Kaut arī darbinieki nesūdzas par darba vidi, kolēģiem un priekšnieku, uzticība vienai darba vietai palikusi pagātnē. Salīdzinot ar cilvēkiem 35 – 64 gadu vecumā, tūkstošgades paaudze (21- 34 g.v.) divreiz biežāk maina darbu ik pēc diviem gadiem un uz pusi retāk gatavi vienā darbavietā pavadīt ilgāk nekā desmit gadus, liecina jaunākais Nielsen pētījums.
Naudas lietas satrauc visas pasaules iedzīvotājus, un īpaši tas redzams jautājumos, kas skar pensijas. Piemēram, 35% respondentu 50 - 64 gadu vecumā ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar savu sagaidāmo pensiju, 47% - ar ienākumiem kopumā. 35-49 gadu vecuma grupā ar ienākumiem apmierināti ir 45%, ar pensijas prognozēm – 33%, bet jaunāko respondentu vidū (21-34 gadi) ar ienākumiem apmierināti 49%, ar nākotnes pensiju – 38%.
Latvijā situācija tiek vērtēta pozitīvāk, nekā pasaulē kopumā – 53% respondentu norādīja, ka ir apmierināti ar atalgojumu. 46% nesūdzas par sociālajām garantijām, kas saistītas ar veselības aprūpi. Mazāk pozitīvi tiek vērtēti pensiju plāni, kur apmierinātību pauž vien 31% respondentu, un uzkrājumu plāni, kur apmierināto ir vēl mazāk – 24%. Eiropas valstīs kopumā ar atalgojumu apmierināti ir 42%, Lietuvā – 46%, bet Igaunijā – 53%.
Jautājumos, kas skar darba vidi, kolēģus, priekšnieku un izvēlēto profesiju, apmierinātība ir krietni augstāka. Piemēram, vidēji 70% respondentu ir apmierināti ar savu nodarbošanos, 65% pozitīvi vērtē kolēģus, vidēji 60% - darba vidi, 55% ir apmierināti ar priekšnieka prasībām. Latvijā ar izvēlēto profesiju ir apmierināti 83% respondentu, 72% - ar darba vidi un apstākļiem, 68% pozitīvi vērtē vadītāja prasības, bet 62% izdodas lieliski sabalansēt darbu ar privāto dzīvi.
Izteikta tendence – vēlme pavadīt vienā darbavietā ilgāku laiku pieaug līdz ar gadiem. Vien 16% respondentu 21-34 gadu vecumā gatavi vienā vietā strādāt ilgāk nekā 10 gadus. Vairums šajā vecuma grupā – 41%, darbu vēlētos mainīt ik pēc diviem gadiem. Latvijā visās vecuma grupās vislielākais īpatsvars – 30%, vienā darbavietā gatavi palikt trīs līdz piecus gadus. Tas ir nedaudz vairāk, nekā citās Eiropas valstīs (ES kopumā – 20%). 19% Latvijā vienā darbā aizvada 6 – 10 gadus, bet 15% - mazāk nekā divus gadus.
Trešdaļa Z paaudzes (15-20 g.v.) un Tūkstošgades paaudzes (21-34 g.v.) respondentu ir ļoti apzinīgi attiecībā uz iekrājumu veidošanu nākotnei. Bet aptuveni pusei būtu nepieciešama palīdzība, lai saprastu, kā efektīvāk pārvaldīt savus finanšu līdzekļus un kā iekrāt. Arī vecāka gadagājuma respondentu vidū palīdzība noderētu daudziem. Puse respondentu 35-49 gadu vecumā un 41% respondentu, kas vecāki par 50 gadiem, veido uzkrājumus, bet vienalga nejūt drošību, domājot par savu finanšu stabilitāti nākotnē.
Parādi ir pierasta dzīves sastāvdaļa vairumam mūsdienu sabiedrības. 57% respondentu 35-49 gadu vecumā, 55% 50-64 gadu vecumā un 44% tūkstošgades un klusās paaudzes respondentu ir parādsaistības un raizes par iespējām tās segt. Gados jaunākie respondenti uztver to kā normālu ikdienas daļu un raugās uz parādu kā ilgtermiņa maksājumu. Pieaugot vecumam, cilvēki izturas apzinīgāk un aktīvāk samazina izdevumus, lai atbrīvotos no parādiem.
