Kopumā 2007.gadā par alkoholiskajiem dzērieniem plānots iekasēt akcīzes nodokli 93,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 13,5% vairāk kā 2006.gada faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu gada plāns tika paaugstināts, ņemot vērā alkohola kopējo realizācijas apjomu palielinājumu par 11% 2006.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu.
Tā kā 1.pusgadā akcīzes nodokļa ieņēmumi ir nodrošinājuši 53,2% no gada plāna, prognozējams, ka kopumā 2007.gadā iekasētais nodoklis par alkoholu varētu pārsniegt iepriekš plānotos 93,6 miljonus par kādiem 5-6 miljoniem latu.
2007.gada 6 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu ir Ls 49,8 milj, kas ir par 10,9 milj. latu jeb par 28% vairāk kā pērn pirmajā gada pusē.
Tā kā akcīzes nodokļa likmes alkoholam nav mainītas un nav arī veiktas būtiskas izmaiņas alkohola apriti reglamentējošos normatīvajos aktos, Valsts ieņēmumu dienests secina, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar alkohola realizācijas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu, kā arī ar valsts uzraudzības institūciju pastiprināto uzraudzības darbu.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra 2007.gada 6 mēnešos:
- vislielāko īpatsvaru - 81% veido ieņēmumi par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (degvīns, konjaks, kokteiļi, u.c.), ko nodrošina salīdzinoši augstā akcīzes nodokļa likme attiecībā pret citām dzērienu grupām piemērojamajām nodokļa likmēm, jo alkohola patēriņā šī grupa veido 17-20%.
- 10% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem par alkoholu šī gada pirmajā pusgadā veido ieņēmumi par alu, kaut arī alkoholisko dzērienu patēriņā alus aizņem 70%. Šo lielo diferenci veicina salīdzinoši zemā akcīzes nodokļa likme alum pretstatā citiem, pat līdzīga alkohola satura dzērieniem.
- 5% veido iekasētais nodoklis par vīnu un 2,5% veido ieņēmumi par citiem raudzētiem dzērieniem, ko nodrošina dzērienu īpatsvars kopējā alkohola patēriņā. Kaut arī nodokļa likme nav sevišķi augsta (Ls 0,3 par vienu litru dabīgā vīna vai raudzētā dzēriena), tā tomēr ir optimāla, jo vīnu un raudzēto dzērienu īpatsvars gan akcīzes nodokļa ieņēmumos, gan dzērienu patēriņā ir līdzvērtīgs, norāda Valsts ieņēmumu dienests.
2007.gada jūnija beigās speciālās atļaujas komercdarbībai ar alkoholu bija:
- 97 komersantiem, kuriem ir 109 spēkā esošas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai (pērn tajā pat laika periodā 82 komersanti ar 92 licencēm akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai), kas ļauj alkoholiskos dzērienus saņemt un glabāt, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, tai skaitā 20 komersantiem 26 akcīzes preču noliktavās ir atļautas tādas darbības ar alkoholu kā ražošana, apstrāde, pārstrāde un fasēšana;
- No iepriekš minētajiem 97 komersantiem, 58 komersantiem (pērn - 53 komersantiem) 60 akcīzes preču noliktavās, ir tiesības veikt darbības ar alu, pie tam 21 komersantam ir tiesības veikt alus ražošanu;
- 6 komersantiem, tikpat cik pērn, ir spēkā esošas licences apstiprināta tirgotāja darbībai, kas ļauj saņemt alkoholiskos dzērienus atliktajā nodokļu režīmā no dalībvalsts un pēc akcīzes nodokļa nomaksāšanas, nodarboties ar akcīzes preču vairumtirdzniecību;
- 162 komersantiem (uz 2006.gada 1.jūliju - 165 komersantiem), kuriem ir spēkā esošas licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, no kuriem 120 veic vairumtirdzniecības darbības ar alkoholiskiem dzērieniem, savukārt 105 komersanti veic vairumtirdzniecību ar alu;
- 4858 komersantiem ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, kurās deklarētas 10 937 darbības vietas (uz 2006.gada 1.jūliju - 4853 licences ar 10 740 tirdzniecības vietām);
- 285 speciālās atļaujas (licences) alus mazumtirdzniecībai, kurās deklarētas 375 tirdzniecības vietas (uz 2006.gada 1.jūliju - 301 licence ar 438 darbības vietām).