Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu
To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.
Fragments no intervijas:
Kā vērtējat situāciju maksātnespējas jomā pēc pērnā gada nogalē veiktajām izmaiņām likumā?
Lai kaut ko mainītu, vispirms ir jāsaprot, kādas ir problēmas, kas mehānismā nestrādā, kāpēc nestrādā, un tad jāpieņem rīcības plāns, lai novērstu defektus. Nekas nemainīsies, ja cīnīsimies nevis ar cēloņiem, bet gan ar sekām.
Pērn aprīlī tika publiskoti pētījuma, kurā bija analizētas 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, dati, un atklājās visai nepievilcīga aina. Proti, cauri maksātnespējas dzirnavām ir gājuši 6,62 miljardi eiro, no kuriem tikai 1,2 miljradi eiro ir nodrošināto kreditoru (pārsvarā banku) nauda. Tā kā nenodrošinātie kreditori atgūst tikai mazāk par 7%, bet ar konstatētām ļaunprātīgām pazīmēm mazāk par 1%, tad arī pēdējiem tas rada vislielākos zaudējumus. Tas apliecina bieži dzirdēto: ja kreditoram nav nodrošinājuma – ķīlas, tad faktiski nav jēgas pieteikties kā kreditoram parādnieka maksātnespējas procesā. Kopumā pētījumā, kurā galvenais uzsvars bija likts uz negodprātības analīzi maksātnespējas procesā, tika secināts, ka tautsaimniecībai tādējādi (pretlikumīgu maksātnepējas procesu dēļ) 2008.–2014. gadā nodarīti zaudējumi 665 milj. eiro apmērā. Secinājums – maksātnespējas process Latvijā bieži vien tiek izmantots ļaunprātīgi, tādējādi kreditori atgūst tikai daļu sava parāda, bet nenodrošinātie kreditori paliek tukšā. Kamēr blēžus nesauks pie atbildības un nebūs efektīvas uzraudzības, situācija nemainīsies. Pētījumam sekoja konference Saeimā, darbs maksātnespējas darba grupā pie Tieslietu ministrijas, tapa Maksātnespējas pamatnostādnes, arī Maksātnespējas likuma grozījumi, kuru daļa jau pašlaik ir akceptēta un ir spēkā kopš šā gada janvāra. Lai gan ļoti augstu vērtējam sadarbību un uzmanīgu ieklausīšanos mūsu viedoklī, diemžēl jāsecina, ka faktiski tika izdarīts tieši tas, ko ārvalstu investori lūdza nedarīt. Kāpēc? Tāpēc, ka minētais pētījums signalizēja, ka problēmas ir meklējamas nevis esošajā maksātnespējas likumā, bet gan tā piemērošanā, normu izpildes uzraudzībā, tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē. Šie fakti tika uzsvērti visos iespējamos līmeņos – likumdevēju (Saeimas), izpildvaras (valdības), politikas izstrādātāju (Tieslietu ministrija), bet politiķi to saprata pa savam un atbildēja ar grozījumiem likumā. Tas ir kā nopirkt jaunus formas tērpus slikti spēlējošai futbola komandai, cerot, ka tādējādi tagad tā kļūs par labāko līgā. Tie ir maldi. Grozījumi likumā nav tās zāles, par kurām ārvalstu investori runāja. Viens no investoru uzstādījumiem bija efektīva tiesībaizsardzības iestāžu darbība.
Visu interviju Pie vainas nav likums, bet tā piemērošana lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.