Pieaugot klimata pārmaiņu izaicinājumiem un regulatīvajam spiedienam līdzsvarot ekonomisko attīstību ar vides aizsardzības mērķiem, Eiropas mežu īpašnieki arvien aktīvāk meklē jaunus apsaimniekošanas modeļus, kas ļautu saglabāt mežu ekosistēmas un vienlaikus nodrošināt stabilus ienākumus.

To apliecina arī Zviedrija – valstī, kur divas trešdaļas teritorijas klāj meži, jauna sadarbība starp digitālajām mežsaimniecības platformām ļaus līdz pat 300 000 privāto mežu īpašnieku iesaistīties oglekļa tirgū, paverot papildu ieņēmumu iespējas un stiprinot ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.

“Mežiem ir būtiska loma Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, pateicoties to spējai piesaistīt un uzglabāt oglekli, taču ekonomiskais spiediens nereti mudina zemes īpašniekus izvelēties ātrāku un šķietami saprotamāku ienākumu veidu – kokrūpniecību. Tomēr Latvijas piemērs apliecina, ka, saskaroties ar jauniem nozares izaicinājumiem, kas apgrūtina paredzamu koksnes ieguvi mežos, piemēram, neierasti siltiem laikapstākļiem un nesakārtotu meža ceļu infrastruktūru, arvien lielāka nozīme ir spējai pielāgoties un apgūt jaunus apsaimniekošanas veidus, kas sabalansē ekonomiskos un vides ieguvumus,” norāda klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks.

Viņš piebilst: “Kamēr valdības un lēmumpieņēmēji vēl izvērtē valsts atbalstu oglekļa ieguves mehānismiem, privātā sektora iniciatīvas jau šobrīd aizpilda šo plaisu.“Arbonics” sniedz iespēju zemes un mežu īpašniekiem Latvijā iesaistīties brīvprātīgajā oglekļa tirgū kopš 2022. gada. Sadarbība ar digitālās mežsaimniecības tirgus platformu “Treebula” tagad to piedāvās lielākam meža īpašnieku skaitam arī Zviedrijā, tādējādi attīstot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pieejas, kas ļauj izvairīties no mežu pārdošanas un vienlaikus nodrošināt ilgtermiņa ieņēmumus.”

Sākotnējās ekspertu aplēses liecina, ka līdz 2 miljoniem hektāru Zviedrijas mežu varētu būt piemēroti dalībai oglekļa piesaistes projektos. Pat 10% šīs zemes platības pārorientēšana no intensīvas mežizstrādes uz inovatīvu un datos balstītu apsaimniekošanu varētu piesaistīt un uzkrāt papildu 100 miljonus tonnu oglekļa.

Uzņēmumu, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos un vēlas iegādāties augstvērtīgus oglekļa kredītus no Eiropas mežiem, skaits arvien pieaug. Tomēr viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas kavē šādu risinājumu paplašināšanu, ir oglekļa kredītu izsniegšanas pārredzamības, uzticamības un izsekojamības nodrošināšana. Lai to īstenotu, šīs sadarbības ietvaros abas platformas izmantos mākslīgā intelekta un satelītattēlos balstītu meža analīzi, tādējādi sniedzot iespējami precīzāku mežu oglekļa piesaistes potenciālu un prognozējot nākotnē gaidāmās pārmaiņas mežaudzēs. Pircējiem šāda pieeja nodrošina lielāku pārliecību par oglekļa kredītu kvalitāti, savukārt mežu īpašniekiem - finansiāli dzīvotspējīgu veidu mežu apsaimniekošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Zviedrijas virzība uz ilgtspējīgu un inovatīvu mežu apsaimniekošanu pieeju ieviešanu ir daļa no plašākas Eiropas tendences, kas iegūst aktualitāti arī Latvijā. Arvien vairāk uzņēmumiem un mežu īpašniekiem iesaistoties brīvprātīgajā oglekļa tirgū, Eiropa tuvojas nosprausto klimata mērķu sasniegšanai, vienlaikus nodrošinot arī ilgtermiņa ieguvumus gan videi, gan reģionālajai ekonomikai.