Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji, liecina Lursoft dati.

Piemēram, 2011.gadā, kad valstī viens uzņēmums apgrozījis vidēji 24,799 tūkstošus eiro, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu apgrozījums bijis par 17,17% zemāks. Šāda tendence saglabājusies arī 2012. un 2013.gadā, tiesa gan, ar katru gadu valsts vidējā rādītāja pārsvars pār Rīgas un tās apkārtnes uzņēmumiem sarucis. Aizvadītajā gadā viens Rīgas un Pierīgas reģionā strādājošs uzņēmums apgrozījis vidēji 22,767 tūkstošus, kamēr valstī viens uzņēmums strādājis ar vidēji 26,221 tūkstoša eiro apgrozījumu.

Rīga un Pierīga jau tradicionāli pulcē valsts lielākos uzņēmumus, kas uzskatāmi atspoguļojas arī reģiona uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājā. Analizējot Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumu apgrozījums audzis par 13,38%, palielinoties no 36,761 miljarda eiro 2011.gadā līdz 41,681 miljardam eiro pērn.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Apvienojoties vietējām rīcības grupām, Pierīgas pašvaldībām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, noslēgts sadarbības līgums ar mērķi attīstīt vienotu, konkurētspējīgu tūrisma produktu piedāvājumu vietējiem un ārvalstu tūristiem ap galvaspilsētu Rīgu

Pašvaldības un vietējās rīcības grupas vienojušās par kopīgu, mērķtiecīgu LEADER sadarbības projekta Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums īstenošanu. Projektu īsteno sešas vietējās rīcības grupas – biedrība Pierīgas partnerība, biedrība Partnerība Daugavkrasts, biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied zeme, biedrība Stopiņu un Salaspils partnerība un Gaujas partnerība, kā arī 14 Rīgas apkārtnes novadi – Babītes, Olaines, Mārupes, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ogres, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Ķeguma un Lielvārdes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Pašlaik lielākais izaicinājums Rīgas attīstībai un konkurētspējai Baltijas reģionā ir nekontrolētā Pierīgas attīstība, uz ko savā ziņojumā par Latviju norādīja arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD), atzina sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

«Nopietns izaicinājums slēpjas tajā, ka Rīgas infrastruktūru - ceļus, skolas, bērnudārzus, kultūras iestādes, parkus - patērē vairāk cilvēku, nekā par to maksā nodokļus. Ir vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju, kuri Rīgā ir deklarēti, un vēl tikpat ir Pierīgā jeb metropoles areālā, un lielākā daļa no viņiem patērē arī Rīgas resursus. Turklāt pēdējos gados mēs redzam, ka Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās vai stāv uz vietas, bet Pierīgā ir redzama izaugsme. Taču Rīgas resursu noslodze pieaug,» sacīja Celmiņš, piebilstot, ka tas ir fundamentāls jautājums, kurš nākotnē būs jārisina, ja gribam, lai Rīga turpina attīstīties un konkurēt Baltijas reģionā.

Eiropas aresta orderis bija iecerēts kā nopietns instruments cīņā ar terorismu un citiem smagiem noziegumiem, tomēr tas vairāk un vairāk tiek izmantots, lai notvertu sīkos noziedzniekus, taču katra izdošanas procedūra nodokļu maksātājiem izmaksā 25 tūkstošus eiro. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti pauž satraukumu par Eiropas aresta ordera neadekvātu izmantošanu, vēsta euranet.eu.

Ideja par vienotu Eiropas aresta orderi parādījās pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā. Tas tika ieviests 2004. gadā ar mērķi vienkāršot teroristu, slepkavu un citu nopietnos noziegumos vainoto cilvēku izdošanu starp Eiropas Savienības valstīm.Tomēr ne reti Eiropas valstu tiesībsargājošās iestādes izdod Eiropas aresta orderi par diezgan sīkiem noziegumiem, kā piemērām, divu automašīnas riepu vai divriteņa nozagšanu.

Dati liecina, ka no 2004. līdz 2010. gadam kopumā tika izdoti vairāk nekā 70 tūkstoši Eiropas aresta orderu. No tiem apmēram 12 tūkstoši tika veiksmīgi izpildīti. Visvairāk Eiropas aresta orderu ir izsniegusi Polija. Tikai 2009. gadā tie bija gandrīz 5000 tūkstoši. Tai seko Vācija. Savukārt Latvija aizvadītajā gadā izdeva nedaudz vairāk kā 200 Eiropas aresta orderus, norāda Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas milicija uzsākusi projektu, ar kura palīdzību tiks mēģināts iesaistīt mikroblogošanas vietnes Twitter lietotājus noziedznieku ķeršanā.

Minskas milicijas uzsāktā projekta «Pārķeršana» ietvaros, milicijas interneta vietnē tiks publicēta informācija par notikušo noziegumu un aprakstītas meklētā noziedznieka pazīmes. Saite uz šo informāciju, ar marķējumu (hashtag) #perehvat (#перехват), automātiski tiks nopublicēta milicijas kontā vietnē Twitter.

