Vienīgais Kurdistānā strādājošais Latvijas uzņēmums konsultē kurdus vides jautājumos; saskata biznesa iespējas arī citu nozaru kompānijām.

Pērnajā gadā panācis uzrāvienu darbam Irākas Kurdistānas reģionā, uzņēmums VentEko, kas darbojas vides aizardzības jomā, turpina regulāri sniegt konsultācijas Kurdistānas galvaspilsētas Erbilas pārvaldei par ilgtspējīgas attīstības koncepcijas izstrādi un ieviešanu. Galvenās pakalpojumu jomas ir administratīvo procesu uzlabošana institūciju ietvaros, konsultēšana par pilsētvides un vides infrastruktūras objektu plānošanu un investīciju piesaisti, DB stāsta VentEko īpašniece Arta Bažovska.

Viņa saskata plašas biznesa iespējas arī citiem Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši tādēļ, ka sadarbībā ar VARAM un Ārlietu ministriju izdevies uz Latviju pirmajā ārvalstu vizītē atvest Kurdistānas reģiona Vides aizsardzības un attīstības pārvaldes (ministijas) jaunievēlēto direktoru un citas amatpersonas. DB nav ziņu par citu Latvijas uzņēmumu darbību Kurdistānā vai citviet Irākā.

No Eiropas un Ķīnas vides politikas saskaņošanas labums varētu atlēkt arī Latvijas uzņēmējiem.

Ķīnas pēdējo desmitgažu straujā industrializācija un izaugsme ir radījusi tik milzīgas vides problēmas, ka valdība neredz iespēju tās risināt pēc savai ārpolitikai tradicionālā divpusējo attiecību principa ar atsevišķām valstīm un vēršas pēc vajadzīgās kompetences pie Eiropas Komisijas. Lai stiprinātu jau līdzšinējo, kopš 2010. gada sākto sadarbību dabas resursu un vides un ražošanas salīdzināmu standartu ieviešanā, Ķīnā ar atbildīgo ministriju kolēģiem «Zaļās izaugsmes misijas» ietvaros tikās un līgumus turpmākai sadarbībai noslēdza ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajani un ES vides komisārs Janess Potočniks. Šī vizīte vērtējama kā priekšdarbi jau augstākā līmeņa ES un Ķīnas samitam novembrī.

Valsts vides dienests noslēdzis 3,9 miljonus Ls vērtu iepirkumu par vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavas teritorijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Konkursa rezultāti liecina, ka Sarkandaugavas teritorijas sanācijas projektēšanas un attīrīšanas darbus uzticēts veikt SIA VentEko. Kopumā savus pieteikumus iesniedza trīs komersanti, bet VentEko piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Jau iepriekš mediji ziņoja, ka Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā līdz 2017. gadam plānots attīrīt piecus piesārņotus objektus un mazināt kaitējumu videi. Tas tiks veikts ar Šveices valdības finansiālo atbalstu, un pērnā gada pavasarī izskanējusī summa, kas nepieciešama šo darbu veikšanai, bija aptuveni astoņi miljoni latu. Kopumā paredzēts attīrīt teritoriju 77 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Projekta ietvaros plānots labot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti piesārņotajās teritorijās.

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

RIX Rīgas lidosta ir uzsākusi darbu pie lidostas jaunā attīstības plāna un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes. Atjaunotais attīstības plāns ietvers vadlīnijas un rekomendācijas Rīgas lidostas attīstībai turpmākajiem 40 gadiem, prognozējot satiksmes apjoma izmaiņas un atbilstošu lidostas teritorijas un infrastruktūras attīstību līdz 2050. gadam un pēc tā.

“Rīgas lidosta arī turpmāk būs Latvijas gaisa vārti uz pasauli, un jaunajā ilgtermiņa attīstības plānā nostiprināsim mūsu stratēģisko vīziju būt par Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Tas ir iespējams, tikai laicīgi un mērķtiecīgi plānojot lidostas kā starptautiska satiksmes centra attīstību, ērtus un drošus savienojumus pasažieriem un biznesam, radot jaunas darbavietas un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Plānu izstrādās saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) lidostu plānošanas rokasgrāmatas vadlīnijām, izvērtējot galvenos politiskos, ekonomiskos, sociālos, tehnoloģiskos, vides un citus faktorus, kas ietekmē lidostas ekonomisko darbību un konkurētspēju. Tāpat tiks ņemtas vērā starptautisko aviācijas organizāciju un uzņēmumu prognozes, aviokompāniju darbības plāni un Rīgas lidostas plānotās pasažieru un kravu pārvadājumu prognozes.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis SIA VentEko sūdzību, kurā uzņēmums apstrīd Valsts vides dienesta izsludinātā konkursa par Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas darbu projekta izstrādi rezultātus, liecina informācija IUB mājaslapā.

Pagaidām nav zināms, kad SIA VentEko sūdzība tiks izskatīta.

Konkursā tika saņemti divi piedāvājumi, un uzvarējis AS BAO, kas projektu izstrādāt par 3,89 miljoniem eiro.

