«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Vismaz 68 cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā 170 guvuši ievainojumus uzbrukumā iepirkšanās centram Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Uzbrukumu sarīkoja islāma fundamentālistu grupējums al-Shabab.

Grupējuma kaujinieki iepirkšanās centrā Westgate gūstā sagrābuši nezināmu skaitu cilvēku, kurus solījuši nogalināt, ja Kenijas drošības spēki centīsies ielauzties ēkā. Uzbrukumu grupējums ārvalstnieku un bagāto kenijiešu vidū iecienītajam tirdzniecības centram sarīkojis, atriebjoties par Kenijas bruņoto spēku militārajām operācijām kaimiņos esošajā Somālijā.

Grupējums jau iepriekš brīdinājis, ka gatavojas veikt uzbrukumus Kenijā, ja Somāliju nepametīs šīs valsts karaspēks. Kenijas karaspēks pilsoņu kara izpostītajā Somālijā atrodas Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misijas ietvaros. Kenijas karaspēks Somālijā vairākkārt guvis virsroku pār al-Shabab grupējumu.

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Būvniecības kompānija RE&RE nepiekrīt Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājas Anitas Slokenbekas publiski paustajam viedoklim, ka problēmās ar slimnīcas operāciju bloka dzesēšanas iekārtām būtu vainojams būvnieks, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

Austrumu slimnīcā tika uzstādīta daudzpakāpju kompresijas iekārta, kas tās lietotājam jāuzrauga un jāekspluatē saskaņā ar MK noteikumiem.

Līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, 2014. gada 5. un 6. novembrī RE&RE organizēja pilnu RAKUS personāla instruktāžu un apmācību, kā arī iesniedza inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas noteikumus. Taču būvuzņēmumam nav pārliecības, vai RAKUS no savas puses nodrošināja sertificētu speciālistu iekārtas uzraudzībai, korektai ekspluatācijai.

2016. gada 9. maijā RE&RE pārstāvis saņēma informāciju no RAKUS pārstāvja, ka ir konstatēti iekārtas darbības traucējumi. Operatīvi sasaucot objekta apskati 10. maijā, secināts un dokumentāli fiksēts, ka iekārtas ekspluatācija veikta pretēji saņemtajām instrukcijām (piemēram, iekārtas sūkņi tikušii patvaļīgi darbināti pie mīnus grādu temperatūras, kas izraisīja iekārtas bojājumus; nav spiediena siltuma atgūšanas sistēmā), iekārtas dokumentiem un LR normatīvajiem aktiem; iekārtas darbība tika uzsākta, neveicot iekārtas pirmsdarbības pārbaudes, kuru veikšanas rezultātā tiktu savlaicīgi iedentificēti iekārtas bojājumi un iekārtu netiktu darbināta līdz šo bojājumu veikšanai.

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Mozambikā un Tanzānijā tuvākajā laikā Eiropas Savienība (ES) ieguldīs 163,5 miljonus eiro - šādu vienošanos vizītē šajās Āfrikas valstīs panācis ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. Šī nauda būs no tā dēvētās ES ārējās sadarbības programmas, vēsta laikraksts Diena.

Patlaban tā paņem 8% no kopējā budžeta, taču lauvas tiesa naudas tiek piešķirta Turcijai, kas ir ES kandidātvalsts. Āfrikai paliek aptuveni trīs miljardi eiro gadā, pārējām 150 valstīm aiziet tas, kas paliek pāri, Āfrikas valstu apmeklējuma laikā pastāstījis A. Piebalgs.

Runājot par to, cik lielu naudu šādas palīdzības programmas izmaksā Latvijas iedzīvotājiem, komisārs atzinis, ka vidēji gadā tie ir 10 eiro no katra mūsu valsts pilsoņa.