Iecerēts, ka Minskas Twitter lietotāji ar šo marķējumu varēs ziņot kur un kādos apstākļos redzējuši meklējamo noziedznieku. Minskas milicija norāda, ka nevēlas, lai iedzīvotāji paši aizturētu ļaundarus, bet milicijai ir nepieciešami «slepenie aģenti», kas ieraugot noziedznieku paziņotu Twitter par viņa atrašanās vietu un tādējādi palīdzētu tā notveršanā.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Rīgas kaimiņu pašvaldību vēlme atsevišķi pārstāvēt savas intereses varētu vājināt Latvijas Pašvaldību savienības pozīcijas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus Pierīgas pašvaldības sprieda par savas apvienības dibināšanu, kuras mērķis būtu Pierīgas novadu interešu aizstāvība un lobēšana politiskajos procesos. Ceturtdien apvienība tika dibināta, aptverot 11 pašvaldības – Inčukalna, Carnikavas, Ādažu, Olaines, Ķekavas, Baldones, Garkalnes, Ikšķiles, Salaspils, Ropažu un Saulkrastu.

Jāmin gan, ka ne visas pašvaldības, kuras atrodas agrākā Rīgas rajona teritorijā, ir nolēmušas iestāties jaunajā apvienībā, norādot, ka pietiek ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvību.

Specifiskas vajadzības

Pierīgas pašvaldības jau ilgāku laiku ir norādījušas, ka viņu intereses netiek pietiekami pārstāvētas, bet viens no pēdējiem pilieniem bija jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFI) likuma ieviešana. Jaunā kārtība paredz, ka donorpašvaldībām nāksies fonda maciņā iemaksāt vēl vairāk līdzekļu no saviem budžetiem nekā līdz šim. Jāatgādina arī, ka valdība šā gada septembrī atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. Turpmāk par to būs jārūpējas katrai pašvaldībai pašai. Šie gan nav vienīgie iemesli, kāpēc Pierīgas vietvaras pieņēma tik radikālu lēmumu. «Ideja jau ilgi apspriesta. Mēs redzam, piemēram, Lielo pilsētu asociāciju, kas aktīvi lobē savas intereses.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izteicis ideju izveidot negodīgo interneta veikalu un kolektīvās iepirkšanās portālu «melno sarakstu». Šādu ideju atbalsta arī kolektīvās iepirkšanās kuponu cenu salīdzināšanas portāls Gudriem.lv.

Portāls Gudriem.lv ir saskāries ar sūdzībām par kolektīvās iepirkšanās portālu darbību – visbiežāk klienti žēlojas par preču un pakalpojumu zemo kvalitāti, kā arī par reklamētās atlaides neatbilstību reālajai atlaidei, norāda portāla pārstāvis Dmitrijs Zaznovs.

Kolektīvās iepirkšanās kuponu tirgū vajadzētu ievest kvalitātes standartu programmu – tā, komentējot PTAC uzsākto kampaņu drošiem pirkumiem internetā, pauž Zizu.lv zīmola īpašnieka Kupikupon Global Baltijas valstu reģionālais direktors Samads Muhamedovs.

«Lai ieviestu kārtību un nodrošinātu augstas klases apkalpošanu mūsu nozarē, mums ir jāvienojas ar lielajiem agregatoriem, tādiem, kā portāls Gudriem.lv, par to, ka šie agregatori apņemas nepublicēt aizdomīgu uzņēmumu piedāvājumus savos salīdzināšanas rīkos,» pārliecināts Zizu.lv pārstāvis. Kā «melnā saraksta» potenciālos uzņēmumus viņš min tādas kompānijas, kurām nav klientu apkalpošana servisa vai tādas, par kurām saņemtas vairākas sūdzības.

Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Zviedrijas mazumtirgotāji pieļauj, ka valsts dienvidos uzdarbojas organizēta saldumu zagļu grupa, jo tiem nozagti šokolādes batoniņi tūkstošiem kronu vērtībā.

No veikala Ica Skones reģionā šogad notikušas trīs zādzības, kurās nozagti šokolādes batoniņi apmēram 8000 Zviedrijas kronu (840 eiro) vērtībā.

Veikala īpašnieks Roberts Rērs intervijā vietējam laikrakstam Kristianstadsbladet sacīja, ka citi veikali ziņojuši par līdzīgiem gadījumiem, tāpēc saldumu zādzības varētu būt plaši izplatīta parādība.

Klīst baumas, ka šokolādes batoniņi tiek sadalīti un pārdoti dažādos salikumos, viņš teica.

Krišanstades policijas pārstāvis Mīkaels Pēšons sacīja, ka pēdējā laikā saņemtas sūdzības par šokolādes zādzībām vairākās Zviedrijas dienvidu pilsētās. Pēc saņemtiem aprakstiem mēs varētu sasaistīt zagļus, viņš sacīja. Tas apstiprinātu baumas, ka uzdarbojas viens saldumu zagļu grupējums.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.