Kā liecina IUB informācija, konkursa nosacījumos vairākkārt veikti grozījumi, un sākotnēji prognozētā līgumcena bija 6,74 miljoni eiro.

Db.lv jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka līdz 2015. gadam bija iecerēts attīrīt vienu no Latvijas vispiesārņotākajām vietām - Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves teritoriju, no kuras pašlaik gruntsūdeņos nonāk toksiskas vielas. Tam bija paredzēts tērēt 5,9 miljonus latu, taču pagaidām nekas neliecina, ka šis projekts varētu noteiktajā laikā tikt īstenots, vēstīja laikraksts Diena.

SIA VentEko iesniegusi Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) aktualizēto ietekmes uz vidi vērtējumu AS Balticovo plānotajai ražošanas paplašināšanai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo plāno vairāku gadu gaitā teju septiņas reizes palielināt ražošanu, kā arī uzbūvēt ar putnu mēsliem darbināmu biogāzes koģenerācijas staciju.

SIA VentEko speciālisti sarīkojuši vairākas sabiedriskās apspriešanas. To laikā pēc sabiedrības un pašvaldības pārstāvju ieteikuma papildināti pētāmie aspekti, iekļaujot jautājumu par ceļu atbilstību lielākai kravu plūsmai, iespējamām smakām, kas var traucēt tuvējās apkaimes iedzīvotājiem, kā arī ietekmi uz tiešā tuvumā esošajiem īpašumiem, raksta Bauskas Dzīve.

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsācis dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizāciju, lai izbūvētu un elektrificētu otro sliežu ceļu posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, modernizētu signalizācijas sistēmu, izbūvētu gājēju tuneli Mangaļu stacijā un gājēju tiltu pie Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizācija tiek veikta projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” ietvaros, kur pirmie būvniecības darbi jau ir sākušies Mangaļu stacijā un ko veic PA “Belam – Leonhard Weiss”, savukārt būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Realizējot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī satiksmes drošība un uzticamība.

Vienlaikus tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mobilitāte un drošība.

Aviosavienojums ar Latviju pavērtu jaunas biznesa iespējas, saka kurdu uzņēmēju pārstāvji; airBaltic izvērtēs.

Latvijas kompāniju vadītājiem un īpašniekiem jāatbrauc uz Kurdistānu, lai savām acīm redzētu tukšās nišas dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kuras viņi varētu aizpildīt, sarunā ar DB vairākkārt aicina ietekmīgās Kurdistānas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federācijas (KTRKF) prezidents Dara Džalils Al Hajats.

Tam lieti noderētu tiešais reiss starp Rīgu un Erbilu (Irākas Kurdistānas reģiona galvaspilsēta). Viņaprāt, šāds maršruts būtu ekonomiski izdevīgs, taču tam priekšnosacījums ir vīzu izsniegšanas jautājums, kas jau šā gada septembrī arī tiks atrisināts.

AirBaltic ir izrādījis interesi par iespējamo jauno maršrutu, pēc tikšanās ar nacionālās lidsabiedrības pārstāvjiem norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Irākā Mareks Bažovskis. AirBaltic regulāri notiek sarunas ar vairākiem desmitiem lidostu un reģionu gan Eiropā, gan NVS, gan Tuvajos Austumos, norāda nacionālās lidsabiedrības korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Taču jebkādi paziņojumi seko tikai pēc lēmuma pieņemšanas.

Rundāles novadā upē Kaucīte ir noplūduši naftas produkti, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai ierobežotu naftas produktu izplatību, ugunsdzēsēji glābēji uzsāka absorbējošo bonu uzstādīšanu. Paralēli bonu uzstādīšanai, ugunsdzēsēji glābēji devās gar upi meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

VUGD informāciju par to, ka Rundāles novada Saulainē ir jūtama naftas produktu smaka, saņēma piektdienas rītā plkst. 6:28.

Pārbaudot notikuma vietu, tika konstatēts, ka piesārņota ir visa upe, un naftas produkti ir redzami arī vietā, kur Kaucīte ietek Lielupē. Piesārņojuma kopējais garums Kaucītes upē ir apmēram 4 kilometri. Upītes platums šajā vietā ir no diviem līdz trijiem metriem.

Apsekojot upes krastus, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka piesārņojuma cēlonis iespējams ir naftas produktu noplūde no nelegāla pieslēguma naftas vadam. Šobrīd uzņēmuma LatRosTrans pārstāvji kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem veic noplūdes vietas noslēgšanu, lai apturētu naftas produktu ieplūšanu upē.

AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» ir pārsūdzējusi Valsts vides dienesta (VVD) izdotos lēmumus saistībā ar Zemgalē piesārņotajām ceļmalām, tādējādi dienests uzskata, ka uzņēmums apzināti novilcina procesa izskatīšanu un piesārņoto vietu sakopšanu.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, uzņēmums ir pārsūdzējis VVD lēmumus par piesārņojošās darbības operatoru un par neatliekamo pasākumu veikšanu un sanācijas plāna izstrādāšanu.