Mozambiku un Tanzāniju A. Piebalgs apmeklējis kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Tanzānijā panācis vienošanos par sešu jaunu attīstības programmu sākšanu nolūkā uzlabot piekļuvi ūdensapgādei, stiprināt autotransporta nozari un lauku ceļu infrastruktūru, kā arī labu pārvaldību un sociālo atbildību. Kopumā Tanzānija tuvākajos gados saņems 126,5 miljonus eiro, un šī nauda palīdzēs atjaunot ceļus vairāk nekā 200 kilometru garumā, 500 000 iedzīvotājiem sniegt piekļuvi dzeramajam ūdenim un 140 000 iedzīvotāju - labākai sanitārajai infrastruktūrai un pakalpojumiem.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Imigrantu pūļi Latvijai nedraud, viesstrādnieki varētu ienākt no Vidusāzijas un Kaukāza, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Runājot par to, vai un no kurienes mums var nākties uzņemt viesstrādniekus nozarēs, kurās trūkst darbinieku, A. Piebalgs sacījis: «Teikt, ka mums trūkst darbaspēka, vismaz pagaidām, ir ļoti drosmīgi – līdz šādai problēmai mēs vēl neesam tikuši. Tādēļ es nesaskatu vajadzību pēc darbaspēka no kādām citām valstīm, jo pagaidām Latvijā vēl ir 11% bezdarbs.

Mums ir jāizmanto ES fondi, lai apmācītu savus cilvēkus un dotu tiem darba tirgū nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Turklāt mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tas nozīmē, ka cilvēki strādās ilgāk.»

«Ja no tā visa abstrahējamies un domājam, no kurienes varētu nākt imigranti, visdrīzāk, tā būtu Vidusāzija un Kaukāza valstis,» viņš norādījis.

«Visi lēnām sāk saprast, ka viena no pamatproblēmām Eiropas Savienībā (ES) ir tāda, ka mēs visi kopā pārāk ilgi esam dzīvojuši uz parāda,» saka ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, runājot par situāciju Ungārijā, kas palikusi bez kohēzijas fonda līdzekļiem infrastruktūras un attīstības projektiem.

«Beigu beigās parāds kaut kad ir jāatdot. Diemžēl tas ir šis laiks, un tas nozīmē, ka taisīt jaunus parādus vairāk nevar,» saka Piebalgs.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc iepriekšējiem brīdinājumiem Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi bezprecedenta lēmumu – iesaldēt dalībvaltsij paredzētos kohēzijas fonda līdzekļus Ungārijas infrastruktūras un attīstības projektiem. Naudas izteiksmē tas ir gandrīz pusmiljards eiro, kas iecirstu jūtamu robu valsts ekonomikā.

Brīdinājumi no EK puses Ungārijai izteikti jau gadiem. To atzīst arī Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs, DB sakot, ka «Ungārija kopš iestāšanās ES 2004. gadā nespēja izpildīt ES prasību – samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu zem 3% no IKP». «Tāpēc pret Ungāriju gadiem ilgi rit pārmērīga budžeta deficīta procedūra,» vēstnieks polemiski piebilst.

Patlaban nav ne kādu pazīmju, ka varētu sarukt eirozonas dalībnieku skaits vai, ka monetārā savienība varētu izjukt, norāda Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, piebilstot, ka Latvijas iestāšanas eirozonā ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas Latvijas.

Piebalgs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka ES šobrīd tiekot runāts vien par to, kā saglabāt un nostiprināt esošo valstus monetāro savienību, tāpēc Latvijas ienākšana eirozonā ir atkarīga no pašas Latvijas.

Vērtējot Latviju kā vienīgo valsti, kas šobrīd domā par pievienošanos eirozonai, ES komisārs norāda, ka tas neesot nekāds rādītājs, jo arī Igaunija, kad savulaik pievienojās eirozonai tobrīd bija vienīgā. Piebalgs uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams vairāk diskusiju par eiro ieviešanas.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Latvija globālajā nestabilo valstu indeksā ierindojoties starp tām valstīm, kurās situācija atzīta par stabilu.

ASV ekonomikas un politikas žurnāla Foreign Policy un ASV pētniecības fonda Fund for Peace veidotajā ikgadējā sarakstā Latvija ieņem 140.vietu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija Latvijā uzlabojusies un līdz ar to sarakstā Latvija pavirzījusies par četrām pozīcijām uz leju stabilo valstu virzienā.

Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir uzlabojusies, Igaunijai nokrītoties par divām pozīcijām līdz 145.vietai, bet Lietuvai - par vienu pozīciju līdz 150.vietai.

Visstabilākās valstis pasaulē ir Somija, Zviedrija, Norvēģija, Šveice un Dānija.

Par pasaulē nestabilākajām valstīm atzītas Somālija, Kongo Demokrātiskā Republika, Sudāna, Dienvidsudāna un Čada, kam seko Jemena un Afganistāna.

Par Sokotras salas eksistenci, visticamāk, dzirdējis vien retais, bet mums ar vīru tā šķita vilinoša daudzveidīgās dabas dēļ. Nelielajā, 120 km garajā un 40 km platajā, salā apskatāmi visi augi un ģeoloģiskie veidojumi, kas ir pārējos pasaules piecos kontinentos.

Turklāt tikai Sokotras salā aug pudeļkoki un pūķa asinskoki. Sala tūristu redzes lokā nonākusi vien pēdējos gados, bet vēl aizvien tā nav plaši apmeklēta. Lielākais bieds ir nemierīgās valstis – Somālija un Jemena – tās tuvumā. Mēs riskējām. Tiesa, bez satraucošiem starpgadījumiem brīdī, kad bija jālido mājās, neiztikām.

Kad turp braukt?

Piemērotākais laiks ceļojumam uz Sokotras salu ir no decembra līdz martam. Lai gan tur valda ziema, mums, eiropiešiem, laika apstākļi šķiet patīkami, ir silti. Pārējos mēnešos salā ilgstoši ir vētras, pamatīgi karstuma pariodi, kad termometra stabiņš mēdz pakāpties līdz un pat pārsniegt 40 grādu atzīmi.

Pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā somālieši drīz atkal varētu saņemt vēstules no ārzemēm, raksta Reuters. Šis ir jaunākais no soļiem, lai izbeigtu Somālijas izolāciju pēc divas desmitgades ilgā civilā konflikta.

Tomēr pasta pakalpojumu atjaunošana šajā Āfrikas valstī būs izaicinājums, jo tur nav funkcionējošu pasta nodaļu, nosaukumi doti tikai galvenajiem ceļiem un lielākajai daļai māju nav numurzīmju. To papildina cīņa ar al Qaeda nemierniekiem un piekrastē sastopamie pirāti.

Šveicē bāzētā ANO Pasaules Pasta savienība (UPU) savā paziņojumā norādījusi, ka pasta pakalpojumi Somālijā atkal varētu sākt darboties tuvāko mēnešu laikā.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

SIA Tomega jau 10 gadus Latvijas tirgū piedāvā izdevīgāko biroja tehnikas lietošanas veidu – iekārtas ilgtermiņa nomu, līguma darbības laikā nodrošinot pilnvērtīgu un visaptverošu iznomātās iekārtas servisu.

Pēdējo 20 gadu laikā tehnoloģijas pasaulē attīstās un mainās ārkārtīgi strauji - teju ik mēnesi tiek uzsākta desmitiem jaunu IT nozares produktu, tostarp visdažādāko funkciju un modeļu biroju tehnikas ražošana un piedāvāšana tirgū. Tiek piedāvāti gan pilnīgi jauni modeļi, gan jau ierasto un augstu novērtēto zīmolu iekārtas ar jaunām un uzlabotām funkcijām. Šo iemeslu dēļ tehnika, kas šodien pirkta par lielu naudu un ir vismodernākā no pieejamajām, jau pēc pāris gadiem būs faktiski nokalpojusi un morāli novecojusi.

Šādos brīžos uzņēmējam jāizdara izvēli – tērēt uzreiz salīdzinoši lielu naudu biznesam nepieciešamās iekārtas iegādei, vai arī noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu, par to pašu iekārtu maksājot salīdzinoši nelielu ikmēneša maksu, un jau no pirmās dienas to lietot tieši tāpat, kā tā būtu uzņēmuma īpašumā. Savukārt naudu, kas tādējādi ietaupīta, ir iespēja ieguldīt biznesa attīstībā.