Elektrolīniju trašu tīrīšanu 4000 kilometru garumā Pierīgas, Dienvidu un Ziemeļaustrumu reģionā veiks seši komersanti, informē AS Sadales tīkls.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un iepirkumu procedūras nolikumu 2014. gada 3.decembrī tika izsludināts atklāts konkurss par 20kV elektropārvades trašu tīrīšana Pierīgas reģionā, Dienvidu reģionā un Ziemeļaustrumu reģionā, kurā savus piedāvājumus tika aicināts iesniegt ikviens atklāta konkursa nolikuma prasībām atbilstošs komersants.

Iepirkuma tehniskajās prasībās noteikts, ka trašu tīrīšanu var veikt komersanta personāls, kurš ir apmācīts strādāt pie darbā esošām elektrolīnijām, un savā darbā izmanto metodes, kas neizraisa elektroenerģijas piegādes pārtraukumus un gaisvadu elektrolīniju bojājumus.

2015. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 16 no 110 Latvijas novadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju skaita novērtējuma dati. No tiem 14 bija Pierīgas reģiona novadi, bet 2 ārpus Pierīgas. Salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 12 novados, un tie visi bija Pierīgas reģionā.

«Jaunākie iedzīvotāju skaita novērtējuma dati parādījuši divas iezīmes. Latvijā palielinās novadu skaits, kuros ir pozitīvs dabiskais pieaugums. Atsevišķos novados ir labs dzimstības rādītājs – tuvu 15 vai pat vairāk mazuļu uz 1 000 iedzīvotāju,» komentē CSP priekšniece Aija Žīgure. «Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas un it sevišķi pierobežas novados iedzīvotāju skaits arvien turpina samazināties, visstraujāk izmirst novadi Latgales reģionā.»

17 novados, kas ir par sešiem novadiem vairāk nekā 2014. gadā, imigrējušo iedzīvotāju skaits pārsniedza emigrējušo skaitu – no 13 cilvēkiem Krustpils līdz 861 Mārupes novadā. Bez minētajiem novadiem vislielākais imigrējušo pārsvars pār emigrējušajiem jeb migrācijas saldo bija novados, kuros bija arī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums: Garkalnes, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Babītes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Engures, Saulkrastu un Sējas novadā. Pozitīvs migrācijas saldo bija arī Priekuļu un Baldones novadā.

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 185,3 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas attīstībai.

Pēc apvienības domām, šobrīd būtu svarīgi daudz straujākiem soļiem virzīties ar finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķinu formulu, ar diskusijām valdības un Saeimas līmenī.

“Rīgas Metropoles reģions ģenerē 2/3 no valsts IKP, bet tas pēdējos gadus atpaliek starptautiskā mērogā no Tallinas un Viļņas tieši attīstības projektu dēļ. Rīgas un Pierīgas pašvaldības vairs nevar eksperimentēt– nepieciešams valsts mērogā atbrīvot līdzekļus reģionam, lai tas ietu paralēli attīstības tempiem. Rīgas gadījumā nepieciešams straujāk attīstīt infrastruktūru, kas ir būtiski visai Latvijai, sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu uzturēšanai, darbaspēka pieejamības risināšanai, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Savukārt Pierīgas gadījumā tā attīstās un iedzīvotāju skaits tajā palielinās daudz straujāk, nekā tās pašreizējā infrastruktūra spēj nodrošināt, piemēram, mācību iestādes, piebraucamie ceļi, inženierkomunikācijas. Katrā ziņā būtu jāmaina valsts līmenī modelis, ka no Rīgas metropoles reģiona ir jāpaņem viss, ko var paņemt, atstājot tam līdzekļus praktiski tikai pamatfunkciju īstenošanai. Pretējā gadījumā ekonomiskajā ziņā zaudētājs būs ne tikai Rīgas metropoles reģions, bet Latvija kopumā, kuras attīstības tempi un starptautiskā konkurētspēja lielā mērā balstās uz šī reģiona attīstību,” norāda Edvards Ratnieks.

Rīdzinieki Pierīgas novadus izmanto atpūtai, brauc peldēties, sēņot, sportot, un viņiem tas viss ir pieejams bez maksas, tāpēc varbūt Pierīgas novadiem būtu jāievieš sēņu nodokļi pilsētniekiem, ironizē Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bružuks (LZP), komentējot Rīgas ieceri palielināt sabiedriskā transporta biļetes cenu nerīdziniekiem.

Sēņu nodoklis «mums dotu iespēju ar pabalstiem kompensēt mūsu iedzīvotājiem radītās izmaksas, ko šobrīd pieņēmusi Rīga», piebilda Bružuks.

Bružuks norāda, ka Garkalnes novada izglītības iestādes gan saviem, gan Rīgas bērniem nodrošina brīvpusdienas līdz 6.klasei, mazie rīdzinieki tāpat bez maksas apmeklē mūzikas un mākslas skolas, deju un vokālos ansambļus.

«Pieļauju, ka šādi Rīgas soļi [biļešu cenas celšanā] varētu mums likt aizdomāties par mūsu, iespējams, nelietderīgo dāsnumu,» atzina novada vicemērs.

Garkalnes novads ar saviem mežiem tiek uzskatīts par Rīgas plaušām, tāpēc ar lēmumu noteikt ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem divreiz augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) «spļauj akā, no kuras pašam būs jādzer», uzskata novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.