Runājot ar Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, esot redzams, ka noskaņojums ir piesardzīgi optimistisks, liecina SEB grupas un Deloitte kopīgi veiktais finanšu direktoru pētījums. Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka tieši eksportētājiem joprojām izdodas kāpināt tirgus daļu un pat palielināt apgrozījumu krītošos eksporta tirgos. Tiesa gan, šobrīd vietējie uzņēmēji neplānojot ražošanas paplašināšanu un jaunas investīcijas.
«Runājot ar Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, ir redzams, ka noskaņojums ir piesardzīgi optimistisks. Joprojām mēneša rādītāji ir stabili un labi, tomēr pasūtījumu apjoms nākotnē ir sācis samazināties. Rietumu pircējiem kļūstot nedrošākiem, tie nevēlas izdarīt pasūtījumus tālākā nākotnē, tomēr joprojām novērtē Latvijas uzņēmumu piedāvāto cenas un kvalitātes samērīgumu un veic ikmēneša pasūtījumus vismaz iepriekšējā apjomā. Daudzi eksportētāji arī šobrīd strādā pie jaudu maksimālās robežas, kas no efektivitātes viedokļa ir labi. Tomēr ir sāpīgi dzirdēt, ka bieži pat tie eksportētāji, kam iet labi vai lieliski, nevēlas runāt par ražošanas paplašināšanu un jaunām investīcijām, jo tiem ir gan bažas par ārējiem tirgiem, gan vēl izteiktākas bažas par kvalificēta un atbilstoša darbaspēka trūkumu Latvijā. Diemžēl demogrāfiskās problēmas jau šodien ir sākušas ietekmēt investīciju lēmumus,» situāciju Latvijā novērtē SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.
Minētais pētījums gan pastiprināti tika vērsts uz uzņēmēju noskaņojuma aptveršanu Zviedrijā. Rezultāti atklāja, ka arī Zviedrijas uzņēmējus ir ietekmējuši globālie ekonomikas sarežģījumi. Lai arī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembrī veiktā pētījuma rezultātiem indekss Zviedrijā ir nedaudz palielinājies - no 49,2 punktiem novembrī līdz 50,5 punktiem februārī, finanšu direktoru gaidas par situācijas uzlabošanos arvien ir pieticīgas. Tas galvenokārt saistītas ar bažām par uzņēmumu finansiālo stāvokli un banku gatavību piešķirt aizdevumus.