sarežģītāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laboratorijas testam, ja vajadzīgs tikai starprezultāts, nepieciešamas četras dienas, savukārt, ja vajadzīgs pilns slēdziens, tests var aizņemt pat septiņas dienas, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras vecākā pētniece Dr.sc.ing. Linda Mežule. «Nāksies jūs apbēdināt, šeit apakšā neslēpjas seksīgs stāsts par nejaušiem romantiskiem atklājumiem. Mēs bijām izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj identificēt dzeramajā ūdenī esošas baktērijas, un viens no nosacījumiem bija šā testa ātrums. Mūsu izstrādātais tests šo uzdevumu veica divās stundās. Tomēr zinātniekiem pašiem ir ļoti grūti savas idejas un izstrādes komercializēt. Neesam ne pārdevēji, kas spētu izskraidīt pie klientiem, ne arī veiksmīgi investīciju piesaistītāji. Tam ir vajadzīga mazliet cita specializācija un pieredze. Reiz vienā pasākumā radās iespēja pastāstīt par šo zinātnisko izstrādi jaunajiem uzņēmējiem, un mēs tikām uzrunāti – bija jautājums, vai tehnoloģiju var pielietot pārtikas rūpniecībā. Tā arī radās iespēja šo zinātnisko darbu komercializēt,» atceras L. Mežule.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, nodokļu un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā pozitīva tendence ir tā, ka nodokļu maksātāji, kas agrāk piecieta nozarē nodokļu nemaksāšanu, tagad ir gatavi sadarboties ar VID un vēlas attīrīt nozari.

"Tie nodokļu maksātāji, kas agrāk klusēdami piecieta to, ka kāds nozarē nemaksā nodokļus, nāk pie mums un saka, ka grib attīrīt nozari un palīdzēt VID ar datiem un analīzi. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Ja mums ir strīds, kas nonāk tiesā, tad mums ir vajadzīgi dati, lai varētu pierādīt nodokļu nemaksāšanu. Pandēmijā spiediens no godīgajiem nodokļu maksātājiem ir pieaudzis. Ja agrāk jautājām, kādēļ par to uzņēmumi nerunā, tad atbilde bija, ka nav jēgas. Tagad uzņēmumi ir gatavi nākt pretim un sadarboties ar VID," teica Jaunzeme.

Valsts vides dienests noslēdzis 3,9 miljonus Ls vērtu iepirkumu par vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavas teritorijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Konkursa rezultāti liecina, ka Sarkandaugavas teritorijas sanācijas projektēšanas un attīrīšanas darbus uzticēts veikt SIA VentEko. Kopumā savus pieteikumus iesniedza trīs komersanti, bet VentEko piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Jau iepriekš mediji ziņoja, ka Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā līdz 2017. gadam plānots attīrīt piecus piesārņotus objektus un mazināt kaitējumu videi. Tas tiks veikts ar Šveices valdības finansiālo atbalstu, un pērnā gada pavasarī izskanējusī summa, kas nepieciešama šo darbu veikšanai, bija aptuveni astoņi miljoni latu. Kopumā paredzēts attīrīt teritoriju 77 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Projekta ietvaros plānots labot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti piesārņotajās teritorijās.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Rīgas ūdens ieceri fasēt dzeramo ūdeni ražotāji vērtē neviennozīmīgi.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens vēlmi fasēt un tirgot dzeramo ūdeni par tirgu kropļojošu un konkurenci graujošu jau nosaucis Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes priekšsēdētājs Uldis Ronis.

Rīgas ūdens savus plānus iecerējis realizēt tuvāko divu gadu laikā, tādējādi gūstot ienākumus esošās ūdensapgādes sistēmas uzturēšanai un attīstības projektiem. Ūdeni paredzēts iegūt no pazemes ūdens dziļurbumiem Ādažu novada Garkalnes teritorijā. Uldis Ronis norādījis, ka Rīgas ūdens vēlme fasēt un tirgot ūdeni neatbilst pašvaldības uzņēmuma pamatuzdevumam - nodrošināt rīdziniekus ar nepieciešamo produktu - kvalitatīvu dzeramo ūdeni - un atbilstošu dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Šodien Pārtikas un veterinārais dienests sāk atkārtotas pārbaudes un mājas cūku asins paraugu ņemšanu klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā noteiktajās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās saimniecībās. Ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti cūku asinīs neuzrādīs klasiskā cūku mēra antivielas vai vīrusu, jau nākamnedēļ aizsardzības un uzraudzības zonas varētu tikt atceltas.

Mājas cūkām konstatētā klasiskā cūku mēra dēļ PVD ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos ir noteicis aizsardzības zonu (3 km rādiusā) un uzraudzības zonu (10 km rādiusā).

PVD turpina saimniecību pārbaudes klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā, kurā ietilpst sekojoši Latvijas novadi - Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti – Pededzes un Liepnas.