Līdz ar intereses beigām par Pierīgas pļavām nekustamo īpašumu lielo darījumu skaits Rīgas rajonā ir sarucis vēl straujāk nekā Rīgā un Jūrmalā, - to rāda Baltic Screen pētījums par šā gada pirmā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā.
Ja pagājušā gada pirmajā pusē lielākais darījums bija par 2,15 miljoniem latu, bet otrajā pusgadā – pat par 3,2 miljoniem, tad šogad – tikai nedaudz virs miljona eiro. Nedaudzie pirkumi rāda, ka pieprasītas pašlaik ir gandrīz tikai mājas ar zemi pašu pircēju vajadzībām, - faktiski vienīgais izņēmums ir lielākais darījums, zemi iegādājoties degvielas kompānijai.
„Lielie darījumi tomēr pamatā notiek Rīgā un tās tuvumā, un par tiešām nopietniem darījumiem ārpus Rīgas var runāt lielākajās Latvijas pilsētās - tie pamatā ir saistīti ar komercobjektu iegādi vai būvi,” – tā situāciju Pierīgā skaidro Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš.
Savukārt nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji totālo pieklusumu Rīgas rajonā skaidro ar „pļavu darījumu” beigām. „Kādreiz tika pirkti zemesgabali, bet tagad grib pirkt gatavu īpašumu. Zeme nav tik interesanta,” atzīst uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.
Viņam piekrīt arī uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns: „Rīgas rajons ir apklusis tādēļ, ka līdz šim tika tirgotas pļavas. Tas ir lokāls tirgus. Cilvēki domāja, ka labi dzīvo un dzīvos vēl labāk, tādēļ arī pirka zemi pierīgas pļavās, lai celtu mājas. Tagad ir arvien mazāk klientu, kas vēlas paši celt māju.”
Izskaidrojums esot ne tikai ekonomisks, bet arī visnotaļ cilvēcisks: „Ja cilvēks strādā, viņam nav laika organizēt celtniecību – pieskatīt būvnieku, meklēt celtniecības materiālus utt. Viņam ir jāstrādā, tādēļ labāk pērk gatavu māju vai vēl labāk – īrē. Nav vairs ilūziju par šādu pasākumu. Cilvēki saprot, ka laimīgs būs arhitekts, celtnieks, interjerists utt., bet vai viņš pats arī būs laimīgs?”
Papildus tam visus biznesa attīstībai nepieciešamos zemesgabalus Pierīgā acīmredzami ir iegādājušies arī lielie ārvalstu kapitāla uzņēmumi – gan tirdzniecības ķēdes, gan biznesa parku attīstītāji utml. Rezultātā, kā atzīst A. Zariņš, „cena Rīgas rajona zemēm ir zemāka nekā bija iegādes brīdī, pircēju intereses par tām nav. Kā ieguldījums tās vairs nav tik pievilcīgas. Kad tirgus attīstās, jebkurš kļūst par tirgus dalībnieku, un tā ir liela kļūda, jo ir ieguldīti līdzekļi bez zināšanām un tagad ir zaudējumi”.
Tiesa, Balsta vadītājs mierina „pļavu” pircējus ar to, ka zeme jebkurā gadījumā ir stabilāks ieguldījums nekā būve – „viens no drošākajiem, un domāju, ka pēc 3-4 gadiem cenas būs atpakaļ un pat vēl augstākas”.
1. 0.74 miljoni latu
Par šādu summu degvielas mazumtirgotājs Neste Latvija iegādājies 0,805 hektārus zemes Mārupē, Upesgrīvas ielā, ko pārdeva 1946.gadā dzimušais Uldis Sīlis. Īpašuma iegādei hipotekārais kredīts nav ņemts.
2. 0.63 miljoni latu
1966. gadā dzimusī Margarita Kočerova aprīlī par šādu summu nopirka 0,38 hektārus zemes ar dzīvojamo māju Garkalnes novada Sunīšos, Dzērvju ielā 6. Pirkumam izmantots Parex bankas izsniegts 281 tūkstoša latu liels kredīts. Īpašumu pārdeva divas privātpersonas – 1970. gadā dzimušais Mārtiņš Egle un 1972. gadā dzimusī Kira Ļebedeva.
3. 0.54 miljoni latu
1970. gadā dzimusī Dace Saliņa janvārī par šādu summu nopirka 0,276 hektārus zemes ar dzīvojamo māju Baltezerā, Baltezera ielā 44. Īpašuma iegādei ņemts kredīts SEB Bankā, kurai par labu nostiprināta 703 tūkstošu latu hipotēka. Īpašumu pārdeva 1972. gadā dzimušais Juris Graudumnieks, kurš, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, pats zemi nopirka 2005.gadā par 23 tūkstošiem latu un uzbūvēja uz tās namu.
4. 0.46 miljoni latu
SIA Ebo group (vienīgais īpašnieks – norvēģis Rodžers Eide) aprīlī no 1945. gadā dzimušās Gaļinas Vaščenko par šādu summu nopirka 0.2 hektārus zemes ar dzīvojamo māju Berģos, Mazajā Mašēnu ielā 8. Darījumu finansēja Nordea Bank Finland ar 351 tūkstoša latu kredītu.
5. 0.35 miljoni latu
1974. gadā dzimušais Dzintars Salavs februārī no 1971. gadā dzimušā Uģa Latsona par šādu summu nopirka 0.216 hektārus zemes ar dzīvojamo ēku Garkalnes novada Sunīšos, Upmalas ielā 7 . Darījumu finansēja Nordea Bank Finland ar 411 tūkstošu latu kredītu. Spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, iepriekšējais īpašnieks 2004.gadā par 25 tūkstošiem latu nopirka zemi un uz tās uzbūvēja jau minēto dzīvojamo māju.
6. 0.32 miljoni latu
Šā gada februārī šādas summas darījumu par 0.177 hektāru zemes ar dzīvojamo māju Mārupē, Lielā ielā 121 slēdza 1960. gadā dzimušais Hozē Manuels Karbahals kā pircējs un 1968. gadā dzimušais Igors Rožnovs kā pārdevējs. Darījumu finansēja Hansabanka ar 239 tūkstošu latu kredītu.
7. 0.3 miljoni latu
SIA BMS-Baltijas Marketing Serviss (īpašnieki – Žanna un Juris Putņi) aprīlī par šādu summu nopirka 1.23 hektārus zemes Mārupē, Ozolkalnu ielā 2. Īpašuma iegādei ņemts 303 tūkstošu latu kredīts no DnB NORD Bankas. Zemes gabalu pārdeva 1970.gadā dzimušais Andis Ādiņš, kurš pats to bija iegādājies 2006. gada pavasarī par 190 tūkstošiem latu.
Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes
Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
Dati par uzņēmumiem: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs
Darījumi uzskaitīti, ņemot vērā brīdi, kad tie fiksēti zemesgrāmatās
Db vēl publicēs šādus apskatus par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pirmajā pusgadā:
- lielākie darījumi pārējā Latvijā,
- lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām.