Piecpadsmit gadus Venta Belcāne cīnās par Alūksnes novadā viņas tēvam savulaik piederējušo zemi, kas tagad jau ir Krievijas teritorija. Likumīgā mantiniece uzskata, ka valsts viņai negrib atdod visu, kas vēl atrodas šaipus valsts robežai – Latvijas daļā, raksta Latvijas Avīze.
1996.gadā V.Belcāne lūgusi Alūksnes rajona Liepnas pagasta zemes komisijai atjaunot īpašuma tiesības uz 21,1 hektāru bijušās Gobusalas saimniecības zemes, kas arī ticis izdarīts. Bet pēc tam zemes komisija lēmumu atcēla, jo atklājās, ka 1997.gada rudenī Latvijas un Krievijas ekspertu delegācijas bija vienojušās par citu abu valstu robežlīniju.
Liepnas pagastā jaunā robežlīnija tika novilkta, atstājot Krievijas pusē daļu no tās zemes platības, kuru pirms tam vietējā pašvaldība ar savu trešoreiz grozīto lēmumu tomēr jau bija atdevusi V.Belcānei. Pēc Latvijas valsts oficiālajiem reģistriem, zeme piederēja viņai. Liepnas pagasta pašvaldībai īpašniece ik gadu maksāja par to nekustamā īpašuma nodokli.
Liepnas pagasts gan nekad nav bijis Abrenes apriņķī, tātad tās teritorijā it kā nevarēja būt robeža ar Krieviju. Bet pēc šīs starpvalstu vienošanās iznāca, ka Latvija atdeva Krievijai ne tikai Abreni ar Abrenes apriņķa sešiem pagastiem, bet arī piegrieza klāt daļu no Alūksnes rajona Liepnas un Pededzes pagastu teritorijas.
Pededzes pagasta pārvaldniece, bijusī vietējās pašvaldības vadītāja Inta Ņikitina atceras, ka neskaidrības ar pārgrozītajām robežām bijušas arī vairākiem viņas pārstāvētā pagasta zemes īpašniekiem. Viņasprāt, tas noticis tāpēc, ka Valsts zemes dienesta kartogrāfiskajos un teksta materiālos ietvertie dati bijuši ļoti kļūdaini un nav sakrituši ar stāvokli dabā. Neskaidrības ar robežām un platībām daudziem radušās arī tāpēc, ka sākumā gar valsts robežu noteiktā drošības josla bijusi 6 metrus, vēlāk 12 metrus plata.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atzīst, ka savulaik notikušajās sarunās par Latvijas un Krievijas valstu robežas noteikšanu par nekustamo īpašumu kompensācijām neesot spriests.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš stāsta, ka komisijā mantiniecei atteikts tāpēc, ka pērn pirms likuma pieņemšanas notikušajā komisijas sēdē viņa pati esot piekritusi saņemt kompensācijā 8,5 hektārus. To it kā nenoliedz arī zemes prasītāja. Bet teic, ka nevarējusi iedomāties, ka pēc Valsts zemes dienesta papīriem platības tik ļoti nesakritīs ar to, kas vēlāk atklājies dabā. Turklāt viņa pieļauj, ka Krievijas pusē palikusī zemes daļa ir krietni lielāka nekā ar likumu kompensācijā piešķirtā.