«VVD uzskata, ka «Biolars» sākotnēji maldināja gan VVD, gan sabiedrību, publiski paužot apņēmību piesārņojumu likvidēt un saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu. Šobrīd ir skaidrs, ka ar šādu retoriku uzņēmums ir centies tikai mazināt spriedzi, kas tobrīd bija sabiedrībā,» sacīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, «iespējams, piesārņotā grunts ar laiku varētu pašattīrīties, bet sakopšanas darbu novilcināšana rada reālus zaudējumus lauksaimniekiem, kuri, lai izslēgtu jebkādus piesārņojuma riskus, nevar pilnībā izmantot saimnieciskajai darbībai skartās teritorijas.»

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

No šā gada 16. novembra saistībā ar ziemas sezonas sākšanos divu nakts satiksmes maršrutu sarakstos no mikrorajoniem tiks veiktas izmaiņas. Izmaiņas skars maršrutus N2 (Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis) un N 3 (Centrs – Bolderāja), informē uzņēmums Rīgas satiksme.

Izmaiņas ir nepieciešamas, jo nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ maršrutu veikšanai ir nepieciešams papildus laiks. Vienlaikus jānorāda, ka no pilsētas centra autobusi aties tāpat kā līdz šim – «apaļās» stundās. No mikrorajoniem (Vecmīlgrāvja un Bolderājas) uz pilsētas centru autobusi aties plkst. 00:45; 01:45; 02:45; 03:45; 04:45.

Rīgas satiksme arī atgādina, ka naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu uzņēmums nodrošina nakts satiksmi 9 autobusu maršrutos. Galapunkts pilsētas centrā nakts satiksmes autobusu maršrutiem ir pieturvieta Stacijas laukums/Centrālā stacija. Ikdienā maršrutus apkalpo dzeltenie midibusi.

Piektdien, 15. janvārī atklāta pašvaldības jaunizveidotā distanču slēpošanas trase, kas atrodas Purvciemā, Lielvārdes ielā 141 pie Rīgas 84. vidusskolas.

«Slēpošanas trase tika izveidota īsā laikā, un tā vēl tiks paplašināta, lai nodrošinātu fiziskās aktivitātes Purvciema, Pļavnieku un Dreiliņu iedzīvotājiem. Apgaismotā trese, ko var izmantot visu diennakti, ir 800 metru gara. Tuvākajās dienās tiks izveidots arī lielais aplis pa visu teritorijas perimetru. Tas šogad gan vēl būs bez apgaismojuma,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jaunās slēpošanas trases nosaukums ir Rīgas ziemas sporta un atpūtas parks Purvciems. Trasi un inventāra nomas punktu apsaimnieko sporta skola Arkādija, kuras pārraudzībā ir arī slēpošanas trase Uzvaras bulvārī 15. Trase izmantojama bez maksas un pie tās darbojas arī inventāra nomas punkts katru dienu no plkst. 10 līdz 21.

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Lai spētu reaģēt uz gaisa kvalitātes izmaiņām un samazināt gaisa piesārņojuma risku Sarkandaugavā un Kundziņsalā, SIA Man–Tess uzstādījusi termināļa teritorijā meteostaciju laika apstākļu noteikšanai un prognozēšanai.

Uzņēmums norāda, ka, pateicoties šai iekārtai, būs iespēja turpmāk operatīvi fiksēt lokālos meteoroloģiskos apstākļus, sekot to izmaiņām un laikus uz tām reaģēt, nepieciešamības gadījumā pārtraucot pārkraušanas darbības.

Meteostacija sniedz iespēju veikt regulāru laika apstākļu monitoringu un fiksēt to izmaiņas, tostarp atmosfēras spiedienu, gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, gaisa mitrumu, nokrišņu daudzumu un citus rādītājus. Meteostacija ļaušot operatīvi pārbaudīt, vai izraisītais gaisa piesārņojums ir saistīts ar uzņēmumā notiekošajām pārkraušanas operācijām, plānot operāciju izpildes laikus un apjomus, kā arī pārtraukt konkrētās darbības, tiklīdz laika apstākļi kļūst nelabvēlīgi darbu veikšanai. Meteostacija ir ASV firmas Davis Instruments Corp. ražojums.

Sarkandaugavā uzsākta dzelzsbetona pāļu dzīšana satiksmes pārvadam pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte, kura plānotās izmaksas ir 45,4 miljoni eiro.

Pārvada remontdarbus plānots pabeigt 2022.gadā, un iecerēts, ka tā izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļu pārbrauktuves, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

"Rīga - Skulte satiksmes pārvada izbūve ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu galvaspilsētas infrastruktūras attīstīšanas objektiem. Pārvada izbūve ievērojami atvieglos transporta plūsmu uz Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzlabos tuvāko apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un satiksmes drošību, kā arī ilgtermiņā veicinās visaptverošas un integrētas satiksmes infrastruktūras attīstību un tranzīta kravu transporta plūsmas novirzīšanu no pilsētas centra un Sarkandaugavas," uzsver departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.