Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Kursišs, Holi festivāla direktors. Uzņēmums Holi festivāls rīko Baltijā vienīgo Krāsu festivālu Holi, kura idejiskais pamats un aizsākumi meklējami Indijā. «Latvijā šo festivālu rīkojam jau otro gadu Lucavsalā, šogad tas notiks jau pavisam drīz – 9. jūlijā. Festivāls ir unikāls ar savu krāsu konceptu, pieejamību visām vecumu grupām un profesiju pārstāvjiem, kas vēlas priecāties un baudīt krāsainu vasaru, atrodot festivālā tieši sev piemēroto – mūziku dažādām gaumēm, relaksējošas un sportiskas aktivitātes un daudz, daudz krāsu un prieka,» stāsta Z. Kursišs.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Pēdējos gadus esmu dzīvojis ārzemēs, kur darbojos tieši pasākumu organizēšanas sfērā. Atgriežoties, pavisam loģiski šķita darboties tālāk lauciņā, kuru pārzinu vislabāk. Man ļoti patīk dinamika šajā vidē un pastāvīgā kustība, jo visu laiku atrodos starp jauniem, radošiem cilvēkiem, kuri dienu no dienas pārsteidz ar jaunām idejām. Protams, saistošs ir arī darba laiks un grafiks, jo, neesot piesietam konkrētam stundu skaitam dienā vai konkrētam darba laikam, varu darboties tad, kad ir iedvesma, protams, tas neattiecas uz laiku, kad līdz festivālam ir palicis pavisam maz.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Mani ļoti iepriecina tas, ka latvieši, kā izrādās, ir tāda dzīves svinētāju tauta, jo pasākumu un festivālu Latvijā, tieši vasaras sezonā, ir ļoti, ļoti daudz. Noteikti ir gandarījums par daudzveidību šajā nozarē - ikviens Latvijas iedzīvotājs var atrast kādu izklaides pasākumu atbilstoši savām interesēm, vēlmēm un iespējām. Mazāk iepriecinošas ir dažkārt valdības līmenī virzītās nepārdomātās un pat absurdās idejas, piemēram, nesenais mēģinājums ar PVN aplikt arī kultūras pasākumu ieejas biļetes - lieki piebilst, ko tas nozīmētu apmeklētājiem. Vēl dažkārt skumdina līdzcilvēku nespēja raudzīties tālāk par degungalu un pieņemt lēmumus, kas sniegtu labumu sabiedrībai ilgtermiņā.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Man patīk, tas ko es daru – vide, atmosfēra un, protams, cilvēki, kurus satieku ikdienā un kopā strādāju. Kā zināms, laba komanda ir zelta vērtē, mūsu gadījumā - atslēgas vārds, lai festivāls izdotos. Man tāda ir, un tādēļ esmu pavisam mierīgs!
- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?
Šobrīd visa enerģija un fokuss ir vērsts uz Holi festivāla organizēšanu. Laiks ir atlicis pavisam nedaudz – trīs nedēļas, līdz ar to darāmo darbu saraksts dienu no dienas kļūst arvien garāks un garāks. Viss jāiespēj un jāsaliek punktiņi uz «i».
- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?
Domāju, ka dzīvojam laikmetā, kurā ikvienam uzņēmumam, kas sniedz kāda veida pakalpojumus, ir jābūt mājaslapai un soc. tīklu profilam, jo tas tomēr ir ievērojams komunikācijas kanāls, ar ko sasniegt savu mērķauditoriju. Tam mēs paši esam ļoti labs piemērs - gada laikā mums ir pievienojušies vairāk nekā 7000 sekotāju facebook.com, 6500 twitter un ap 4000 instagram. Tas tiešām strādā!
- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?
Domāju, ka izpalīdzība ir mana labākā un vienlīdz arī sliktākā īpašība, jo dažkārt mēdzu aizmirst pats par sevi. Gadiem ejot, esmu nonācis pie atziņas, ka tā pa īstam otram sniegt spējam tikai tad, kad paši esam gana daudz uzkrājuši sev. Proti, citiem varam palīdzēt tikai tad, kad jūtamies gana spēcīgi. Lieki nevienam neuzbāžos, bet neatteikšu arī nevienam, kurš pajautās.
- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?
Šobrīd plānā ir nodibināt ģimeni, izveidot stabilu, peļņu nesošu biznesu un pielikt savu roku, lai kaut kādā veidā padarītu šo pasauli labāku. Un, protams, personīgā pašattīstība, jo tās griesti, principā, ir nesasniedzami.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Pirmkārt, jau jābūt atvērtam, un ar vēlmi darīt lietas citādāk, vairāk un plašāk. Un vēl šis darbs uzliek pienākumu būt gatavam strādāt ārpus vispārpieņemtā darba laika. Neviens neprasa sākt agri no rīta un beigt naktī, bet ir dienas, kurās ar kolēģiem aizsēžamies līdz pusnaktij, jo ir lietas, kuras vienkārši nevar atlikt uz rītdienu. Toties otrā dienā turpinām darbu jau daudz vēlāk.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Esmu darījis ļoti daudz ko. Pēc vidusskolas pabeidzu Vācijas militāro jūras akadēmiju un kādu laiku strādāju kā virsnieks Latvijas Jūras spēkos, tostarp biju arī kuģa komandieris. Taču pēc kāda laika sapratu, ka tas nav tas, ko vēlos darīt visu atlikušo mūžu un tad sākās mans «profesionālais čigānisms». Esmu strādājis gan par bārmeni kādā restorānā Vācijā, gan par viesmīli Oktoberfestā. Kādu laiku esmu strādājis arī Valmieras Stikla šķiedrā ar Vācijas, Austrijas un Šveices klientiem. Neilgu brīdi nodarbojos arī ar darbā iekārtošanu Vācijā un visbeidzot Bulgārijā strādāju vācu uzņēmumā, kurš specializējas tieši izklaides pasākumu organizēšanā!
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Logo un nosaukums radies 2014. gada novembrī, kad radās ideja par festivāla organizēšanu Latvijā.
- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?
Jā, tā ir nodevība un liekulība. Lai gan Bībele māca piedot, es acīmredzot vēl neesmu līdz tam izaudzis. Uzskatu, ka cilvēks, kurš to izdarījis vienreiz, aci nepamirkšķinot, to izdarīs arī otrreiz. Bez šādiem cilvēkiem savā dzīvē noteikti varu iztikt, jo uzskatu, ka apkārt ir pietiekoši daudz arī labu, sirsnīgu un palīdzēt gribošu cilvēku, lai varētu izvēlēties, kurus paturam savā dzīvē un kurus nē.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Pilnā komandas sastāvā, kas ir 8-10 cilvēki, mēs darbojamies tikai divus mēnešus gadā. Visu atlikušo laiku esam ne vairāk kā 2-3. Taču tas ir tikai uz laiku, līdz atspersimies un sāksim īstenot vēl citas ieceres.
- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
Esmu samērā emocionāls un ļoti pārdzīvoju gan veiksmes, gan neveiksmes, tādēļ ik pa laikam praktizēju meditāciju. Tā palīdz atbrīvot prātu no stresa un uzliktajām barjerām. Ikdienā svarīgi ir saprast, kas ir īsta problēma vai sarežģīta situācija un kas ir tikai mūsu bailes. Kā zināms, bailes ir lielākais cilvēka ienaidnieks.
- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Pavisam nesen organizējām akciju HOLI Sirdspuksti, kuras laikā aicinājām cilvēkus palīdzēt līdzcilvēkiem, izpildot vien trīs vienkāršus uzdevumus, par to saņemot iespēju apmeklēt festivālu bez maksas. Biju diezgan nepatīkami pārsteigts par cilvēku kūtrumu un savā ziņā tādu vispārīgo vienaldzību pret līdzcilvēkiem.
- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Pusdienas noteikti notiktu dabā, ļoti brīvā un nepiespiestā atmosfērā ar tuvākajiem draugiem vai divvientulībā. Un, protams, bez grila nu nekādi.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Tas viennozīmīgi ir Ričards Brensons un viņa dzīves stāsts! Iedvesmojoša ir viņa attieksme pret darbiniekiem, klientiem un tas, ka neatkarīgi ne no kā, tiek turēti zināmi kvalitātes standarti it visā, ko viņš dara. Ļoti iedvesmojošs ir viņa stāsts par to, kā no neliela studentu laikraksta tika uzbūvēta miljardus vērta impērija. Losing My Virginity ir jāizlasa katram, kurš kādā dzīves brīdī pazaudējis ticību sev un saviem spēkiem.
Un vēl, iespējams, ka neatbilst vispārpieņemtiem standartam, bet filma, kura mani iedvesmojusi jau no bērnības, ir ROKIJS. Varbūt ne tik ļoti mākslinieciskais aranžējums, kā atziņa, kura vijas cauri visai filmai - nekad nepadoties! Nav svarīgi, cik stipri un bieži dzīve «iesit», bet ir svarīgi, cik bieži mēs atkal spējam piecelties un turpināt sekot savam mērķim.
- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Domāju, ka šeit es nebūšu orģināls - prātīgākā naudas investīcija viennozīmīgi ir ceļošana. Nav svarīgi, vai ar velo uz Viļņu vai ar jahtu apkārt pasaulei.
- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?
Kā radoša personība es mēdzu būt diezgan haotisks. To apzinoties, es piedomāju un mācos plānot savu darba dienu un nedēļu, sastādot darāmo darbu sarakstu un pie tā arī stingri pieturos. Ir fantastiska sajūta, ka dienas beigās ir izdarīts viss, kas ieplānots! Tas ļoti motivē, dod spēku un ticību pašam sev!
- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Darba intervija.
Darba devējs: «Kāda ir Jūsu sliktākā īpašība?»
Darba ņēmējs: «Atklātība»
Darba devējs: «Nū.. es domāju, ka tā nebūt nav slikta īpašība»
Darba ņēmējs: «Man ir pilnībā vienalga, ko jūs domājat!»
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Visiem db.lv lasītājiem es novēlu būt atklātiem pret sevi un arīdzan līdzcilvēkiem visās dzīves situācijās, jo nav nekā briesmīgāka kā dzīvot melos un ilūzijās pašam par sevi!
- Lūdzu iesakiet kādu kultūras pasākumu (teātris, koncerts, izstāde utt.), kuru pēdējā laikā esat apmeklējis (vai plānojat doties, vai vēlētos apmeklēt), un kuru ieteiktu arī citiem.
Kas vēl nav paspējuši, iesaku doties uz Latvijas Nacionālo Mākslas Muzeju, kur šobrīd ir skatāma Miervalža Poļa izstāde Ilūzija kā īstenība. Iesaku tur iegriezties arī tiem, kuriem ikdienā ar mākslu nav nekāda sakara. Tur patiešām ir skaisti!
Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.
#1/10
Darba procesā - filmējot raidījumu par aktuālākajiem festivāliem Eiropā!
#2/10
Lucavsalā, filmējot Astro’n'out aicinājumu uz Holi festivālu pagājušajā vasarā.
#3/10
Ar manas dzīves svarīgākajām sievietēm īsi pēc pārcelšanās uz Vāciju – mammu Mariju, māsām Karīnu un Adelīnu.
#4/10
Vācijā kopā ar burvīgajiem māsas bērniem - krustdēlu Emanuelle Lucas un māsas meitiņu Marija Elizabeti.
#5/10
Darba dienas noslēgumā Holi birojā.
#6/10
Atpūtas brīdī Bulgārijā.
#7/10
Mana pirmā pieredze ar Holi festivālu Bulgārijā.
#8/10
Kopā ar kolēģiem Bulgārijā.
#9/10
Baudot atvaļinājumu - Bangkoka.
#10/10
Lucavsalā, filmējot festivāla video.
